Menu
 

Iedzīvotājs: Baltezera stacijas slēgšana – nepārdomāta, tuvredzīga un labas pārvaldības principam neatbilstoša Apriņķis.lv

  • Autors:  Apriņķis.lv
Foto - wikidata.org Foto - wikidata.org

Redakcijas īpašumā nonākusi Baltezera iedzīvotāja Ivara Golsta vēstule, kas adresēta satiksmes ministram Tālim Linkaitam. Autors dēvē Sabiedriskā transporta padomes (STP) lēmumu slēgt astoņas mazās dzelzceļa stacijas, tostarp Baltezerā, par “nepārdomātu, tuvredzīgu un labas pārvaldības principam neatbilstošu” un aicina ministru iejaukties, lai to mainītu.

“2019.gada 4.oktobrī masu mēdijos tika izplatīta ziņa, ka Sabiedriskā transporta padome ir lēmusi faktiski slēgt 8 dzelzceļa stacijas. Kā ilgstošs un regulārs Baltezera stacijas lietotājs gribu norādīt uz šī lēmuma nesaprātīgumu attiecībā uz šo staciju.

Spriežot pēc preses paziņojuma, STP lēmums ir balstīts uz diviem – vilcienu satiksmes laika un izmaksu argumentiem. Tie abi neiztur racionālas analīzes kritiku.

Satiksmes laika ietaupījuma arguments

Spēkā esošajā vilcienu kustības sarakstā no Siguldas puses uz Rīgu ir paredzēti 3 ekspressvilcieni un no Rīgas uz Siguldas pusi – divi. Tas ir saprātīgs risinājums, kas dod iespēju no lielākajām Vidzemes dzelzceļa stacijām nokļūt uz darbu Rīgā un atpakaļ par apmēram 25 minūtēm ātrāk, salīdzinot ar parastajiem – “mazās” stacijas apkalpojošiem reisiem. Parastie vilcienu reisi kursē ar dažu desmitu minūšu intervālu pēc ekspressvilcieniem un, pēc pieredzes spriežot – pienācīgs aizpildījums ir abu veidu reisos. Pašreizējā pieeja – kombinēt parastos un ekspressvilcienu reisus – ir pareiza un nepieciešamības gadījumā var tikt pilnveidota, taču no tās nekādi neizriet, ka Baltezera stacija būtu jāslēdz ne vien eksprešiem, bet arī visiem citiem vilcienu reisiem.

Publiskajā informācijā par STP lēmumu nav pieejama statistika par katra konkrēta reisa no Baltezera stacijas noslodzi, taču pieņemu, ka tā uzrādītu tendenci, ka lielākais braucēju skaits ir no rītiem uz Rīgu un vakarā – atpakaļ. Ja komersanta ar daudzmiljonu apgrozījumu – “Pasažiera vilciena” – peļņas rādītāju uzlabošanai ir kritiski svarīgi samazināt reisu, kas pietur Baltezera stacijā, skaitu, tas noteikti nebūtu jādara attiecībā uz reisiem, ar kuriem var nokļūt uz darbu Rīgā un atpakaļ.

Izmaksu arguments

Pēdējo gadu laikā no valsts, pašvaldības un ES fondu līdzekļiem ir veiktas miljonos eiro mērāmas investīcijas infrastruktūras objektos, kuru viens no pielietojuma mērķiem ir labiekārtota iedzīvotāju piekļuve Baltezera stacijai. Šie objekti ir:

  • Berģu – Upesciema – Langstiņu gājēju un velo celiņš, jo īpaši tā 2.kārta (izmaksas ap 450 000 eiro), kas ar asfaltētu un apgaismotu ceļu cauri mežam savieno Elenburgas ielu un gājēju tuneli, kas tieši izved uz Baltezera staciju, zem A2 šosejas.
  • A2 jeb Siguldas šosejas rekonstrukcijas 1.kārtas laikā kapitāli atjaunotais gājēju tunelis. Veicot šosejas rekonstrukciju, tajā tika ievilkts apgaismojums un labiekārtota tā apkārtne, kā arī rekonstruētas palēnināšanās un paātrināšanās joslas pievedceļam uz Baltezera staciju.
  • Kapitāli atjaunotais Baltezera stacijas perons.

Slēdzot Baltezera staciju vilcienu satiksmei, šie ieguldījumi infrastruktūrā lielā mērā būs uzskatāmi par izniekotām investīcijām. Vadoties pēc labas valsts pārvaldības principa, STP, pieņemot lēmumu, būtu bijis jāsamēro paredzētais valsts komercsabiedrības “Pasažieru vilciens” marginālais “ietaupījums” – 54 eirocenti* par katru reisu, kas nepieturēs Baltezera stacijā, ar faktiskajiem daudzkārt lielākajiem valstij nodarītiem zaudējumiem, ko radīs neefektīva nesen uzbūvētās infrastruktūras izmantošana, un lēmuma ietekmētajām privātpersonu interesēm.

Savukārt infrastruktūras maksas piesaukšana, no valsts pozīcijām raugoties, ir pilnīgi nepamatota, jo tas ir norēķins starp divām valsts kapitālsabiedrībām.

Papildus tam -- neievērojot ES fondu pēcuzraudzības perioda nosacījumus, var tikt konstatētas neatbilstības ES fondu izmantošanā ar sekojošām soda sankcijām, taču jebkurā gadījumā – miljonos mērāmu investīciju faktiska norakstīšana par labu dažu eiro “ietaupīšanai”** ir kliedzošs nesaimnieciskuma piemērs.

Autobusu satiksmes alternatīva

Autobusu satiksme nav pienācīga alternatīva dzelzceļa satiksmei no Baltezera stacijas, jo:

1) autobusi Rīgas teritorijā izmanto jau tā noslogoto Brīvības ielas koridoru. Sastrēgumstundās un nepiemērotos laikapstākļos autobusa un vilciena brauciena ilgumi līdz Rīgas centram var atšķirties vairāk nekā 2 reizes (26 minūtes vs stunda vai pat ilgāk).

2) praksē starppilsētu autobusu vadītāji pieturvietu “Pagrieziens uz Langstiņiem” bieži ignorē, tajā neapstājoties. Vienīgais maršruts, kura autobusu vadītāji bez iebildumiem mēdz pieturēt šajā pieturā, ir 6826.

3) autobusus faktiski nevar izmantot, ja pasažieris sabiedrisko transportu kombinē ar velosipēda izmantošanu.

Baltezera stacijas nākotne

Zemais staciju izmantojošais pasažieru skaits ir likumsakarīgs, ņemot vērā tās pilnīgo pamestību. Ar Siguldas šoseju (un gājēju tuneli zem tās) to savieno aptuveni 150m garš meža ceļš bez jebkāda labiekārtojuma. Sniega un atkalas laikā šis posms ir grūti pārvarams pat fiziski labi sagatavotam cilvēkam. Uz šosejas nav uzstādītas norādes par stacijas atrašanās vietu. Pie stacijas nav autostāvvietas, tās apkārtne ir nekopta un rada graustu rajona sajūtu. Tallinas šosejas jeb A1 virzienā starp staciju un Baltezeru atrodas “Rīgas ūdens” aizsargjosla, kas apgrūtina automašīnu piebraukšanu un gājēju celiņa uzturēšanu.

No otras puses – Baltezera stacijai varētu būt liels potenciāls, jo tā atrodas tikai 10-20 minūšu gājiena attālumā no vairākiem blīvi apdzīvotiem ciemiem. Uzskatu, ka, labiekārtojot stacijas apkārtni un 150 metru posmu (izveidojot asfaltētu, apgaismotu un uzturētu pievedceļu) starp to un gājēju tuneli zem A2, kā arī atrodot kompromisu par koridora cauri “Rīgas ūdens” aizsargjoslai izmantošanu, daudzi tuvējo ciemu iedzīvotāji (pēc atpazīstamību veicinošas tiešā mārketinga kampaņas) novērtētu tās priekšrocības ērtai satiksmei ar Rīgu. Sakārtojot automašīnu piebraukšanu no Siguldas un Tallinas šosejām un to novietošanu pie stacijas, var tikt apzināts stacijas potenciāls Vidzemes virzienus apkalpojoša stāvparka izveidošanai.

Ņemot vērā izklāstīto, kā arī nesenās Satiksmes ministrijas iniciatīvas pasažieru pārvadāšanas jomā, kā piemēram, pasažieru vilciens uz Bolderāju, “Pamēģini sabiedrisko!”, nulles tarifi autobusu pārvadājumiem atsevišķās Latvijas vietās, jāsecina, ka STP lēmums par faktisko Baltezera stacijas slēgšanu ir ne vien ekonomiski un komerciāli nepamatots, bet arī kopējām pasažieru pārvadāšanas nostādnēm neatbilstošs.

Lūdzu Satiksmes ministrijas vadību veikt pasākumus, lai situāciju ap Baltezera staciju izvērtētu pienācīgi un pēc būtības, to attīstot nevis slēdzot! Vajadzības gadījumā esmu gatavs klātienē izklāstīt savu viedokli un apsvērumus.”

 

* Saskaņā ar STP informāciju mēdijiem: apstāšanās izmaksas 4,18 eiro– (pasažieru skaits 2,6 x biļetes cena 1,40 eiro) = 0,54eiro

** Veicot atbilstošus pasākumus, vairāk nekā 54 eirocentu ietaupījumu var iegūt, piemēram, aprīkojot peronu apgaismojumu ar kustības sensoriem vai taimeriem.

2 komentāri

  • URZULA
    URZULA Ceturtdiena, 10 Oktobris 2019 16:47 Komentāra saite

    Piekrītu autoram. Nevar rēķināt tikai izmaksas vienā pusē, jāskatās kādi ieguldījumi ir veikti stacijas un apkārtnes labiekārtošanā. atkal izrādīsies, ka nauda tērēta lieki!

  • Iedzīvotājs
    Iedzīvotājs Svētdiena, 13 Oktobris 2019 16:35 Komentāra saite

    Tā vietā lai attīstītu mazās pierīgas stacijas un veidotu park end ride stāvvietu sistēmu viss tiek saknē iznīcināts:((

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.