Pāvils Brūvers: Grēta Tūnberga – klimata reliģijas praviete? Apriņķis.lv
- Autors: Pāvils Brūvers, speciāli “Kodolam”
Foto - twitter.com/GretaThunberg
Grēta Tūnberga ir iespaidojusi daudzus cilvēkus ar savu lielo uzņēmību un drosmi cīnīties par to, par ko ir pārliecināta. Ar savu harismu viņa guvusi neiedomājami lielus panākumus, iedvesmojot tūkstošiem, ja ne miljoniem cilvēku visā pasaulē. Pozitīvais ieguvums no viņas cīņas ir tas, ka ir atmodināta daudzu ļaužu apziņa par Zemi kā mūsu mājām, pret ko jāizturas saudzīgi.
Tomēr asie pārmetumi, kādus viņa velta vai visai pasaulei, it īpaši vecākajai paaudzei, rada bažas, ka tie var nest negatīvas sekas gan jauniešu attieksmē pret vecākiem cilvēkiem, gan iedragāt bērnu un vecāku attiecības. Ceturtais bauslis saka: “Tev būs savu tēvu un māti godāt,” bet Grēta iedrošina jaunatni sacelties pret vecākiem, kuri esot “nozaguši viņas sapņus un bērnību”. No viņas parauga jaunieši var smelties iedvesmu, ka nav jāklausa saviem vecākiem, arī mudinājumiem mācīties, jo mācīšanās skolā esot bezjēdzīga – šā vai tā pasaule drīz iešot bojā.
Kopš Grētas fenomens kļuvis aktuāls, komentētāji mēģinājuši saprast, kas ir tas dzinējspēks, kas Grētai liek tā darboties. Vācu teologs Jorgens Bauers pasaulē uzvirmojušās kaislības un fanātisma pieaugumu saistībā ar klimata pārmaiņām nodēvējis par klimata reliģiju. Šķiet, Grēta ir kļuvusi par šīs reliģijas pravieti. Viņai visā nopietnībā tiek piedēvētas pārdabiskas spējas. Viņa spējot saskatīt to, ko citi neredz, un aptvert to, kas citiem apslēpts. Grēta tiek aicināta uzstāties tūkstošiem cilvēku priekšā dažādās valstīs, un kā goda viesi viņu uzņem valstu prezidenti, ANO ģenerālsekretārs un Romas pāvests.
Protams, tas nevarētu notikt vienīgi viņas pašas entuziasma un tuvāko domubiedru atbalsta rezultātā. Lai viņu padarītu par to, kas viņa šobrīd ir, savu roku pielikuši daudzi ietekmīgi atbalstītāji, galvenokārt no kreisi liberālo spēku un “jaunās pasaules kārtības” saucēju puses. Grētas sponsoru vidū ir arī mums labi zināmais Džordžs Soross.
Vai šie atbalstītāji patiesi norūpējušies par globālo sasilšanu, to varam tikai minēt. Domāju, ka Grēta savu misiju veic patiesi un no sirds, līdzīgi kā savā laikā mūsu strēlnieki ar dziļu pārliecību, nežēlojot dzīvību, cīnījās par Ļeņinu. Tāpēc jautājums paliek: vai Grēta līdz galam apzinās, ko dara, un kāds tam ir iespējamais iznākums?
Savu pārliecību par cilvēka radītā piesārņojuma izšķirošo lomu uz klimata pārmaiņām viņa guvusi no ļaudīm, kuri šādu viedokli pārstāv.
Tikmēr daudzi ievērojami zinātnieki uzskata, ka cilvēku radītais CO2 piesārņojums ir tikai niecīga daļa no tā, ko atmosfērā izsviež dabiskie avoti. Globālā sasilšana un atdzišana esot dabiski, cikliski procesi, ko cilvēks nespēj nedz kontrolēt, nedz ietekmēt, saka šie citādi domājošie zinātnieki. Gan viena, gan otra uzskata pārstāvji viens otru apsūdz manipulēšanā ar faktiem, un nez vai Grēta varētu būt tā autoritāte, kas šo zinātnieku strīdu spēs izšķirt.
Summējot Grētas Tūnbergas fenomena plusus un mīnusus, izskatās, ka mīnusu ir vairāk: tiek celta panika par drīzu pasaules galu; tiek pretnostatītas paaudzes – jaunie pret vecajiem; tiek stiprināti spēki, kuru mērķis ir noārdīt tradicionālās vērtības mūsu sabiedrībā.
Vācu teologs Bauers norāda, ka pāri mūsu sabiedrībai ir gājušas dažādas masu histērijas – raganu medības viduslaikos, rasu tīrības histērija Hitlera laikā u.c. Tās visas ir beigušās, un arī pašreizējā klimata histērija beigsies. Cerams, bez smagām sekām.