Komentārs. Vai stāsts ar laimīgām beigām? Apriņķis.lv
- Autors: Una Griškeviča
Foto: www.facebook.com/kurtscoffee
Droši vien daudzi no jums ir lasījuši aizkustinošo stāstu par smagi slimo puisēnu Kurtu un to, kā viņa vecāki ārstēšanai neprasa naudu no valsts, bet gan ir radījuši savu kafijas biznesu, lai naudu dēliņa vajadzībām nopelnītu paši.
Protams, tas bija ļoti drosmīgs solis, taču Kurta vecāki nepadevās arī tad, kad dažādu apstākļu dēļ vienu no Kurta kafijas namiņiem nācās slēgt. Joprojām turpina darboties gan namiņš pie Vērmanes dārza, gan Bastejkalnā. Par šo ir tik daudz rakstīts, ka itin neviens nevar aizbildināties, ka neko nav dzirdējis vai lasījis. Un tieši tādēļ pagājušās nedēļas nogalē daudzus satrieca ziņa, ka pie Vērmanes dārza esošais kafijas namiņš apzagts, turklāt – gaišā dienas laikā. To pamanījās izdarīt kāda visai garnadzīga "dāma", kura, izmantojot brīdi, kamēr pārdevēja gatavo pasūtīto dzērienu, nozaga ziedojumu kastīti, kurā atradās cilvēku saziedotā nauda. Pie šīs ziņas sociālajā tīklā "Facebook" acumirklī parādījās vairāki simti neizpratnes pilnu komentāru, kuru galvenā doma bija: kā var ienākt prātā doma apzagt slimu bērnu (nemaz nerunājot par to, kā vispār var ienākt prātā doma zagt)?! Pēc tam izrādījās, ka šī "kundze", kuru zinātāji raksturoja kā vizuāli simpātisku un labi ģērbtu, ar saviem "mākslas darbiem" Rīgas centrā esot itin labi pazīstama, jo ne reizi vien pieķerta šādās izdarībās – acīmredzot, pateicoties novērošanas kamerām. Diemžēl pie "Kurta kafijas namiņa" novērošanas kamera nav uzlikta, jo kuram normālam cilvēkam varētu ienākt prātā, ka mūsu vidū ir tādi subjekti, kuriem itin nekas nav svēts… Turklāt, cik varēja spriest pēc Kurta māmiņas publiski paustā, līdz šim garnadze ir tikusi cauri sveikā…
Turpinājums šai sāgai bija vēl aizraujošāks: kad Kurta tētis devās uz policiju, lai uzrakstītu iesniegumu par notikušo, neviens to nav gribējis ņemt pretī, taču pēc ilgstošām pārrunām iesniegums no cietušajiem tomēr pieņemts. Savukārt publiskot garnadzes bildi, kas iegūta no netālu esoša veikala novērošanas kameras, soctīklos gan cietušie nedrīkstēja… Manuprāt, ļoti dīvaini, jo ik pa brīdim šādas fotogrāfijas tiek publiskotas, aicinot sabiedrību talkā atpazīt vienu vai otru par dažādiem pārkāpumiem meklētu personu. Ceru tomēr, ka, iesaistoties raidījumam "Bez tabu" vai "Aizliegtais paņēmiens", kāds risinājums šai situācijai tiks rasts, jo nekādus komentārus nedz no Valsts policijas vadības, nedz iekšlietu ministra, kura vārds tika atzīmēts pie šīs ziņas "Facebook", tā arī nesadzirdējām.
Bet nu par labo… Pirms dažām dienām tajā pašā "Facebook" parādījās "Global citizen" ievietotais video, kurā vispirms redzams, kā daži, šķiet, armēņu izcelsmes puiši pie Brīvības pieminekļa sarīko performanci un garāmgājēji, priecājoties par puišu priekšnesumiem, uz ietves noliktajā trauciņā met naudu, bet pēc tam nelielā videosižetā jaunekļi izstāsta, ka nopelnīto naudu ziedos Kurtam. To redzot, iedomājos, ka varbūt tomēr viss nav tik slikti, kā dažiem šķiet, jo aizvien ir sastopami cilvēki, kuri grib palīdzēt tāpēc, ka var to izdarīt un ka viņiem tas šķiet pašsaprotami. Tik vienkārši. Bet, kas attiecas uz iepriekš pieminēto "mākslinieci", viņai vajadzētu atcerēties vienu lietu – mēs par VISIEM saviem darbiem tiekam atalgoti. Un nav svarīgi, vai tā būs karma, kādi augstāki spēki vai liktenis.