Roberts Zīle: Mēs joprojām ļoti ievērojam Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz budžeta deficītu ^{Apriņķis.lv}

– Kādas šobrīd ir aktualitātes saistībā ar Brexit procesu?

– Lielbritānijas premjerministrs Boriss Džonsons pēc ilgstošām neveiksmēm beidzot ir saņēmis konceptuālu atbalstu par Brexit vienošanos britu parlamenta apakšnamā. Līdz ar to maz ticams kļūst tā sauktais cietais Brexit jeb Lielbritānijas izstāšanās no Eiropas Savienības bez līguma. Eiropas Parlamentā ir balsu vairākums, lai apstiprinātu šo vienošanos. Savukārt Lielbritānijā, visticamāk, sagaidāmas ārkārtas parlamenta vēlēšanas.

– Eiropas Parlaments atlicis balsojumu par Eiropas Komisijas jauno sastāvu vismaz līdz 1. decembrim. Eiroparlamenta deputāti noraidījuši Ungārijas, Rumānijas un Francijas kandidātus. Kā, jūsuprāt, situācija attīstīsies tālāk?

– Domāju, ka 1. decembrī jaunais komisijas sastāvs tiks apstiprināts. Tas, ka komisāru kandidātus noraida, nav nekas unikāls. Manā darba pieredzē tā ir noticis vairākas reizes. Mainoties kandidātiem, kas ir izbrāķēti, reizēm mainās arī komisāru portfeļi. Neizslēdzu, ka arī šoreiz tie tiks mainīti. Visticamāk, Rumānijas kandidāts saņems ES paplašināšanās portfeli, savukārt Ungārijas – transporta portfeli. Ļoti labi, ka tika noraidīta Francijas kandidāte Gulāra. Makrons saņēma, tā teikt, aukstu dušu. Tā bija mācība, ka arī uz Franciju attiecas noteikumi, ne tikai uz tā sauktajām jaunajām dalībvalstīm, ar kuru kandidātiem var izrīkoties, kā grib.

– Nacionālās apvienības valdē nesen tikāties ar satiksmes ministru un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” vadību saistībā ar Rīgas Centrālās stacijas pārbūves sadārdzinājumu. Kādi ir secinājumi? Kad plānots pabeigt “Rail Baltica” projektu?

– Dzīve ir dzīve, un ar lieliem projektiem var gadīties visādi, bet šobrīd plānots, ka līdz 2026. gadam projektam jābūt gatavam. Tas, ko mēs skaidri nojaušam, – būs izmaiņas projekta izmaksās un ka tas, visticamāk, sadārdzināsies. Lai gan, ja ekonomikā būs lejupejoša spirāle, kā tas šobrīd izskatās Eiropas Savienībā, tad būvniecības izmaksas konkurences rezultātā var arī samazināties.

Nacionālās apvienības valdē tikāmies ar satiksmes ministru Tāli Linkaitu un SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” vadību, lai pārrunātu medijos izskanējušo informāciju par Rīgas Centrālās stacijas sadārdzinājumu par teju 200 miljoniem. Secinājām, ka dažas lietas no iepriekšējās SIA “Eiropas dzelzceļa līnijas” vadības puses nebija izpildītas labā līmenī, it īpaši sabiedrisko attiecību jomā. Uzņēmumam un Satiksmes ministrijai bija labāk jāskaidro projekta norise un jānomierina sabiedrība, ka nauda netiek izmantota nelietderīgi.

– Publiskajā telpā pēdējā laikā izskan pretrunīga informācija par jūsu iespējamo kandidēšanu uz Latvijas Bankas vadītāja amatu. Viesiet, lūdzu, skaidrību šajā jautājumā – piekritīsiet kandidēt uz šo amatu vai ne?

– Mans uzvārds tika minēts jau vairāk nekā pirms gada, un vienmēr esmu teicis žurnālistiem, ka tas nav nopietni uztverams. Es neesmu kā profesionāls futbolists, kuru, pašam nezinot, kluba vadība var pārdot citam klubam. Manā skatījumā, šim kandidātam jābūt nepolitiskam. Bankas prezidentam būs svarīgs uzdevums, proti, pievienot finanšu uzraugu – Finanšu un kapitāla tirgus komisiju – Latvijas Bankai. Lai šos likuma grozījumus varētu pamatot, jābūt lielam Saeimas atbalstam. Tādēļ kandidātam vajadzētu iegūt ne tikai koalīcijas, bet arī opozīcijas – Zaļo un Zemnieku savienības – atbalstu. Plašs Saeimas atbalsts Latvijas Bankas prezidentam ļautu atsperties arī starptautiski, un Latvijai tas ir ļoti svarīgi, ņemot vērā bankas reputācijas līdzšinējās problēmas.

Pašlaik ir izskanējuši trīs kandidātu vārdi – Inna Šteinbuka, bijusī Eiropas Komisijas delegācijas vadītāja, Mārtiņš Kazāks, Latvijas Bankas padomes loceklis, un Reinis Rubenis, pašreizējais “Swedbank” vadītājs. Nacionālā apvienība pirmā no visām partijām paziņojusi, ka plāno šos kandidātus pa vienam aicināt uz tikšanos un uzklausīt viņu redzējumu.

– Runājot par Eiropas lietām, kuras atbalsojas arī Latvijā, viena no tādām noteikti ir zaļā ideoloģija. Vācu teologs Jorgens Bauers pasaulē uzvirmojušās kaislības un fanātisma pieaugumu saistībā ar klimata pārmaiņām nodēvējis par klimata reliģiju.  Kāda ir jūsu attieksme pret šo parādību?

– Vērtēju to pretrunīgi. Skaidrs, ka videi ir ārkārtīgi liela nozīme mūsu dzīves kvalitātē, un Latvijā to labi apzināmies. Eiropas mērogā esam videi ļoti draudzīga valsts. Šobrīd Eiropā zaļā ideja un klimata pārmaiņas tiek izmantotas kā politisks lozungs. Jaunajā Eiropas Komisijā par vidi un klimata pārmaiņām atbildīgais izpildviceprezidents būs ārkārtīgi ietekmīgais sociālistu deputāts Franss Timmermanss. Viņam būs tiesības likumdošanā visos jautājumos, kas saistīti ar vidi, būt kā pārvaldītajam arī pār citiem sektoriem, piemēram, transportu vai lauksaimniecību. Tas var nozīmēt, ka pazūd ekonomiskā jēga pašai nozarei un zaudējam globālo konkurētspēju. Ceru gan, ka nebūs tik traki.

Vai ar Eiropas likumdošanu varam atrisināt visas klimata problēmas pasaulē? Diez vai. Diemžēl jebkuru labu ideju var sabojāt, ja to pārspīlē. Nesen redzējām medijos publicētu aicinājumu: esiet videi draudzīgi, neēdiet gaļu, nebrauciet ar auto, radiet par vienu bērnu mazāk! Latvijā, kur cīnāmies par tautas pastāvēšanu un cenšamies uzlabot dzimstības rādītājus, šāds aicinājums ir nepieņemams. Mums jāmēģina dzīvot zaļāk, bet svarīgs arī veselais saprāts.

– Runājot par enerģētikas jautājumiem, mūsu avīzes lasītājiem aktuāla ir Skultes ostā iecerētā sašķidrinātās gāzes termināļa izbūve. Kā to vērtējat no Latvijas valsts interešu pozīcijas?

– Pēc būtības jebkurš infrastruktūras objekts, kas ļauj diversificēt enerģijas piegādātājus, ir labs. Bet velns ir detaļās. Šobrīd nav skaidrs, ko investori sagaida no Latvijas valsts. Līdz ar to pašlaik ir grūti spriest par objekta pozitīvo vai negatīvo ietekmi.

– Vai, jūsuprāt, tuvākajā nākotnē varētu būt kādas izmaiņas Eiropas Savienības attiecībās ar Krieviju?

– Kopumā pašreizējā Eiropas politiskā vadība mēģinās rast risinājumus attiecībās ar Krieviju, pieverot acis uz nodarījumiem Krimā. “Nordstream–2” projekts netiks apturēts, jāpiemin arī Francijas prezidenta mēģinājumi atjaunot G8 formātu, kurā piedalās arī Krievija. Arī potenciālais Eiropas ārlietu ministrs Boreljs un Eiropadomes prezidents Mišels ir no Makrona nometnes.

Jāatceras arī, ka Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas vairākums pēc Vācijas un Francijas iniciatīvas šī gada jūnijā nolēma atjaunot Krievijas balsstiesības Eiropas Padomē, kas tika pārtrauktas 2014. gadā, reaģējot uz Krimas pussalas aneksiju un nelikumīgo karadarbību Austrumukrainā. Tā kā Krievija Eiropas Padomē iemaksāja aptuveni 20 miljonus, daudzi gribēja, lai tā atgriežas. Varētu teikt, ka tādējādi pārdevām savu demokrātiju. Latvija kopā ar vairākām citām valstīm strīdīgo lēmumu nosodīja, un īpaši aktīvi šajā jautājumā bija Nacionālās apvienības politiķi Rihards Kols un Edvīns Šnore. Latvijai arī turpmāk jāīsteno sava ārpolitika un jāuzsver, ka attieksme pret Krieviju nevar mainīties.

– Šogad jau 22. reizi uz Saeimu tiek nests budžeta portfelis – tradīcija, ko iesākāt 1997. gadā, atstājot savu portfeli kā relikviju. Kā vērtējat šā gada budžetu?

– Prieks, ka ieviesām šo tradīciju, kad nesu uz Saeimu 1998. gada budžetu. Paldies visiem, kas šo tradīciju nosargāja un turpina vēl šodien! Par valsts budžetu runājot, mēs joprojām ļoti ievērojam Eiropas Savienības noteikumus attiecībā uz budžeta deficītu. Taču paradigma Eiropā ir mainījusies. Arī mēs varētu vairāk naudas ieguldīt investīciju sadaļā, kas varētu iekustināt ekonomiku. Finanšu ministram un premjeram vajadzētu mēģināt izcīnīt līdzīgas tiesības kā citām ES valstīm. Eiropā šo lietu sauc par flexibility jeb elastību.