Aptauja: 62% Latvijas iedzīvotāju gatavi maksāt vairāk par dabiskas izcelsmes produktiem

Izvērtējot līdzšinējos paradumus un salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, atkritumu šķirotāju skaits starp Baltijas valstu iedzīvotājiem turpina pieaugt. Kā liecina aptaujas dati, 83% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka šķirot atkritumus ir svarīgi. Lai arī šis rādītājs četru gadu laikā ir audzis vien par 2% (2016. gadā tas bija 81%), arvien vairāk ir to iedzīvotāju, kuri patiešām šķiro atkritumus. 2016. gadā to darīja tikai puse, šogad – jau 60% iedzīvotāju. Tomēr Latvija joprojām atpaliek no Lietuvas, kur atkritumus šķiro 75% iedzīvotāju, un no Igaunijas, kur to dara 72%.

Latviešu, lietuviešu un igauņu paradumu maiņa likumsakarīgi maina arī ikdienā izdarītās izvēles. Vaicājot iedzīvotāju viedokli par to, kādu zīmolu produktiem viņi dod priekšroku, jāsecina, ka pēdējo gadu laikā lielāka uzmanība tiek pievērsta daudzveidīgiem zaļās domāšanas aspektiem. 40% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka būtu gatavi maksāt vairāk par precēm, kuru iepakojumu var pārstrādāt vai lietot atkārtoti, un 62% pauduši gatavību maksāt vairāk par produktu, kura sastāvā visas izejvielas ir dabiskas. Bet visās Baltijas valstīs iedzīvotāji dod priekšroku tiem zīmoliem, kuri iestājas par tīru vidi: tas ir svarīgi 70% lietuviešu, 55% igauņu un  53% Latvijas iedzīvotāju.

Kā liecina aptaujas rezultāti, lai gan centieni samazināt dažādu iepakojumu – kastīšu, maisiņu, trauciņu u. c. – patēriņu visās Baltijas valstīs ir līdzīgi (tuvu 70% Latvijā un Lietuvā, 72% Igaunijā), ilgtspēja neslēpjas tikai iepakojumā, bet arī uzņēmuma atbildībā par izmantoto resursu apjomu un to pareizu apsaimniekošanu.

Par “zaļākajiem” Latvijas zīmoliem iedzīvotāji nemainīgi atzīst lielos valsts uzņēmumus, kā arī skaistumkopšanas, pārtikas un dzērienu zīmolus. Vienlaikus pozitīvu vides ilgtspējas novērtējuma aizvien biežāk saņem e-komercijas pakalpojumu sniedzēji, farmācijas uzņēmumi un alkohola ražotāji.