Ekonomists: Uz Eiropas fona Latvijas rūpniecība šobrīd izskatās labi
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - publicitātes
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, septembrī Latvijas rūpniecībā fiksēts straujākais ražošanas apjomu kāpums šogad un salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu ražošanas apjomi ir auguši par 7,3%.
Šis negaidīti spēcīgais kāpums septembrī pamatā gan noticis dēļ laika apstākļu izraisītām svārstībām enerģētikā un apstrādes rūpniecībā, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, turpinājās mērens pieaugums. Līdz ar sausuma perioda beigām ražošanas apjomi Latvijas enerģētikā sāk atgriezties normālos līmeņos un septembrī salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu enerģētikas izlaide Latvijā augusi par 27,8%. Divciparu pieaugums enerģētikā, visticamāk, turpināsies līdz nākamā gada pavasarim.
Tikmēr apstrādes rūpniecībā ražošanas apjomiem septembrī palielinājās par 3,1%, savukārt gada pirmajos deviņos mēnešos kopumā apstrādes rūpniecība Latvijā ir augusi par 2,7%, kas ir ļoti tuvu prognozētajam.
Septembrī, līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, apstrādes rūpniecību plusos noturēja viena dažas nozares un jau otro mēnesi pēc kārtas vairāk nekā pusē no apstrādes rūpniecības apakšnozarēm izlaides apjomi samazinājās salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Tāpat kā iepriekš arī septembrī straujāk augošās nozares apstrādes rūpniecībā bija gatavo metālizstrādājumu, elektrisko iekārtu, kā arī datoru un optisko iekārtu ražošana, kas salīdzinājumā ar pērno gadu auga par attiecīgi 15,5%, 22,1% un 17,5%.
Bez šīm nozarēm septembrī par gandrīz 30% pieauga arī iekārtu uzstādīšanas un remonta nozare, taču tas, visticamāk, ir vienreizējs kāpums, jo nozare kopumā ir ļoti svārstīga bez ilgtermiņa pieauguma tendences. Tikmēr ražošanas apjomi septembrī samazinājās apģērbu, pārtikas un koka izstrādājumu ražošana, par attiecīgi 7,8%, 3,2% un 0,6%.
Uz pasaules un Eiropas fona Latvijas rūpniecība gan šobrīd izskatās labi. Rūpniecības noskaņojums vadošajās ekonomikās ir kļuvis negatīvs, rūpniecība pasaulē ir tuvu recesijai, globālajā tirdzniecībā vērojams neliels kritums un šomēnes Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) jau kārtējo reizi samazināja savas pasaules ekonomikas izaugsmes prognozes šim, kā arī nākamajam gadam. Vienlaikus jau tā salīdzinoši vājo ekonomikas izaugsmi pasaulē apdraud neatrisinātie tirdzniecības kari un līdz ar to ārējā vide Latvijas apstrādes rūpniecībai šobrīd noteikti nav labvēlīga. Domāju, ka tuvākie 6-12 mēneši mūsu apstrādes rūpniecībā būs pietiekoši izaicinoši.
Ārējas vides negatīvo ietekmi jau šobrīd redzam Latvijas ražotāju noskaņojumā, kas pakāpeniski pasliktinās jau kopš pērnā gada vasaras. Šobrīd visstraujākais noskaņojuma kritums vērojams kokapstrādē, kur pēc pērnā gada straujā lēciena šogad būtiski kritušās resursu cenas, taču piesardzīgs noskaņojums un jaunu pasūtījumu kritums vērojams arī citās nozarēs.
Kā liecina jaunākie Latvijas ražotāju noskaņojuma rādītāji, kopš gada sākuma ar pasūtījumiem nodrošināto mēnešu skaits Latvijas rūpniecībā samazinājies no 4,3 līdz 3,1 mēnešiem, gatavās produkcijas krājumi aug un nodarbinātības gaidas rūpniecībā septembrī ir kļuvušas negatīvas. Tāpat straujš ražotāju noskaņojuma pasliktinājums vērojams arī Igaunijā un Polijā, kas liek domāt, ka izaugsmes tempu kritums Vācijā, Zviedrijā un Lielbritānijā arvien vairāk ietekmē arī mūsu reģionu. Tādēļ, pēc manām prognozēm, Latvijas apstrādes rūpniecībā pieaugums nākamgad varētu nepārsniegt 2%.