Mārcis Bendiks. Reģionālais liberālisms Apriņķis.lv
- Autors: Mārcis Bendiks, publicists
Foto - arhīvs
Tas brīdis nu ir klāt! Šodien atklāsim lasītājam dziļāko sakarību mūsu karsti mīļotās valdīšanas stratēģiskajā uzstādījumā. Sabiedrībā gan netrūkst pesimistu un cinisku komentētāju, kuri valdīšanas ārēji haotiskajā darbībā redz tikai dotu solījumu nepildīšanu, tajā pašā laikā apņēmīgi dzenot cauri štelles, kas iepriekš nav tikušas afišētas. Pilnīgi aplami arī uztverta valdīšanas diversificētā attieksme pret dažu likumu prasībām, no kurām vienas (par savu aldziņu) jāievēro dzelžaini, bet citas (par mediķu algām) ievērot nu nekādi nav iespējams.
Nost ar pesimismu un ņirgām! Mūsu valsts pārvalde virzās laikmeta garam atbilstošā virzienā: liberalizācija, reģionalizācija un diversifikācija. Ņemsim svaigu piemēru. Pirms kādiem gadiem sākās ņemšanās par to, drīkst vai nedrīkst pilngadīgs pilsonis klīst pa parku ar atvērtu alkohola pudeli rokā. Beigu beigās palika pie tā, ka tas ir administratīvi nosodāms akts. Dažas pilsētas pat ietvēra šo ordnungu savos vecmodīgajos noteikumos.
Bet laiki mainās, nost ar konservatīvo stagnāciju! Jaunā kārtība būs aumež liberāla (Tieslietu ministrija tagad stāsta, ka, «vērtējot administratīvo atbildību par alkohola lietošanu sabiedriskās vietās no juridiskā aspekta, jānorāda, ka šim pārkāpumam, proti, rīcībai lietot alkoholu, ir problemātiski konstatēt nodarījuma bīstamību vai sabiedrisko kaitīgumu» un «alkohols pats par sevi nav aizliegta viela, kā tas ir, piemēram, narkotiku gadījumā»). Un šis liberālisms nāk ar krietnu reģionālisma piedevu, proti, no deviņām lielākajām pilsētām četrās – Jelgavā, Liepājā, Rēzeknē un Daugavpilī – pilsētas tēvi speciālus ierobežojumus nebija paredzējuši, un tajās no 1. janvāra atvērts alkohola trauks pats par sevi vairs nebūs pārkāpums.
No šāda skatpunkta dažu likumu stingra ievērošana, bet citu – tikpat stingra neievērošana ir tikai loģisks jaunās, liberālreģionālās diversifikācijas piemērs. Nu kaut vai tā partiju finansēšanas lieta: vajagot kā kaimiņvalstīs, tādēļ partiju kases steidzami jāseptiņkāršo. Bet diversifikācijas labad, lai viss nav pilnīgi garlaicīgi vienāds, mēs paliekam pie savām nekustamā īpašuma nodokļu likmēm iepretim igaunīšu bālelīšu nullītei un savām medikamentu cenām, galīgi ne tādām, kā leišu zemē.
Aicinu valdīšanu šo piegājienu visnotaļ attīstīt. Smalkos restorānos taču ēdienkarti taisa gan reģionālu, gan sezonālu, un tāpat varētu ar likumdošanu. Piemērā minētā jau reģionalizētā atvērtā alkohola kārtību var arī sezonalizēt: vasaru drīkstētu publiski veldzēties ar alu un šampanieti, bet ziemu nēsāt līdzi atvērtu kočiņu vai blašķīti kā smalkāka un stiprāka. Un, kad sākas ziema administratīvā nozīmē, to arī varētu diversificēt: Alūksnē un leģendāri aukstajos Zosēnos tas būtu tā ap Mārtiņiem, Rīgā uz Katrīnām, bet Liepājā varbūt nekad.
Un pašu šo jauno politikas virziena nosaukumu – liberālreģionālā diversifikācija (LRD) – var izmantot pašu par sevi. Pie valdības un Saeimas ieiešanas metālu detektori jau ir sen, un bija arī ideja to papildināt ar alkohola testu. Toreiz tas šķita pārāk sarežģīti, bet te nu ir lēts risinājums – ja vari LRD pilno nosaukumu skaļi un skaidri trīs reizes no vietas izrunāt, trubiņā nebūtu jāpūš, vari doties uz sēžu zāli. Protams, būs grūtības tiem, kuri svešvārdus vispār nesaprot, tur būs atkal vietā kāda diversifikācija.