Viedoklis. Ar skolas somu uz vēlēšanām ^{Apriņķis.lv}

Vai tā patiešām būs? Vai mūsdienu jaunieši, kuri lielākoties ir kosmopolīti, spēs nosēdēt uz vietas un visu savu mūžu veltīt savam miestam? Tas izraisa smīniņu, jo, kā zinām, visstabilākais vēlētājs ir tieši pensionārs. Viņš jau agri no rīta būs pie vēlēšanu iecirkņa, lai izdarītu savu izvēli. Ar pārējām vecuma grupām ir sarežģītāk. Apzinīgie aizies, pārējie – ja sanāks laiks.

Parunāsim mazliet par faktiem. Patlaban balsstiesības ir no 18 gadu vecuma, no 14 gadiem var saukt pie kriminālatbildības, bet no 15 gadu vecuma obligāti nepieciešama pase. Dažās Eiropas valstīs pašvaldību vēlēšanās drīkst piedalīties jaunieši jau no 16 gadu vecuma. Arī Eiropas Padome ir aicinājusi dalībvalstis mainīt nosacījumus par vēlētāju vecumu, to pamatojot ar jauniešu pārāk kūtro iesaisti politiskajos procesos.

Realitātē Latvijā tas vēlētāju īpatsvaru paaugstinātu par diviem trim procentiem, kas šajos procesos neko būtiski nemainītu. Bet cīņa notiek. Tas ir izdevīgi mazajām partijām, jo, ja izdosies piesaistīt tos pāris procentus, silta vieta garantēta.

Balsošana ir augstākais demokrātiskas sabiedrības pilsoņiem pieejamais līdzdalības veids un tiesības. Tikai jautājums, vai vēl nenobrieduši jaunieši spēs paši izvērtēt, par ko balsot, vai arī pakļausies apkārtējo ietekmei? Kāds nobalsos par to partiju, par kuru būs dzirdējis diskutējam vecākus pie svētdienas brokastu galda, bet kāds cits ietekmēsies no aģitatoriem skolā, jauniešu pulcēšanās vietā vai sociālajos tīklos.

Nenoliegšu, ir atbildīgi un domājoši jaunieši, kuri paši spēj pieņemt lēmumus, bet tie ir krietnā mazākumā. Vairākumam nav izpratnes par vēlēšanu jēgu un valsts pārvaldes sistēmu. Ja godīgi – kurš no jums pirms vēlēšanām izlasīja kādas partijas programmu?

Bara instinkts – tas piemīt daudziem. It īpaši tādiem, kuru prāts vēl nav nobriedis, kuri nav saskārušies ar dzīves grūtībām, lai paši spētu izanalizēt, kurš politiskais spēks varētu dot lielāko labumu pašvaldībai. Vai jaunībā, kad jūra līdz ceļiem, kāds spēj aizdomāties par sociāli mazaizsargātākajiem līdzpilsoņiem? Nē! “Hei, palaiž garām...” – tā skandēja kādreiz populārā dziesmā. Tā ir bijis vienmēr.

Jaunie domā, ka viņiem pārāk maz tiesību. Iesaka vecajiem ietīties palagā un lēnām tipināt uz meža pusi. Bet kā tad ar latviešu folkloru? Vai sirma galva vairs nav jāgodā? Kur ir tā robeža, lai pateiktu, no kāda vecuma varētu piedalīties vēlēšanās? Ja tagad atļausim no 16 gadu vecuma, pēc kāda laika 14 gadus vecie teiks, ka viņi arī tā kā varētu. Galu galā lasīt un rakstīt māk.

Vēl viens būtisks aspekts – par kādiem cilvēkiem izvēlēsies balsot pusaudži? Ticamākais scenārijs saka, ka par skolu tikko beigušiem jauniešiem, jo tie ar pareizajiem saukļiem būs uzrunājuši. Vai tie būs spējīgi risināt sarežģītas lietas? Tad jau arī bērnudārznieki var sarīkot dumpi, sak, nost ar vadītāju, mēs paši labāk zinām, ko vajag! Tāpēc daudzās jomās ir vecuma cenzs, kas ieviests, rūpīgi izvērtējot plusus un mīnusus.

Nesteigsimies vilcienam pa priekšu un pavērosim situāciju Eiropā, jo labāk zīle rokā, nekā mednis kokā.