Sabiedrībā ir palielinājusies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas svētku nozīme Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - Saeimas administrācija
Šogad teju puse jeb 47% Latvijas iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies Latvijas Republikas proklamēšanas dienas (18. novembra) svētku nozīme. Kā liecina pētījumu un konsultāciju kompānijas “Kantar” veiktā pētījuma dati, 11% uz šādu jautājumu snieguši atbildi “noteikti jā” un 36% – “drīzāk jā”.
Pretējās domās ir nedaudz vairāk nekā trešā daļa jeb 36% iedzīvotāju (27% – drīzāk nē; 9% – noteikti nē). Pēdējo sešu gadu laikā būtiski pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri uzskata, ka pēdējo gadu laikā sabiedrībā ir palielinājusies 18. novembra svētku nozīme (pieaugums par 6 procentpunktiem, 2013. gadā tā uzskatīja 41% iedzīvotāju). Potenciāli šis pieaugums ir skaidrojams ar plašo valsts simtgades svinēšanu, kas ilgst un vēl ilgs vairākus gadus, kā rezultātā pieaug sabiedrības saliedētība un kopīga svētku svinēšana.
Šogad salīdzinoši visbiežāk Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 60 gadiem ir norādījuši, ka 18. novembri atzīmē, apmeklējot pasākumus klātienē, piemēram, karaspēka parādi, salūtu (42%) un izmantojot to kā parastu brīvdienu (35%). Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, šogad ir būtiski samazinājies to iedzīvotāju skaits, kuri 18. novembri izmantos kā parastu brīvdienu (samazinājums par 8 procentpunktiem, iepriekš šādu atbildi sniedza 43% iedzīvotāju).
Salīdzinoši bieži iedzīvotāji arī ir norādījuši, ka 18. novembri atzīmē, svinot svētkus kopā ar radiem, draugiem (25%) un vērojot 18. novembrim veltītus raidījumus televīzijā (25%). Lauku teritorijās dzīvojošie salīdzinoši biežāk ir norādījuši, ka vēro 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā. Salīdzinoši reti iedzīvotāji ir norādījuši, ka 18. novembri atzīmē strādājot, viņiem tā ir darba diena (3%).
9% iedzīvotāju ir norādījuši, ka nekādā veidā neatzīmē 18. novembri. 1% iedzīvotāju nav sniedzis konkrētu atbildi šajā jautājumā.
Aptaujas rezultāti liecina, ka gados jaunākie iedzīvotāji 18-29 gadu vecumā salīdzinoši retāk norāda, ka vēro 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā, bet salīdzinoši biežāk, ka apmeklē 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē. Arī iedzīvotāji ar augstākiem personīgajiem ienākumiem (1001 eiro un vairāk) un ar augstākiem ienākumiem uz vienu ģimenes locekli (701 eiro un vairāk) salīdzinoši biežāk norāda, ka apmeklē 18. novembrim veltītos pasākumus klātienē.
Latvieši salīdzinoši biežāk norāda, ka svin svētkus kopā ar radiem, draugiem un vēro 18. novembrim veltītos raidījumus televīzijā, savukārt cittautieši – izmanto šo dienu kā brīvdienu un neatzīmē to nekādā veidā.