Ekonomists: Lēnāka izaugsme algu kāpumu nav ietekmējusi
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Lēnāka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad nav jūtami ietekmējusi darba tirgu un algu kāpums ir saglabājies iepriekšējo gadu līmenī. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada trešajā ceturksnī vidējā darba alga Latvijā ir augusi par 8,3% un ir sasniegusi 1091 eiro pirms nodokļu nomaksas. Par pietiekoši strauju ienākumu pieaugumu liecina arī Latvijas mājsaimniecību noguldījumu kāpums Latvijas komercbankās, kas šī gada desmit mēnešos ir palielinājies par 7,4%. Līdzvērtīgi spēcīgs algu kāpums 8-9% robežās šobrīd vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, lai gan darbaspēkā nodokļu samazinājuma rezultātā Lietuvā algu pieaugums pēc nodokļiem šogad pārsniedz 10%.
Darba samaksa starp strādājošajiem nav sadalīta vienmērīgi un vidējo algu Latvijā saņem tikai 34% no strādājošajiem, savukārt alga ko saņem vismaz puse strādājošo šobrīd ir sasniegusi 848 eiro pirms nodokļu nomaksas. Vienlaikus algu kāpums Latvijā ir pietiekoši visaptverošs gan no nozaru, gan reģionālā aspekta. Trešajā ceturksnī gandrīz visās nozarēs algu kāpums pārsniedz 6% un visstraujāk darba algu augusi veselības aprūpē (+15,1% pret iepriekšējo gadu), kā arī profesionālajos (+10,2%) un administratīvajos pakalpojumos (+11,8%).
Siltais darba tirgus Latvijā veicina iekšējā patēriņa un tirdzniecības pieaugumu, no kā arvien vairāk ir atkarīga arī kopējā ekonomikas izaugsme. Tomēr IKP pieaugums šogad ir kļuvusi lēnāks un arī nākamgad tas, visticamāk, būs 2-2,5% robežās. Minimālā alga nākamgad netiek mainīta un arī budžeta iespējas palielināt algas valsts sektorā strādājošajiem nākamgad bija ierobežotas. Papildus tam pēdējos mēnešos vērojams nodarbinātības gaidu kritums rūpniecībā un būvniecībā, tādēļ nākamgad darba samaksa Latvijā varētu augt nedaudz lēnāk kā šogad. Vienlaikus demogrāfija un darbaspējīgo iedzīvotāju skaita samazināšanās joprojām ir ļoti liels izaicinājums darba devējiem, tādēļ spiediens uz darba algām noteikti turpināsies. Pēc manām prognozēm nākamgad vidējā darba samaksa Latvijā augs par 6-7% un 2020. gada otrajā pusē vidējā darba samaksa Latvijā tuvosies 1200 eiro pirms nodokļu nomaksas.
Ar šī brīža 2-3% ekonomikas izaugsmi tik straujš algu kāpums noteikti nav ilgtspējīgs, tādēļ uzņēmēju un visas ekonomikas prioritāte ir papildus investīcijas produktivitātē. Algu jautājums īpaši akūts ir nozarēs, kur strādājošo vecums ir jūtami virs vidējā, piemēra, veselības aprūpe, kā arī daļa apstrādes rūpniecības, un kur nepieciešams domāt par paaudžu maiņu. Vidējās darba samaksa Latvijā cilvēkiem vecumā no 30 līdz 40 gadiem šobrīd jau ir tuvu 1300 eiro pirms nodokļu nomaksas un par 25-35% pārsniedz vidējo algu, ko saņem strādājošie vecumā no 50 līdz 60 gadiem. Tīri aritmētiski ar mūsu jauniešiem tuvākajos 10 gados nebūs iespējams nodrošināt paaudžu maiņu un izaugsmi esošajās nozarēs, kā arī attīstīt jaunas nozares. Tas būs īpaši liels izaicinājums zemo algu eksportētājiem, jo globālā konkurence būtiski ierobežo uzņēmēja iespējas algu kāpumu iekļaut preces cenā.