Komentārs. Atkritumu nauda algām Apriņķis.lv
- Autors: "Rīgas Apriņķa Avīze"
Foto – Arnis Švānfelds
Apkopojot Pierīgas novadu un pilsētu mājaslapās pieejamo informāciju, šķiet, ka bez Ziemassvētku egļu iedegšanas un leļļu izrādēm bērniem ir viena ziņa, kas atrodama gandrīz visās vietnēs. Un tā ir informācija par to, ka no nākamā gada iedzīvotājiem pieaugs maksa par nešķiroto sadzīves atkritumu izvešanu.
Gala cena novados dažāda, un tas, protams, atkarīgs no katra apsaimniekotāja un noslēgtā līguma nosacījumiem, bet skaidrojums, kāpēc tas tā, visiem ir vienāds, proti, no nākamā gada tiek palielināts dabas resursu nodoklis par sadzīves atkritumu noglabāšanu SIA “Getliņi Eko” poligonā. 2020. gadā dabas resursu nodoklis no 43 eiro tonnā pieaugs līdz 50 eiro par tonnu. Un tas, bez šaubām, būtiski ietekmē atkritumu izvešanas cenu iedzīvotājiem.
Tā, piemēram, Babītes novada iedzīvotājiem atkritumu apsaimniekošanas tarifs jau no decembra pieaugs par aptuveni 35%. Citviet pieaugums nav tik liels, bet tas skaidrojams ar to, ka daļa pašvaldību jau iepriekš bija palielinājušas tarifu, zinot par nodokļa palielinājumu, tāpēc starpība starp līdzšinējo cenu var būt mazāka. Ādažu novada domes speciālisti ir aprēķinājuši, ka izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 3,44 eiro (bez PVN) līdzšinējo 3,30 eiro (bez PVN) vietā.
Cenas pieaugums gaidāms lielākajā daļā Pierīgas novadu, un tas tieši ietekmēs katra iedzīvotāja maciņa saturu. Tomēr ir vēl viena būtiska izmaiņa no nākamā gada, proti, līdz šim lielākā daļa naudas no dabas resursu nodokļa nomaksas nonāca to pašvaldību kasēs, kurās ir atkritumu poligoni, kā arī daļa no naudas, kas tika iekasēta par CO2 emisijām, taču no nākamā gada kārtība tiek mainīta – visa nauda no nodokļa nomaksas nonāk pa tiešo valsts budžetā. Lielākais zaudētājs šajā situācijā būs Stopiņu novads, kur šogad no dabas resursu nodokļa nomaksas bija plānots pašvaldības budžetā iekasēt 1,8 miljonus eiro.
Galvenais publiski piesauktais arguments, kāpēc šādas izmaiņas ir nepieciešamas, ir tas, ka pašvaldības nodokļa naudu tērējot ne tam paredzētajiem mērķiem, jo esot situācijas, kad nodokļa nauda izlietota, piemēram, suņu pastaigu laukumiem, peldošajām strūklakām, parku apstādījumiem u.c. Pēc pārdales nauda tikšot izlietota daudz lietderīgāk, jo tikšot palielināts Valsts vides dienesta, Dabas aizsardzības pārvaldes un citu kontrolējošo iestāžu darbinieku atalgojums un tehniskais nodrošinājums. Bet naudiņa, ko plānots novirzīt algām un tehniskajam nodrošinājumam, nebūt nav maza – 5,38 miljoni eiro.
Nezinu, kā jums, bet “Rīgas Apriņķa Avīzes” redakcijai, raugoties no maksātāju, proti, Pierīgas iedzīvotāju, viedokļa, šāds naudas izlietojums nešķiet nedz lietderīgāks, nedz arī piemērotāks izvirzītajam mērķim – dzīvot sakoptā un tīrā vidē. Lai labāk tiek kopti suņu laukumi, izbūvēti gājēju celiņi un apgaismotas ielas, lai tiek būvētas strūklakas un kopti parki.
Labāk lai novados tiek tīrīti notekgrāvji un būvētas kanalizācijas un attīrīšanas iekārtas tā vietā, lai centralizēti palielinātu algas kontroles un uzraudzības institūcijās, jo pilnīgi droši var apgalvot – sava eksistence katrai no tām būs jāattaisno. Normatīvu būs vairāk, aizpildāmie dokumenti taps sarežģītāki, ekspertu parakstu nepieciešamība vairosies, atzinumu mapīšu biezums pieaugs.
Savukārt novadiem ar laiku var nākties atskaitīties ne tikai par mazmājiņu notekūdeņu atbilstību vienotajām Briseles normām, bet arī par līdzdalību zilo vaļu, Dienvidķīnas tīģeru un ādaino jūras bruņurupuču glābšanas plāna īstenošanā.