Menu
 

Psiholoģe: Katra krīze ir tava iespēja augt

  • Autors:  Marika Bērtule, psiholoģe
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Mazus zaudējumus mēs piedzīvojam teju katru dienu, un tie mūsu ikdienu pārāk nesašūpo. Taču reti kurš cilvēks darbā, attiecībās vai mīlestībā tiek cauri sveikā bez lielākiem vai mazākiem pārdzīvojumiem – tuvinieka, attiecību, darba, mājvietas vai pat mājas mīluļa zaudējums var mūs pamatīgi iedragāt. Par šādiem cilvēku pārdzīvojumiem sabiedrībā runā reti, taču atklāti runājot par šiem izaicinājumiem, tos var vieglāk pārvarēt un mācīties arī no citiem.

Katru zaudējumu cilvēks izdzīvo trīs emocionālajos posmos

Liela zaudējuma gadījumā cilvēks tipiski iziet cauri vairākiem emocionālajiem stāvokļiem –  šoks, noliegums un sēras. Šoks parasti ilgst no dažām sekundēm līdz pat dažām minūtēm.Cilvēks var šķietami nereaģēt uz apkārtējiem, būt pilnībā mierīgs, vienlaikus pieredzot milzīgu iekšējo spriedzi kopā ar sava veida “miglu”, caur kuru nav spējīgs izlauzties.

Savukārt noliegums ir pirmā reakcija, kas seko pēc šoka. Bieži vien šis noliegums nāk kopā ar dusmām, pat agresiju, kad cilvēks var agresīvi sākt izpaust savas emocijas, vainot sāpīgās ziņas nesēju melos vai pat zaudējuma radīšanā. Šajā brīdī cilvēks daļēji sāk aptvert notikušo, tomēr tas ir tik sāpīgi, ka rodas iekšēja vajadzība tverties pat pie visnereālākās domas, lai tikai nepieļautu, ka izdzirdētais ir patiess.

Pēc nolieguma sākas ilgstošs sēru periods, kurā sākotnēji dominē ļoti intensīvas emocijas. Cilvēkam un apkārtējiem var šķist, ka sēras ir pārmērīgas, pārāk ilgas, bet patiesībā jo intensīvāk cilvēks izsēros pirmo sēru periodu, jo vieglāk un ātrāk viņš tiks ārā no šī stāvokļa. Jau pirmās sērošanas nedēļas laikā var parādīties spēja funkcionēt normāli vai pat justies optimistiski. Šos optimisma periodus nepieciešams veicināt, tomēr ļaut cilvēkam aktīvi sērot.

Atlabšanas procesā jārūpējas par visām savām maņām

Sākotnēji emocionālie “kalni un lejas”, kas izpaužas kā emocionāli izvirdumi, var būt ļoti bieži un izteikti, raudāšanas periodiem krasi pārejot smieklos vai vidēja garastāvokļa periodos. Jo ilgāks laiks no zaudējuma paies, jo retākām un mazāk izteiktām būtu jābūt “lejām”. Šīs emocionālās svārstības var palīdzēt pārvarēt ar paša vēlmi atlabt un izkļūt no emocionālās krīzes, kā arī ar tuvinieku atbalstu un pozitīvu motivēšanu.

Lai uzlabotu savu pašsajūtu un spertu pirmos soļus pretī emocionālai harmonijai un atlabšanai, ieteicams katram atrast savu motivāciju un atlabšanas veidus, jo katram tā var būt citāda. Citam tie ir bērni un mazbērni, kādam darbs, mājdzīvnieks vai hobijs. Lai kāda nebūtu šī motivācija, psiholoģe iesaka līdzcilvēkiem un apkārtējiem atbalstīt un veicināt to. Kā lielisku terapeitisku līdzekli var ieteikt patīkamu mūziku, aromterapiju, mākslu, gaismas terapiju, masāžu un arī ūdens procedūras. Ir svarīgi iesaistīt rehabilitācijas procesā visas piecas maņas – tādā veidā atlabšanas rezultāts būs daudz ātrāks.

Novembra beigās uzsākta “Huawei” zīmola kampaņa “Vissvarīgākais stāsts esi Tu pats”, kuras ietvaros sagatavotas īsfilmas veidā tiks publicēti motivējoši personiski stāsti, lai iedvesmotu cilvēkus nepadoties un tiekties pretī saviem mērķiem.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.