Ekonomists: Latvijas rūpniecību bremzē vājš ārējais pieprasījums Apriņķis.lv
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Lēnāki pasaules ekonomikas izaugsmes tempi, rūpniecības recesija Eiropā, ASV un Ķīnas tirdzniecības konflikts, kā arī pasaules tirdzniecības apjomu samazinājums pirmo reizi kopš 2009. gada arvien vairāk ir jūtams arī Latvijas ekonomikā.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, pērnā gada novembrī Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide salīdzinājumā ar 2018. gada novembri ir sarukusi par 0,8%, kas ir sliktākais apstrādes rūpniecības rezultāts kopš 2016. gada sākuma. Pērnā gada 11 mēnešos kopumā apstrādes rūpniecības ražošanas apjomi Latvijā ir auguši par 2,3%.
Novembrī apstrādes rūpniecībā līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos viena no visstraujāk augošajām nozarēm bija gatavo metālizstrādājumu ražošana, kas salīdzinājumā ar 2018. gada novembri ir augusi par 7,1%. Tāpat novembrī par 12,4% palielinājusies papīra un par 9,1% mēbeļu ražošana, taču citās nozarēs rezultāti ir mazāk iepriecinoši.
Vājais ārējais pieprasījums šobrīd visvairāk ir jūtams nozarēs, kur iepriekšējos gados izaugsme pārsniedza 10%. Novembrī datoru un optisko iekārtu ražošana augusi vien par 1,9%, savukārt elektrisko iekārtu ražošana novembrī samazinājusies. Papildus tam novembrī par 18,5% sarukusi dažādu iekārtu ražošana un par 15,7% kritusies auto detaļu ražošana. Līdzīga rūpniecības dinamika šobrīd vērojama arī Lietuvā un Igaunijā.
Tāpat novembrī turpinājās pretrunīgi signāli no nemetālisko minerālu ražošanas nozares, ko pārsvarā veido būvmateriāli. Pēc labiem rezultātiem oktobrī, novembrī tajā atkal vērojams kritums, ražošanas apjomiem samazinoties par 0,5%. Šīs nozares ražošanas apjomi ir labs signāls par būvniecības apjomiem tuvāko ceturkšņu laikā un tas liek domāt, ka nākošgad būvniecībā Latvijā straujš pieaugums nav gaidāms.
Līdz ar novembra ne pārāk iepriecinošajiem rezultātiem ir piepildījusies gada sākumā izteiktā prognoze, ka 2019. gadā kopumā apstrādes rūpniecības pieaugums nepārsniegs 3% un šobrīd nav pamata domāt, ka arī 2020. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības sniegums varētu uzlaboties. Taču vienlaikus neredzu pamatu arī lielam pesimisma, jo īstermiņa ekonomikas rādītāji liecina par zināmu stabilizāciju pasaules ekonomikā. Ražotāju noskaņojums ASV, Eirozonā, Ķīna un citās lielajās ekonomikās vairs nepasliktinās, savukārt ražošanas apjomu kritums nav jūtami ietekmējis pakalpojumu nozares vai patērētāju noskaņojumu.
Papildus tam Ķīnas un ASV potenciālais tirdzniecības līgums, kā arī Eiropas Centrālās bankas un ASV federālās rezerves īstenotie monetārās stimulēšanas pasākumi pēdējos mēnešos ir mazinājuši recesijas draudus un līdz ar to pēc manām prognozēm 2020. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības, visticamāk, būs pozitīvs, taču nepārsniegs 2%.