Ekonomists: Likumdošanas izmaiņas veicinās inflācijas paātrināšanos Apriņķis.lv
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - arhīvs
Mērena inflācija un joprojām straujš algu kāpums nozīmē pietiekami strauji iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu, taču šogad gan inflācija temps Latvijā gan atkal nedaudz paātrināsies. Tas pamatā ir saistīts ar patēriņa nodokļu pieaugumu, kā arī citām likumdošanas izmaiņā. No 1. janvāra visredzamākais bija cenu kāpums degvielai, kā arī tabakas izstrādājumiem, taču šogad gaidāms arī sabiedriskā transporta un atkritumu apsaimniekošanas cenu pieaugums. Vienlaikus gan ne visas cenas augs un šogad samazināsies dabasgāzes sistēmas pakalpojumu, kā arī elektrības sadales tarifi.
Pērnais gads Latvijā ir noslēdzies ar ļoti mērenu inflāciju un decembrī salīdzinājumā ar novembri patēriņa cenas Latvijā pat nedaudz samazinājās. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, decembrī patēriņa cenas Latvijā pieauga par 2,3% salīdzinājumā ar 2018. gada decembri un gadā kopumā patēriņa cenas Latvijā ir augušas par 2,8%. Taču, nodokļu palielinājuma un ģeopolitiskās spriedzes izraisīta pasaules naftas cenu kāpuma rezultātā, janvāri Latvijā atkal gaidāms neliels inflācijas tempa paātrinājums.
Decembrī patēriņa cenu izmaiņās Latvijā lieli pārsteigumu nebija vērojami. Salīdzinājumā ar novembri kopējais patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,2% un šeit vislielākā ietekme bija sezonālajam cenu samazinājumu apģērbam, kā arī apaviem, kuru cenas decembrī kritās par 3,9%. Savukārt citās lielajās preču un pakalpojumu kategorijās decembrī būtiskas izmaiņas nav notikušas. Līdz ar to pārtikas cenu gada inflācija arī decembrī saglabājās 2,8% līmenī, savukārt pakalpojumu cenu inflācija nedaudz samazinājās līdz 2,6%. Pakalpojumu cenu inflācija Latvijā jau ilgāku laiku svārstās ap 3%, un tas lielā mērā ir saistīs ar strauji augošo darba samaksu, kā arī zemo bezdarba līmeni.
Pēc manām prognozēm patēriņa cenas Latvijā 2019. gadā augs par 2,5%, taču cenu kāpums lielā mērā būs atkarīgs no ārējiem faktoriem, kurus šobrīd ir ļoti grūti prognozēt. Ģeopolitiskā nenoteiktība gan Tuvo Austrumu reģionā, gan pasaulē kopumā ir liela, tādēļ šogad nevaram izslēgt kādus negaidītus naftas cenu lēcienus. Papildus tam novembrī un decembrī pēc ilgāka stabilitātes periodā atkal vērojams pārtikas cenu pieaugums pasaulē, kas varētu nozīmēt arī nedaudz straujāku cenu kāpumu Latvijā, lai pasaules cenu kāpums pagaidām vairāk skāris Āzijas reģionu.
Bez ārējiem faktoriem šobrīd arī ir atklāts jautājums, vai šogad tiks īstenots pašlaik likumos paredzētais akcīzes likmes palielinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem. Ja tā notiek, tad ar 1. martu akcīzes stiprajam alkoholam augs par vairāk nekā 30% un līdz ar to Latvijā būs augstākā akcīzes likme visā Baltijā. Tas ne tikai likvidēs pārrobežas tirdzniecību, bet, visticamāk, atdos arī daļu vietējā patēriņa Lietuvai un Igaunijai. Tādēļ šis kāpums, manuprāt, būtu vēl pārdomājams un kopumā skatoties ir skaidrs, ka ar šo gadu akcīzes likmju palielināšanas iespējas Latvijā ir izsmeltas, jo, piemēram, degvielai par Latviju augstākas akcīzes likmes Eiropā ir tikai ievērojami turīgākās valstīs.