Menu
 

Pāvils Brūvers: Vairāk cilvēcības! Apriņķis.lv

  • Autors:  Pāvils Brūvers, bīskaps emeritus
Foto - lnb.lv Foto - lnb.lv

Biju pārsteigts un neizpratnē, uzzinot, ka Latvija atsakās pieņemt savu pilsoni, kurai no Dānijas draud izsūtīšana uz Dienvidāfrikas Republiku. Runa ir par Kristīni Misāni, kura kādu laiku dzīvojusi Dienvidāfrikā, precējusies ar šīs valsts pilsoni, bet ģimenē radies konflikts, vīrs kļuvis vardarbīgs gan pret sievu, gan bērniem.

2018.gada vidū, bēgot no vardarbības, viņa devās uz Latviju, līdzi paņemot bērnus. Tas noticis bez jaunākā bērna tēva ziņas. Pēc viņa prasības Dienvidāfrika sievieti izsludināja starptautiskā meklēšanā it kā par bērna nolaupīšanu. Saskaņā ar šo apsūdzību Dienvidāfrikā viņai draud 15 gadu ieslodzījums. Kad 2018. gada beigās viņa vēlējās apmeklēt Mozambiku, lidojot caur Dāniju, saskaņā ar izsludināto meklēšanu Dānijas lidostā viņa tika aizturēta.

Drīz pēc Misānes aizturēšanas Latvijas Ģenerālprokuratūra no Dānijas iestādēm saņēmusi lūgumu pārņemt savu pilsoni tiesāšanai Latvijā, tomēr Latvijas Ģenerālprokuratūra atteicās to darīt, jo tam neesot tiesiska pamata. Pagāja vēl daži mēneši, un šajā lietā iesaistījās Valsts prezidents Egils Levits. Tad Ģenerālprokuratūra nosūtījusi vēstuli Dānijas prokuratūrai, lai Misānes izdošana Dienvidāfrikai tiktu apturēta, tomēr šī aktivitāte nākusi par vēlu. Dānijas puse atbildējusi, ka lēmums ir jau pieņemts un viņa tiks izdota tiesāšanai DĀR.

Viss šis bēdu stāsts ir garš un komplicēts, un avīze savus lasītājus par to jau informējusi iepriekšējos numuros, es vienīgi gribēju pievērst uzmanību trim jautājumiem. Pirmkārt, kāpēc viņa netika aizturēta jau Rīgas lidostā? Vai tad Dānijai bija kas vairāk zināms nekā Latvijai par Dienvidāfrikas izsludināto Misānes starptautisko meklēšanu? Vai pati Misāne netika brīdināta par briesmām, kādas viņai draud ārzemju ceļojumos? Acīmredzot ne, vai citādi viņa būtu uzdrošinājusies atstāt Latviju un doties tik bīstamā ceļojumā.

Otrs jautājums ir par mūsu Ģenerālprokuratūru. Pagājušā gada janvārī, kad no Dānijas pienāca lūgums pārņemt Misāni tiesāšanai Latvijā, Ģenerālprokuratūra neatrada ne mazāko iespēju to darīt – viņi taču nedrīkstot pārkāpt likumus. Nepilnu gadu vēlāk, novembrī, kad šajā lietā iesaistījās Valsts prezidents, Ģenerālprokuratūra tomēr atrada legālu pamatojumu iestāties par savu pilsoni. Acīmredzot bija vajadzīgs tikai spēcīgāks stimuls rīkoties, lai atrastu nepieciešamos pantus un censtos glābt Latvijas pilsoni no neapskaužama likteņa Dienvidāfrikas cietumā. Diemžēl šis stimuls nācis pārāk vēlu.

Un trešais jautājums: kāpēc mūsu varasiestādes, šajā gadījumā prokuratūra, ir tik nevarīgas un vienaldzīgas pret savu pilsoņu likteni? Vērojot Misānes gadījumu, šķiet, ka tur strādā roboti, kam galva pilna ar dažādiem paragrāfiem un pantiem, bet viss cilvēcīgais ir svešs. Šis nav pirmais gadījums, kas sašutumā licis brīnīties par varasiestāžu attieksmi pret saviem pilsoņiem.

Piemēram, bijušais politieslodzītais Ģederts Melngailis, kurš padomju laikā bija ieslodzīts bēdīgi slavenajā psihiatriskajā slimnīcā Blagoveščenskā, 2016. gadā gribēja saņemt oficiālu reabilitāciju – prokuratūras novērtējumu tam, ka viņš politisku iemeslu dēļ prettiesiski turēts psihiatriskajā slimnīcā, kur viņam nopietni iedragāta veselība. Prokuratūras atbildi, šķiet, patiesi ar vieglu roku rakstījuši roboti: “..tiesas lēmums par stacionārās psihiatriskās ekspertīzes nozīmēšanu un ievietošanu stacionārā bija pamatots, obligāts, tiesisks. To apstiprina ārstu komisijas atzinums..” Acīmredzot viņiem neienāca prātā, cik dziļi, smagi un nepatiesi no jauna tiek ievainots un sodīts šis daudz cietušais cilvēks.

Cik ļoti mums pietrūkst cilvēcības! Mēs gan mācāmies likumus, noteikumus utt., bet aizmirstam mācīties to, uz ko jau pirms vairāk nekā 2700 gadiem sabiedrību mudināja pravietis Jesaja: “Mācaities labu darīt, meklējiet taisnību, palīdziet apspiestajiem, stājieties pretī varmācībai, piešķiriet pienācīgo tiesu bāriņiem, aizstāviet atraitni!”

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.