Menu
 

Jānis Eglīts. Latvijas meži populisma gūstā

  • Autors:  Jānis Eglīts
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Par meža apsaimniekošanas noteikumiem būs jālemj Ministru kabinetam, izsverot visu pušu argumentus. Ņemot vērā, ka publiskajā telpā pārsvarā izskan biedēšana ar apokaliptiskiem mežu izciršanas draudiem, uzskatu par svarīgu pievērst uzmanību “medaļas otrai pusei”. Kāpēc šāda biedēšana uzskatāma par populismu un maldināšanu un kāpēc jaunie noteikumi nāktu par labu Latvijas mežu kvalitātei, videi un, protams, tautsaimniecībai?

Salīdzinot ar citām Eiropas mežu lielvalstīm, Latvija ir vienīgā, kas nav modernizējusi mežu apsaimniekošanas normatīvos dokumentus, tādējādi zaudējot konkurētspēju.

Mežu struktūras ziņā Latvijai līdzīgās valstīs prasības ir krietni samērīgākas un gudrākas. Piemēram, Somijā un Zviedrijā diametra ierobežojumi nav noteikti, savukārt Igaunijā tie ir krietni zemāki. Tas šajāss valstīs nav pasliktinājis nedz vides kvalitāti, nedz meža nozares ilgtspējību.

Latvijas meža platības pieaug gan, salīdzinot ar pirmās Latvijas brīvvalsts laiku, gan kopš neatkarības atjaunošanas.

Salīdzinot ar 1923. gadu, kad mežu platība Latvijā bija 23% kopējās teritorijas, līdz 2018. gadam tā ir vairāk nekā dubultojusies. Arī pēdējo desmit gadu skatījumā var redzēt pakāpenisku meža platību pieaugumu. 2018. gadā mežs Latvijā aizņem 3,04 miljonu hektāru (ha) lielu platību jeb 52% sauszemes teritorijas.

Cirsmas diametra (caurmēra) samazināšana attieksies tikai uz 5% Latvijas mežu.

Normatīvo aktu grozījumi attiecināmi tikai uz privātajiem mežiem. Valsts mežu teritorijas tas neskars, jo uz tiem attiecas pilnīgi cits normatīvais regulējums. Jāatgādina arī, ka teju 30% visu Latvijas mežu aizņem aizsargājamās teritorijas, kurās mežistrāde nenotiek un nenotiks. Meža zinātnieku aprēķini liecina, ka mežistrādes platības ik gadu varētu pieaugt tikai par apmēram 1600 ha.

Jaunie noteikumi paredz stingrākus nosacījumus meža atjaunošanā, uzlabojot meža kvalitāti un tā vērtību ilgtermiņa.

Cērtot kokus pēc caurmēra, meža īpašnieku pienākums būs atjaunot mežu ar kvalitatīvu stādāmo materiālu. Šobrīd iespējams gaidīt, kad koki iesējas paši. Lai gan īpašniekam tas izmaksās daudz dārgāk, koku stādīšana nodrošinās optimālu augšanas telpu katram kokam, tam pietiks saules gaismas un barības vielu, lai varētu pilnībā realizēt savu (ģenētiski noteikto) augšanas potenciālu gan garumā, gan resnumā.

Atsevišķām audžu kategorijām ciršanas caurmērs tiks palielināts.

Iepriekš bērzam bija bonitātes, kurās galveno cirti varēja veikt, ja caurmērs bija no 22 līdz 31 cm, jaunajos noteikumos paredzēti 25 cm. Priedi varēja cirst no 27 līdz 39 cm. Tagad paredzēti 30 cm. Tātad noteiktos meža tipos kokiem būs jāļauj augt ilgāk.

Palielināsies veco koku skaits, kas uztur un nodrošina bioloģisko daudzveidību.

Vismaz trešdaļā priežu mežu resnu koku būs vairāk, jo atļautais caurmērs tajos nevis samazināsies, bet tiks palielināts! Turklāt minimālais ekoloģisko un sauso koku skaits, kas jāatstāj vienā hektārā, tiks palielināts no 5 līdz 8 ekoloģiskajiem kokiem un no 4 uz 10 sausiem kokiem.

Netiks cirsti jauni kociņi.

Visas koku sugas jauno, samazināto atļautās ciršanas caurmēru sasniegs ne ātrāk kā pēc 60 gadu vecuma. Savukārt jaunaudžu platība korelē ar ciršanas apjomu, jo izcirtumi jāatjauno 3 līdz 5 gadu laikā. Vienkāršojot caurmēru kokiem par dažiem centimetriem, palielinās cirsmu apjoms, starp kurām izvēlēties un nocirst to, kas tajā brīdī ir saimnieciski izdevīgāk un arī videi saudzīgāk.

Grozījumi palīdzēs sasniegt klimata politikas mērķus.

Mežos būs jāstāda tikai kvalitatīvi stādi. Šādi atjaunots mežs piesaistīs līdz pat 20% vairāk CO2 nekā dabīgi atjaunojies. Skaidrs, ka jaunie meži nākotnē CO2 piesaistīs vēl vairāk.

Tas nozīmē atbalstu latviskai un tradīcijām bagātai tautsaimniecības nozarei un papildus nodokļu ieņēmumus valstij, ko ieguldīt, piemēram, zinātnē un izglītībā.

Latvijas mežu audzēs, kuras sasniegušas galvenās (ražas novākšanas) cirtes ciršanas vecumu vai ciršanas caurmēru, kopumā ir uzkrāti vairāk nekā 200 milj. m3 koksnes, kas naudas izteiksmē ir 4,79 miljardi eiro. Pēc mirušās koksnes daudzuma uz vienu meža hektāru Latvija atrodas trešajā vietā Eiropas Savienībā. Lielāki mirušās koksnes apjomi nekā Latvijā ir Francijā un Slovākijā. Pēdējai Latviju izdevās šajā parametrā “pārspēt”, tikai, pateicoties tam, ka pēc 2004. gada lielās vētras postījumiem slovāki piekrita dabas draugu aicinājumam aizsargājamās dabas teritorijās vētrā cietušo koksni atstāt sapūšanai; šāda rīcība Slovākijai vēlāk izvērtās nopietnā cīņā ar mizgraužu savairošanos. Šādi mirušās koksnes uzkrājumi nozīmē, ka mežus varam apsaimniekot daudz efektīvāk un ir laiks to darīt!

Latviešiem mežs vienmēr bijis īpašs, tā ir būtiska mūsu identitātes daļa. Zemkopības ministrija apzinās, ka jebkādas izmaiņas koku ciršanas noteikumos var izsaukt sabiedrības emocionālu pretreakciju. Taču - aicinām nesteigties un iedziļināties jautājuma būtībā! Mūsu skatījumā, publiskajā telpā izskanējusī populistiskā “vides aizstāvju” pozīcija neatbilst realitātei un nav ne Latvijas izaugsmes, ne vides, ne Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.