Par ko rakstījām pirms 20, 40 un 60 gadiem Apriņķis.lv
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - arhīvs
Sākoties gada otrajam mēnesim, atskatījāmies, ko laikraksti "Darba Balss" un "Rīgas Apriņķa Avīze" saviem lasītājiem vēstīja janvārī pirms divdesmit, četrdesmit un sešdesmit gadiem.
“Jaunieti, vai tu proti uzvesties sarīkojumā?”
“Orķestris sāk spēlēt strauju fokstrotu. Jaunieši uzlūdz jaunietes, un dejas ritmā aizslīd pāris pēc pāra. Prieks noskatīties! Prot mūsu jaunieši atpūsties ne sliktāk kā strādāt! Te pēkšņi mūsu skatiens uztver pavisam ko nepatīkamu. Kāds pāris muļķīgi savilktiem vaibstiem nosvīdis ļodzās un gorās gan mūzikas ritmā, gan ārpus tā. Jaunietis dejojot atgrūž savu partneri, tā apgriežas pāris reižu apkārt. Pēc tam abi pieplok viens otram un drudžaini kratās uz vietas. Kāpēc tā? Orķestris taču spēlē skaistu deju!
Un kā viņi ģērbušies! Tikpat atbaidoši kā dejo. Jaunietis uz sarīkojumu atnācis nepiemērotā rūtainā kreklā un ļoti šaurās biksēs, kurās pats droši vien ar mokām dabūjis kājas iekšā. Bikšu atloki droši vien būs savus 15 centimetrus plati. Kurpēm zoles, kuru biezums daudz neatpaliek no autoriepām.
Pie zāles izejas sapulcējusies grupiņa sarīkojuma dalībnieku. Ieklausīsimies, kā viņi runā:
“Nu, ko, čalīt, ies iemest pa lampu?”
“Vai tavam monēts ir?”
“Manējam senči nepiespēlē.”
Vēl turpināt viņu sarunas atstāstījumu? Nav nozīmes. Maz šo jauniešu valodā skaistu latvisku vārdu.
“Darba Balss”, 1960. gada 10. janvāris
“Kur viņi atradīsies naktī?”
“Tautas skaitītāji sāks darbu 15. janvārī. Atceries, kur tev jābūt 14. janvārī pulksten 24.00!
Tautas skaitītājiem nebūs grūti, ja visi iedzīvotāji pārnakšņos tur, kur pierakstīti, bet, ja mājas grāmatā pierakstītie pilsoņi tur nedzīvo vai dzīvo bez pierakstīšanās? Skaidrojies nu! Neuzskaitīts nedrīkst palikt neviens!
Skaitītāju grūto un sarežģīto darbu var atvieglot vienīgi vietējās padomes un rajona izpildu komitejas iekšlietu daļa, sodot vainīgās personas.
Sodu ļoti vēlas saņemt Ādažu kolhoza mājā “Liepdārzi” dzīvojošās Biļļu ģimenes trīs locekļi, kas tur mitinās bez pierakstīšanās. Trešās brigādes brigadieris Miškins tāpat jau vairākus gadus “Pļavmalās” dzīvo bez pierakstīšanās. Viņu tautas skaitītāji meklēs Dobeles rajonā. Stučkas rajonā neatradīs Anatoliju Larionovu. Viņš vairākus gadus ir būvbrigadieris un dzīvo Pabažu ciema “Brankšās”. Ādažu kolhozā darbā pieņemti vairāki desmiti cilvēku, kas nevienā mājas grāmatā nav ierakstīti.”
“Darba Balss”,1970. gada 10. janvāris
“Daudzas balsis pauž vienprātību”
“Trešdienas pēcpusdienā kolhoza “Boļševiks” klubs pildījās tuviem un tāliem ciemiņiem. Te uz Saulkrastu 281. vēlēšanu apgabala pirmsvēlēšanu sanāksmi ieradās kolhoza “Pabaži” ļaudis, Murjāņu sporta skolas audzēkņi un skolotāji, Saulkrastu 2. ceļu būves rajona darbinieki.
Pēc sanāksmes atklāšanas pirmais runāja kolhoza “Pabaži” inženieris A. Bitenieks. Viņš ir Latvijas PSR Augstākās Padomes deputāta kandidāta, PSKP CK Politbiroja locekļa, PSRS Ministru Padomes priekšsēdētāja biedra A. Kosigina uzticamības persona. Iepazīstinādams ar deputāta kandidāta biogrāfiju, A. Bitenieks uzsvēra: “Biedra A. Kosigina darbība un dzīves ceļš ir paraugs, kā vajag cīnīties par valstisku uzdevumu izpildi, kā pašaizliedzīgi kalpot savai tautai. Tāpēc aicinu visus atbalstīt šo kandidatūru.”
Vārdu lūdza Saulkrastu ciemata partijas organizācijas sekretāre J. Jaškina. Viņa atgādināja par to lielo darbu, ko A. Kosigins veicis mūsu zemes atjaunošanā pēc Lielā Tēvijas kara, un pastāstīja divus gadījumus no personiskās dzīves, kad bijusi iespēja biedra A. Kosigina darbību, attieksmi pret cilvēkiem vērot tuvāk.”
“Darba Balss”,1980. gada 12. janvāris
“Piemiņas rindas graždaņiniem”
“RAA lūdza Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Rīgas rajona nodaļas vadītājai Vitai Ģērmanei informāciju, kā mūsu rajona iedzīvotājiem sokas ar PSRS pasu un nepilsoņa apliecību nomaiņu pret Latvijas valstij atbilstošiem personas dokumentiem. Atsūtītais pārskats liecina, ka līdz 5. janvārim iesniegumu par nepilsoņa pases saņemšanu nav uzrakstījuši vēl 2523 (pēc pirmuzskaites veidlapu skaita arhīvā) mūsu rajona iedzīvotāji. Iespējams, lēš, ka apmaiņas termiņa pagarinājums līdz 2000. gada 31. martam aizvien vēl nav pēdējais.
Bet Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes rajona nodaļas darbiniekiem tāpat vēl darba pilnas rokas: no 19 749 iedzīvotājiem saņemti iesniegumi nepilsoņa pases saņemšanai, no tiem lielākā daļa jau attiecīgi noformēti, bet 747 pieteikumi jau sagatavoti parakstīšanai.
Visvairāk klientu bijis aizvadītā gada decembrī, kad dienā nācies noformēt 50–60 pieteikumu nepilsoņa pases saņemšanai. Jaunā gada pirmajās dienās tikai 7–10. Tātad nevajadzētu baidīties no garām rindām.
Kas attiecas uz Latvijas pilsoņiem, tad PSRS pase vēl aizvien ir 1241 rajona iedzīvotājam. Savukārt 96 pilsoņi – graždaņi kopš 1997. gada – Latvijas Republikas pilsoņa pasi piemirsuši izņemt. No tiem 15 ir mālpilieši, bet otrajā vietā – Siguldas pilsētas un pagasta iedzīvotāji.”
“Rīgas Apriņķa Avīze”, 2000. gada 7. janvāris