Menu
 

Elektroauto – stils vai izdevīgums? Apriņķis.lv

  • Autors:  Krists Mertens, energouzņēmuma “Enefit” valdes loceklis
Foto - pixabay.com Foto - pixabay.com

Elektrotransports nav jauna tēma, taču tā kļūst aizvien aktuālāka. Daudziem tas kļuvis par ikdienas pārvietošanās līdzekli, un elektroauto vairs nevar uzskatīt tikai par luksusa preci. Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā šī nozare attīstās salīdzinoši lēnāk, kā arī valsts nesniedz atbalstu elektroauto iegādei. Toties to lietošana ļauj izbaudīt ievērojamas priekšrocības un arī atteikties no atsevišķām izmaksu pozīcijām savā ikdienā. Uzlabojoties elektroauto pieejamībai un cenai, ir sasniegt brīdis, kad arvien vairāk cilvēku nopietni apsver to iegādi.

Dārga investīcija, ko atpelna lietošana

Pamazām pieaug ne tikai elektroauto, bet arī elektromopēdu un autobusu popularitāte. Tieši mazie transportlīdzekļi lietotājam ir visizdevīgākie, jo to cena daudz neatšķiras no analogiem ar iekšdedzes dzinēju. Kamēr Latvijā tie vēl iegūst popularitāti, tikmēr, piemēram, Ķīnā daudzām ģimenēm jau tagad aizvieto parasto automašīnu ikdienā.

Tiesa, jauna elektroauto cena tirgū šobrīd pat divreiz apsteidz līdzvērtīgu auto ar benzīna vai dīzeļa dzinēju. Te nepieciešams ilgtermiņa skatījums, jo bonusi, braucot ar elektromobili ikdienā, 5 - 10 gadu termiņā atpelna pirkuma cenu ar uzviju, nemaz nerunājot par samazināto kaitējumu videi.

Kā nozīmīgākie bonusi atzīmējami – iespēja pārvietoties pa sabiedriskā transporta joslu, bezmaksas auto novietošana galvaspilsētas stāvvietās un atbrīvojums no ikgadējā ekspluatācijas nodokļa, kas citiem auto var sasniegt vairākus simtus eiro. Tāpat arī servisa izmaksas ir tuvas nullei: protams, kā visiem, jārūpējas par auto ritošo daļu un riepām, taču par motora apkopi nav jādomā vispār un jāuzpilda tikai logu, bremžu un kondicioniera šķidrumi.

Tomēr vislielākā atšķirība jūtama degvielas izmaksās. Kamēr, piemēram, ekonomisks auto “apēd” 5-6 litrus degvielas uz 100 km un iecērt budžetā 7 eiro robu, elektroauto tādā pašā distancē izmaksā tikai ap 2,50 eiro, ja ātrā uzlāde tad 4,50. Lādējot nakts stundās un atkarībā no elektrības pieslēguma veida – pat tikai 2 eiro.

Dabai nedraudzīgs ražojot, bet ekoloģisks braucot

Kāpēc tad elektroauto, izpelnās tik atturīgu attieksmi? Daudzi raizējas, vai ir pienācis īstais brīdis, vai tehnoloģijas ir pietiekami attīstījušās, vai valsts gatava atbalstīt pirkumu, vai pieejams īstais modelis, kas ar vienu uzlādi spēj veikt 300, 400, visus 500 km... Visticamāk, valsts atbalstu gaidīt nav vērts. Tomēr jau tagad ir pieejamas pietiekami plašas izvēles iespējas un ja rocība atļauj, ir vērts pirkt elektroauto jau tagad. Tas šobrīd sevi atpelna apmēram 10 gadu laikā, līdzīgi kā dažādi atjaunīgās enerģijas ražošanas risinājumi, piemēram, saules paneļi. Attīstoties tehnoloģijām un atkarībā no auto lietošanas paradumiem, šis laiks tikai samazināsies.

Elektroauto ražotājiem pamatoti tiek pārmests izteikti neekoloģisks ražošanas process, kas rada apmēram par trešdaļu vairāk CO2 izmešu nekā degvielas dzinēju ražošana. Taču aprēķini liecina, ka ekspluatācijā tas ātri izlīdzinās. Ja auto tiek uzlādēts mājās ar elektrību, kas iegūta no atjaunīgajiem resursiem, braucot tas vispār nerada nekādus kaitīgos izmešus. Turklāt līdz ar stingrākām vides prasībām augs autoražotāju piedāvājums un elektroauto pieejamība. Jau šogad ES regulas nosaka stingrus CO2 izmešu limitus, un tas ir tikai sākums, tāpēc daudziem ražotājiem nāksies krietni padomāt, kā tikt līdzi laikam.

Nākotnes izaicinājums – uzlādes iespējas un sakārtota vide

Lielākā problēma jau tuvākajā nākotnē, visticamāk, būs uzlādes iespējas. Ņemot vērā Latvijas attālumus, privātmāju īpašniekiem jaunie modeļi sniedz pilnīgu neatkarību no uzlādes vietām. Varbūt, braucot no Rīgas uz Daugavpili, būs jāpadomā, kā tikt atpakaļ, bet mazākas distances var paveikt ar vienu uzlādi. Daudz lielāks izaicinājums būs tad, kad savus elektroauto gribēs uzlādēt visi guļamrajona iemītnieki. Šeit jādomā par jauniem uzlādes vietu risinājumiem, jo pašlaik var tikai pats no dzīvokļa izvilkt pagarinātāju.

Otrs jautājums ir arī elektrotīkla noslodze – maz ticams, ka Sadales tīkla infrastruktūra spētu tikt galā ar situāciju, kad puse vai vairāk daudzīvokļu mājas iedzīvotāju vienlaikus vēlētos uzlādēt savus auto. Iespējams, tā varētu būt uzlādes laika rezervācija vai tamlīdzīgi risinājumi. Taču interesantu izrāvienu eksperti sagaida jau šogad, kad pirmie elektromotori sāks piedalīties rallijkrosa sacensībās. Tas ļauj cerēt, ka autobūves industrija aktīvāk risinās pastāvošos izaicinājumus un pievērsīsies aizvien radošākiem risinājumiem, kas pamazām ienāks arī ikdienā.

Vairums ir vienisprātis – elektrotransports ir mūsu nākotne, tāpēc jau šodien jāsāk domāt par to, kā motivēt vadītājus pārsēsties elektroauto. To noteikti veicinātu sakārtota atbalsta sistēma – ieguvums, iegādājoties auto, vai atbalsts nodokļu politikas veidolā pēc automašīnas iegādes. Godīga nodokļu politika – kurš vairāk piesārņo, vairāk maksā – noteikti nāktu par labu ilgtspējīgu mājsaimniecību budžetam, Eiropas klimatam un sabiedrības veselībai kopumā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.