Pēteris Strautiņš: Ieskrējiens pirms purva šķērsošanas

Pērn kopumā par 17% auga pārtikas preču eksports, par ko pirmkārt varam pateikties graudaugu kultūru eksporta kāpumam par 43%. Par 17% auga arī vieglās rūpniecības izstrādājumu eksports, kas ir interesanti situācijā, kad ražošanas dati šajā nozarē rāda lejupslīdi, bet liela reeksporta šajā jomā nav. Par 11% samazinājās mašīnu un iekārtu eksports, šajā gadījumā nav šaubu par reeksporta "vainu". Par 3% pērn samazinājās koksnes un tās izstrādājumu eksports

Redzēsim, vai ar gadu mijas ieskrējienu pietiks, lai eksporta nozares izvilktu cauri mīkstajam ceļa posmam, kas ir sācies februārī. Pērn pasaules ekonomika brida pa purvu, ko veidoja tirdzniecības karu radītā nenoteiktība, investīciju ciklu un auto tirgus problēmu radītās nepatikšanas mašīnbūvē. Bija cerības uz veiksmīgāku 2020. gadu, un gada sākumā publicētie noskaņojuma dati patiešām bija daudzsološi. Eirozonas ekonomikas pozitīvo pārsteigumu indekss sasniedza augstāko punktu kopš eksporta nozarēm svētlaimīgā 2018. gada sākuma.

Izskatās, ka pasaules tirdzniecības gājiens pa purvu atsāksies, turklāt šis ir vēl bīstamāks purvs. Pat epidemiologi nevar zināt, kā attīstīsies koronavīrusa epidēmija, taču ekonomiskais efekts būs liels pat labvēlīgos scenārijos. Pasaules ekonomikas pētnieki no Capital Economics prognozē, ka infekcijas globālā cena būs 280 miljardi dolāru pat tad, ja epidēmiju ātri savaldīs. Tas nozīmētu, ka šī gada 1. ceturksnis būtu pirmais kopš 2009. gada, kad pasaules ekonomika neaug. Savukārt šogad kopumā pieaugums būtu 2,4 % jeb lēnākais kopš 2009. gada. Dienvidkorejā ir pārstājušas darboties Hyundai autorūpnīcas, bet citu uzņēmumu vadītāji brīdina, ka Eiropā un ASV tas var notikt pāris nedēļu laikā. Īpaši atkarīga no Āzijā ražotajām komponentēm ir elektronikas rūpniecība, tajā valda liels satraukums par notiekošo. Iespējams, ka var tikt atlikta pat jaunā iPhone nonākšana pie patērētājiem.

Par pašu epidēmiju runājot, tās pieaugums bremzējas. Hebejas provincē inficēto skaita pieaugums ir nokrities no >20 % februāra pirmajās dienās līdz apmēram 10 %, bet pārējā Ķīnā tas ir tikai ap 5 %. Inficēto skaita pieaugums arī pārējā pasaulē samazinās - sestdien un svētdien tas bija 7 %. Lielākais vienā dienā apzinātais saslimušo skaits bija 5. februārī, kad tas bija gandrīz 3924, šobrīd tas ir nokrities līdz apmēram divarpus tūkstošiem dienā. Ārpus Ķīnas joprojām ir mazāk nekā 1 % no kopējā gadījumu skaita.

Nav gan tā, ka pārējā pasaulē nav risku. Kas notiks, ja slimība sāks izplatīties rajonos ar ļoti lielu iedzīvotāju blīvumu, bet vājāku valsts varu un veselības aprūpi nekā Ķīnā, piemēram, Gangas ielejā Indijā vai Gvinejas līča piekrastē Āfrikā? Ķīnas autoritārā sistēma, ierēdņiem cenšoties noslāpēt sliktās ziņas, sākumā veicināja infekcijas izplatību. Taču, kad tai tika dots uzdevums ar visiem spēkiem cīnīties pret nelaimi, sistēma parāda sevi no labās puses.

Turklāt, vai centieni atjaunot normālu ekonomikas darbību Ķīnā neradīs jaunas iespējas vīrusam? Tā varbūt valsts var apturēt epidēmiju, turpinot drakoniskus ierobežojumus. Tā noteikti var panākt ātru ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos, liekot visiem iet uz darbu. Taču vai ir iespējams panākt abus mērķus vienlaicīgi?

Panākumi Ķīnā ir gūti, pateicoties ļoti stingriem ceļošanas ierobežojumiem un masveidīgai uzņēmumu darba pārtraukšanai. Ķīnas degvielas pārstrādātāji prognozē, ka patēriņš februārī samazināsies par 25 %, kas atspoguļo dziļu ekonomiskās aktivitātes kritumu.

Koronavīrusa ietekme uz Ķīnu var būt ilglaicīga, jo daudzi, kas tur izvieto kontrakta ražošanu, var pārdomāt un pārcelt to uz citu valsti. Šādu risku vai iespēju jau radīja tirdzniecības konflikts, taču nu vīruss var pielikt punktu šīm šaubām. Jau nodarītais kaitējums ietekmēs nodarbinātību un ienākumus, kas savukārt var izraisīt otrā apļa efektu, kuriem jau būs sava, no epidēmijas neatkarīga dinamika. Ķīnas mājokļu tirgus jau iepriekš balstījās uz nedrošiem pamatiem, un epidēmija var izrādīties lūzuma punkts.

Notikumi Ķīnā nav vienīgais bažu iemesls pasaules tirdzniecībai. Vācijas rūpniecības datus decembrī var nosaukt par biedējošiem, taču, par laimi, šī valsts Eiropā ir drīzāk izņēmums. Apjoms apstrādes rūpniecībā decembrī gada griezumā samazinājās par 7,6 %, kas ir diezgan nomācošs skaitlis. Kapitāla preču ražošana samazinājusies par desmito daļu. Arī jauno pasūtījumu dati ir slikti. Kopumā pagājušajā gadā attiecībā pret 2018. gadu pasūtījumu apjoms samazinājās par 8,7 %, un decembrī lejupslīde turpinājās - salīdzinot ar novembri, kritums decembrī bija par 2,1 %. Vācijas rūpniecības ražošanas apjoms ir atgriezies līmenī, kurā tas bija 2010. gadā un arī 2007. gadā.