Menu
 

Mārcis Bendiks. Prātojums par metamorfozēm Apriņķis.lv

  • Autors:  Mārcis Bendiks, publicists
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Kratīšana “ABLV Bank”, 50 atmazgāti miljoni, aizturēti aizdomās turamie… Klau, kā tas tā varēja gadīties?! Vai tad banku neslēdza jau aizpērn? Un vai tad viss nav jau krustu šķērsu tūkstoškārt pārbaudīts? Virsuzraugs FKTK, nu jau jaunas kristāltīras un superdrošas vadības stūrēts, vēl tikko kā raportēja (citēju): “Komisija nodrošina stingru kontroli, arī uzrauga pašlikvidācijas plāna izpildi, likvidatoru darbības un to atbilstību normatīvo aktu prasībām un kreditoru interesēm,” – tā, vērtējot “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesa norisi, informēja Finanšu un kapitāla tirgus komisija priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Nu jau būs divi gadi apkārt, kopš nogranda dusmīga balss no dīķa tās malas, un, līdzīgi kā ar Lemberga kungu pagājušā gada izskaņā, sankcijām pakļautais subjekts tika atslēgts no starptautiskās finanšu cirkulācijas. Privātpersona vēl var kaut kā iztikt no pensijas, bet bankai kā uzņēmumam tās ir beigas. Sākās mēnešu mēnešiem ilgas pārbaudes, strīdiņi par to, kā tieši izvērtēt katru bankas kontos esošu centu un kapiķi, un pārbaudes, pārbaudes un atkal pārbaudes. Bet brīnumainā kārtā pēc diviem gadiem, nu jau prokuratūras iejūtīgā vadībā, atrodas iepriekš nekādi nesamanītie vešmašīnas miljoni. Kas notiek?

Teikšu atklāti – pārejas periodā no sovjetiskās stagnācijas uz eiropeisko uzplaukumu esam piemirsuši kādu visnotaļ noderīgu publikas apgaismošanas instrumentu, proti, politinformāciju. Tā bija vispārpieņemta metode, kā “novadīt” plašām iedzīvotāju masām pareizo viedokli. Paši fakti un personāži varbūt nemaz tik ļoti nemainījās, cik bija jāmaina attieksme pret tiem. Pareizās patiesības metamorfozes vajadzēja paskaidrot, lai politiski apzinīgiem cilvēkiem atvieglotu ikdienas soli.

Nu, piemēram, par kādreiz populāro dziesmu “Maskava – Pekina” jeb “Русский с китайцем – братья навек!”, kas it bieži skanēja radio translācijas tīklā, komponists Vano Muradeli saņēma Staļina prēmiju. Bet 60. gadu beigās ķīniešu draugi metamorfēja par hegemonistiem, kuru tīkojumiem Damanskas salā tika dots militārs pretspars. Politinformācijās mūs apgaismoja, dziesmu vairs nedzirdējām, bet teiciens par “brāļiem uz mūžiem” kļuva par ironisku kalku.

Tā arī šoreiz attiecībā uz negaidītajiem notikumiem ap “ABLV Bank” būtu noderējusi politinformācija. Ne tik daudz par naudas mazgāšanu, cik par mūsu pašu metamorfozēm attiecībā pret kaimiņvalsts Baltkrievijas prezidentu Lukašenkas kungu. Nu jau krietnus 15, ja ne visus 20 gadus visā “pareizajā” presē viņam cieši piekabināts tituls “Eiropas pēdējais diktators”, un ne jau gluži bez pamata. Kas attiecas uz baltkrievu demokrātiju, tad tur nekas daudz nav mainījies – mainījusies ir mūsu attieksme pret to.

Izrādās, ka parādījušās nesaskaņas kaimiņvalstu prezidentu starpā, un baltkrievi sākuši signalizēt, ka varētu krievu naftas vietā iepirkt norvēģu, importējot to caur Latvijas ostām. Un tā nu uz līdakas pavēli TV pēkšņi taisa sižetus, cik truli gan ir mūsu termināļu biznesmeņi, kuri neskrien pa kaklu, pa galvu pagriezt naftas plūsmas pretējā virzienā, bet prokuratūra pēkšņi atrod “ABLV Bank” divus gadus nekādi nesaskatītus Lukašenkas kungam nospertus miljoniņus. Premjers Kariņš pēkšņi skrien uz Minsku satikt bijušo diktatoru, turpmāk vērtīgo sadarbības partneri, un runāties par visu ko, tikai ne cilvēktiesībām, un 2021. gada pasaules hokeja čempionāts kļūs par bratja navek baltkrievlatvisko ekvivalentu.

Derētu, protams, arī kāda dziesma. Politiski apzinīga un mūsdienīga. Metamorfiski adekvāta.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.