Menu
 

Students no Uzbekistānas: Braucot studēt uz Latviju, tā šķita sveša un vienlaikus pazīstama valsts

  • Autors:  Adilbeks Kudaiberganovs
Foto - no privātā arhīva Foto - no privātā arhīva

Pēc vecāku nostāstiem par atpūtu Jūrmalā un Rīgā, bija sajūta, ka dodos mācīties uz eksotisku vietu ar pludmali un jūru, stāsta Adilbeks Kudaiberganovs (Adilbek Khudayberganov) – viens no pirmajiem uzbeku studentiem, kurš savulaik ieradies Rīgā, lai studētu tūrismu. Uz Latvijā pavadīto laiku viņš atskatās ar pozitīvām atmiņām, norādot, ka daudzām tautām derētu aizgūt latviešu disciplinētību un cieņu pret savu valodu un valsti.

Viens no pirmajiem

Neteikšu, ka mans ceļš uz studijām Rīgā bija ļoti apzināts. Man jau bija grāds ekonomikā un strādāju aģentūrā, kas nodarbojās ar informēšanu par studiju iespējām ārvalstīs, un ar mūsu starpniecību tika organizēts augstākās izglītības gadatirgus, kurā piedalījās pārstāvji arī no Latvijas. 2010. gadā, Latvija uzbeku studentiem bija vēl jauns un neiepazīts galamērķis, tāpēc man bija ļoti daudz jautājumu. Uzzinot vairāk par starptautiskajām studiju iespējām, apmaiņas programmām, un citām lietām, interese par studijām Rīgā kļuva aizvien lielāka. Turklāt daudzas no iespējām, kas Latvijā jau tolaik bija pašsaprotamas, studentiem Uzbekistānā bija pilnīgs jaunums. Patiesībā kopā ar dažiem kursabiedriem bijām vieni no pirmajiem uzbeku studentiem, kuri ieradās Rīgā studēt tūrisma vadību Biznesa augstskolā “Turība”.

Sapnis par uzņēmumu tūrisma nozarē

Arī interese par tūrismu, kā studiju jomu, man radās pakāpeniski. Sākotnēji biju strādājis vairākās kompānijās, tostarp, telekomunikāciju jomā, klientu apkalpošanas nodaļās – tas palīdzēja saprast, ka man ļoti patīk komunicēt ar cilvēkiem, īpaši ārvalstniekiem. Vēl radās doma, ka nākotnē es varētu atvērt viesnīcu vai ceļojumu aģentūru, un tad jau bija skaidrs, ka ar ekonomista izglītību vien nepietiks. Sapnis par savu biznesu tūrisma nozarē man joprojām nav pazudis.

Caur vecāku stāstiem iepazītā Jūrmala

Pirms studiju uzsākšanas Latvijā nebiju bijis, tomēr no saviem vecākiem un vecvecākiem biju ļoti daudz dzirdējis par šo valsti, īpaši par Rīgu un Jūrmalu. No viņu interesantajiem stāstiem par atvaļinājumu Latvijā, par jūru un pludmali bija izveidojies priekšstats, ka Jūrmala mūsu vecāku paaudzei bijis kas līdzīgs, kā mūsdienu jauniešiem ir Taizeme vai Bali. Jūrmala bija eksotiska atpūtas vieta maniem vecākiem un es devos studēt pavisam netālu no šīs vietas. Tas šķita neparasti. Man Latvija vēl saistījās arī ar kādu bērnības garšu – šprotēm, ko varēja iegādāties arī veikalos Uzbekistānā. Braucot uz Latviju, bija sajūta, ka brauc uz svešu, bet tajā pašā laikā arī pazīstamu vietu.

Latvieši ir ļoti disciplinēti

Runājot par sākotnējo priekšstatu par latviešiem, jāsaka, ka arī tas lielā mērā bija veidojies no vecāku stāstītā. Atceros, ka tēvs vairākkārt uzsvēra, ka latvieši ir lepna nācija, kas ļoti ciena un godā savu valodu un kultūru. Par to, cik ļoti latvieši mīl savu valsti, pārliecinājos arī pats, dzīvojot Latvijā. Un vēl uzzināju, ka latvieši ir ļoti kārtīgi, labi organizēti, ciena un ievēro likumus, kā arī tur doto vārdu. Ja esi par kaut ko vienojies ar latvieti, vari būt drošs, ka tas tiks izdarīts, īpaši darbā un profesionālā jomā. To pašu gan nevar teikt par daudzām dienvidu tautām.

Latvieši ir ļoti disciplinēti – tāds iespaids radās jau no pirmās dienas. Salīdzinot latviešus un uzbekus, varu teikt, ka mēs – uzbeki – esam vairāk tendēti uz komunikāciju un kopības sajūtu, piemēram, dažādu problēmu risināšanā. Latvieši ir savrupāki – ja kaut kas ir noticis, latvietis, iespējams, par to nemaz nestāstīts, bet vien pats mēģinās to atrisināt.

Uz Rīgu kā uz mājām

Studiju laiks atmiņā palicis ne tikai ar dzīvi Latvijā, bet arī praksi Spānijā un apmaiņas studijām Vācijā. Īsā laikā sanāca apgūt gana plašu ģeogrāfiju. No tā laika ļoti spilgti atceros kādu sajūtu, kas bija ne tikai man, bet arī draugiem - ierodoties Rīgā no prakses Spānijā, jutāmies, ka esam atgriezušies mājās. Domāju, tas labi apraksta, kā mēs šeit jutāmies. Dzīve Rīgā mums bija emocionāli daudz tuvāka un saprotamāka, nekā Spānija vai Vācija, taču arī tā bija vērtīga pieredze.

Man ļoti iepatikās Latvijas klimats – īpaši periods no pavasara beigām līdz rudens vidum. Uzbekistānā šajā laikā ir pārāk karsti. Protams, bija grūti pierast pie ziemas, taču esmu dzirdējis, ka šogad Latvijā ziemas vairāk nav. Man ļoti patika, ka vasaras periodā Latvijā saule riet ļoti vēlu un uzaust – ļoti agri. Dienas ir ļoti garas un var pagūt izdarīt ļoti daudz. Lai gan Uzbekistānā ir siltāks, arī vasaras periodā satumst jau aptuveni astoņos vakarā. Atgriežoties mājās, gaišo vasaras vakaru nedaudz pietrūkst.

Liela interese par studijām Latvijā

Pēc studiju absolvēšanas vairāki mani kursabiedri palika Rīgā, uzsākot savu uzņēmējdarbību. Arī mani plāni saistījās ar sava biznesa uzsākšanu, taču vēlējos to darīt dzimtenē, tāpēc atgriezos ar jaunām zināšanām un pieredzi. Šobrīd vadu uzņēmumu, kas palīdz atrast studiju iespējas Eiropas Savienībā. Lai studētu ārvalstīs, uzbeku studentiem jāizpilda salīdzinoši augstas prasības, kritēriji ir ļoti nopietni, tas arī bija viens no iemesliem, kādēļ nolēmu darboties šajā jomā. Vēlos ar savu pieredzi un piemēru parādīt citiem jauniešiem, ka studijas ārvalstīs nav nekas neiespējams, un, ka tā ir ļoti vērtīga iespēja.

Šobrīd uzbeku jauniešu vidū ir ļoti liela interese par mācībām Eiropā un Latvijā. Mums ir salīdzinoši liels iedzīvotāju skaits un vietējām augstskolām nereti trūkst kapacitātes, lai saglabātu kvalitāti un kvantitāti. Arī salīdzinot studiju maksu Latvijā un Uzbekistānā, nav vērojamas būtiskas atšķirības.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.