Menu
 

Banku analītiķi: Skaidri jādefinē nodokļu politikas reformā sasniedzamie mērķi; jaunas samazinātās PVN likmes nav jāievieš

  • Autors:  LETA
"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Foto - arhīvs "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis. Foto - arhīvs

Nodokļu politikas reformai ir skaidri jādefinē sasniedzamos mērķus, lai izmaiņas būtu vērstas tikai uz šo mērķu sasniegšanu, taču jaunas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes Latvijā nebūtu ieviešamas, pauda banku analītiķi.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja, ka šonedēļ publiskotais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam ir darba dokuments, kuru nevar uzskatīt par valdības plānu, tostarp šajā sarakstā ir ieceres, kuras var saukt arī par sapņiem, jo to īstenošanai vajag fiskālo telpu. Vienlaikus ir gan arī minēti atsevišķi pasākumi fiskālās telpas palielināšanai, piemēram, minimālās algas un tabakas izstrādājumu akcīzes celšana, taču to kopējais svars ir daudz mazāks.

"Es domāju, ka lielākā daļa šo ieceru nav īstenojamas. Divi galvenie argumenti - makroekonomikas prognozes un stratēģiskās prioritātes," uzsvēra Strautiņš.

Viņš norādīja, ka diez vai varēs rēķināties ar strauju nodokļu ieņēmumu pieaugumu 2021.gadā, pateicoties ekonomikas attīstībai. 

"Mēs jau šobrīd dzīvojam ar budžetu, kas ir balstīts uz optimistiskas iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozes, pirmo reizi kopš "Dižķibeles" laikiem. Arī pērn IKP pieaugums galu galā atpalika no plānotā, bet tas nebija optimistisks gada sākumā, balstoties uz tobrīd pieejamo informāciju," sacīja Strautiņš. 

Vienlaikus viņš minēja, ka kopējie nodokļu ieņēmumi 2019.gadā pārsniedza plānoto apmēru, taču nevar paļauties, ka tā veiksies arī šogad. Turklāt 2020.gada ekonomikas pieauguma prognoze drīzāk pasliktinās, nevis uzlabojas, jo, piemēram, apgrozījums ostās šogad janvārī salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri samazinājies par apmēram 30%, bet preču eksporta tuvāko nākotni apdraud koronavīrusa epidēmija. 

"Esmu diezgan optimistisks par 2021.gadu, sagaidu, ka izaugsme kļūs daudz straujāka, bet nedomāju, ka Finanšu ministrija varēs atļauties būt optimistiska," teica Strautiņš.

"Runājot par stratēģiskajām prioritātēm, nedomāju, ka jebkāda nodokļu samazināšana šobrīd būtu svarīgāka par papildus finansējumu veselības aprūpei, augstākajai izglītībai, zinātnei. Gudri papildus ieguldījumi šajās jomās nākotnes labklājību kāpinās daudz spēcīgāk," uzsvēra Strautiņš. 

Tostarp viņš minēja, ka noteikti nevajag ieviest jaunas samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes, bet drīzāk ir jāatceļ kāda no esošajām. Ģimenes pabalstu paaugstināšana, kas ir iezīmēta budžeta plānos, gan nabadzības samazināšanai, gan dzimstības veicināšanai dotu daudz vairāk, nekā neapliekamā minimuma celšana. Vienlaikus lielāks neapliekamais minimums pats par sevi ir laba doma, bet nav prioritāte. 

"Pats svarīgākais - jāsaprot, ka 2021.gada budžetā fiskālā telpa būs ļoti ierobežota. Jebkādas citas idejas par fiskālās telpas "tērēšanu" es sāktu vērtēt tikai tad, kad tiktu nodrošināta finansējuma celšana zinātnei un augstākajai izglītībai līdz Igaunijas līmenim, rēķinot procentos no IKP, kā arī konkurētspējīgs atalgojums veselības aprūpes darbiniekiem," teica Strautiņš. 

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka šobrīd ir ļoti grūti komentēt piedāvājumu nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām, jo diskusija par iespējamajām nodokļu sistēmas izmaiņām ir tikai sākusies un apspriešanai tiek piedāvātas dažādas iespējamās izmaiņas. Pagaidām nav arī skaidri definēts, kāds ir reformas mērķis. 

"Viens no iemesliem reformas uzsākšanai noteikti ir akūts finansējumu trūkums veselības aprūpei un citām nozarēm, taču bažas rada piedāvāto izmaiņu fiskālā ietekme. Ja neskaita mikrouzņēmumu nodokļa ierobežošanu un atsevišķu akcīzes likmju, kā arī citu mazo nodokļu likmju palielināšanu, lielākā daļa piedāvājumu šobrīd ir ar būtisku negatīvu fiskālo ietekmi. Ņemot vēra ekonomikas izaugsmes bremzēšanos, kā arī ļoti nestabilo situāciju pasaules ekonomikā, arī 2021.gada budžeta fiskālās iespējas būs ļoti ierobežotas un, visticamāk, būtisku budžeta ieņēmumu samazinājumu Latvija šobrīd nevar atļauties," uzsvēra Āboliņš.

Viņš arī pauda viedokli, ka tuvākajos mēnešos gaidāmas grūtas diskusijas, jo, visticamāk, budžeta ietvaros būs iespējams realizēt tikai nelielu daļu no piedāvātajiem pasākumiem. Līdz ar to ir svarīgi skaidri definētu reformas rezultātā sasniedzamos mērķus un reformas tvērums būtu jāierobežo tikai uz šo mērķu sasniegšanu. 

"Šāds mērķis varētu būt vienkāršot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) aprēķinu un nodokļu sistēmu kopumā padarīt taisnīgāku, lai dažādu valsts sniegto pakalpojumu finansēšanā piedalītos visi strādājošie. No šī viedokļa būtu atbalstāma mikrouzņēmumu nodokļa ierobežošana, kā arī IIN sistēmas vienkāršošana un sloga mazināšana zemāk atalgotajiem darbiniekiem. Tikmēr, piemēram, samazināta PVN likmes piemērošana restorāniem šobrīd varētu arī nebūt valstis prioritāte," teica bankas "Citadele" ekonomists.

Savukārt "SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA norādīja, ka priekšlikumi izmaiņām nodokļos nāk nedaudz novēloti, jo īpaši tādēļ, ka nekādas revolucionāras pārmaiņas tie nepiedāvā. "Nepieciešamie revīzijas virzieni jau iezīmējās tūlīt pēc pēdējās reformas un pa šo laiku diskusijas varēja būt jau citā stadijā. Pozitīvi, ka ir mēģināts sniegt pamatuzstādījumu, ko ar šīm izmaiņām ir vēlme panākt," viņš sacīja.

Pēc Gašpuita minētā, ir atbalstāms plāns pamainīt neveiklo risinājumu saistībā ar IIN likmēm. "Piedāvātie varianti ir par labu darbiniekiem, tomēr ir jautājums, vai esošie priekšlikumi risinās algu sloga atšķirības starp Latviju un citām Eiropas Savienības valstīm. Manuprāt no tā būtu jāsāk, tas ir, jānodefinē vēlamais un tad, izejot no iespējām, jānosaka soļi tā sasniegšanai. Baltijas konteksts jāsaglabā arī attiecībā uz akcīzes izmaiņām," viņš sacīja.

Tāpat Gašpuitis norādīja, ka atzīstams ir virziens pārskatīt plašo nodokļu atvieglojumu klāstu un padarīt to efektīvāku, tostarp optimizējot nodokļu režīmu skaitu. Izmaiņas būtu jāskatās arī no ekonomikas struktūras prizmas, kas stimulētu ekonomiku un darbaspēka pārkārtošanos vēlamajā virzienā. 

"Turpinot diskusijas, ir jānotur fokuss, ka primārajam būtu jābūt darbaspēka nodokļu sloga mazināšanai. Tas daudzējādi risinātu konkurētspējas jautājumu, ko priekšplānā izvirza PVN samazināšanas aizstāvībai. Tādēļ ne pārāk atbalstu aizraušanos ar PVN mazināšanu. Atbalsta pasākumi noteiktām iedzīvotāju vai uzņēmēju grupām ir iespējams veikt ar daudz precīzākiem paņēmieniem, nekā PVN mazināšana. To pierāda neskaitāmi piemēri no citām valstīm. Turklāt esošie ieguvumi ir visai nepārliecinoši. Tas pārvēršas par apsēstību, kad katrs lobijs cenšas sev panākt kādu izņēmuma kārtību, izrobojot nodokļu sistēmu un aizmirstot, ka valsts budžets nodrošina veselības, izglītības un pārējās sistēmas funkcionēšanu un stabilitāti," teica Gašpuitis. 

Savukārt "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija aģentūrai LETA norādīja, ka iespējamās nodokļu politikas izmaiņas, kuras apkopojusi Finanšu ministrija, pašlaik atspoguļo iesaistīto pušu vēlmes, tomēr trūkst detalizētāku paskaidrojumu, tādēļ priekšlikumus ļoti grūti vērtēt. 

"Lai kādas būtu plānotās izmaiņas, galvenais, kas jāņem vērā - ekonomikas izaugsme bremzējas, un tas noteikti atsauksies uz budžeta pildīšanos - līdzekļu budžetā būs mazāk, nekā iepriekš prognozēts. Salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, mūsu nodokļu ieņēmumi pret IKP jau tā ir salīdzinoši zemi," teica Zorgenfreija.

Pēc viņas minētā, vērtējot piedāvātās izmaiņas redzams, ka vairāk un apjomīgāki ir tie priekšlikumi, kuri paredz samazināt, nevis palielināt nodokļu ieņēmumus. "Protams, bilance būs atkarīga no tā, kurus priekšlikumus tad galu galā atbalstīs, un kā tie ietekmēs ekonomikas izaugsmi. Šobrīd gan nešķiet, ka plānotās nodokļu izmaiņas varētu nest vajadzīgo grūdienu ekonomikā, kas tad pildītu budžetu un ļautu valstij dāsnāk finansēt problemātiskās nozares," uzsvēra Zorgenfreija.  

Tajā pašā laikā viņa arī atzīmēja, ka IIN progresivitāte ir neizbēgama, ja Latvija vēlas mazināt būtisko nevienlīdzību sabiedrībā un būt labklājības valsts, kas nodrošina plašu loku ar sabiedriskajiem pakalpojumiem. 

"Veids, kādā progresivitāte tika ieviesta, ir izpelnījies plašu kritiku, jo sistēma ievērojami sarežģīja dzīvi grāmatvežiem un iedzīvotājiem, kuri pēkšņi atklāj, ka ir parādā valstij. Nu kāds laiciņš ir pagājis, cilvēki jau ir lielā mērā pieraduši vai samierinājušies ar šo sistēmu, bet vai tas nozīmē, ka jāturpina iet pa šo pašu taciņu? Jau plaši izskanējis, ka tālāka diferencētā neapliekamā minimuma celšana mazo algu saņēmējiem - it īpaši, ja uz tiem attiecas arī, piemēram, atvieglojumi par apgādājamo - nevienlīdzību būtiski nemazinās. Tādēļ fakts, ka tieši šādas nodokļu izmaiņas tiek piedāvātas, liek domāt, ka svarīgāka ir politisko uzstādījumu sasniegšana nekā reāla nevienlīdzības samazināšana, kas ir īpaši nozīmīga valsts ilgtermiņa interesēm," uzsvēra Zorgenfreija.

Tāpat viņa minēja, ka savukārt piedāvātie priekšlikumi, kas nosaka IIN likmju maiņu, ir salīdzinoši dārgi un tādēļ, visdrīzāk, arī konkrētajā formā nerealizējami. 

Zorgenfreija arī atzīmēja, ka PVN likmju priekšlikumi no makroekonomikas viedokļa ir grūti pamatojami. 

"PVN ir lielgabals, ar kuru, šaujot pa zvirbuļiem, mēs neefektīvi izlietojam resursus – ļoti grūti precīzi mērķēt ieguvumus no šī nodokļa izmaiņām kādai konkrētai patērētāju grupai. PVN likmju samazināšana atsevišķās nozarēs pārsvarā gadījumu ir nevis dzīves dārdzības samazināšana patērētājam, bet valsts atbalsts konkrētās nozares uzņēmumiem. Šāda veida atbalsts, kas esošajā situācijā vēl piedevām valsts budžetam ir visai dārgs prieks, manuprāt, pašlaik nebūtu prioritāte," teica Zorgenfreija.

Viņa minēja, ka daudz apspriestais mikrouzņēmumu nodokļu režīms ar piedāvātajām izmaiņām tiek tik ļoti iegrožots, ka būtībā, visdrīzāk, vairs nav izdevīgs, un līdz ar to diez vai tiks reāli lietots. 

"Mērķis jau sen ir bijis tikt vaļā no šī krīzes laika risinājuma un bieži vien - nodokļu optimizācijas rīka. Jautājums, kas ir lietojams vietā? Vai ir pieejami citi gana pievilcīgi nodokļu režīmi, kurus vienkāršā veidā varētu izmantot tie, kas ir iesācēji uzņēmējdarbībā un tā teikt kādu laiku tikai pamēģina savu laimi kļūt par darba devēju paši sev? Ir nepieciešama vienkārša uzņēmējdarbības sākšanas forma iecerei, kas pie labas veiksmes, ar laiku pāraug par nopietnāku biznesu," uzsvēra Zorgenfreija. 

Viņa norādīja, ka priekšlikumu ietekme rēķināta, pieņemot, ka visi pārējie nodokļu sistēmas aspekti saglabājas esošajā līmenī. Taču, nodokļu sistēmas pārstrukturēšana pēc definīcijas iekļauj lērumu dažādu izmaiņu, ko saprātīgi būtu vērtēt kopējā kontekstā. "Svarīgi saprast, kur maksāsim vairāk, un ko no tā iegūsim, nevis atrauti lūkoties uz izmaiņām tā, it kā tās savstarpēji viena otru neietekmētu. Tādēļ nopietni būs jāizvērtē nodokļu izmaiņu kopums, kas tiks atsijāts no šī vēlmju saraksta," pauda Zorgenfreija.

Aģentūra LETA jau vētīja, ka gaidāmo nodokļu izmaiņu kontekstā piedāvāts mainīt diferencēto neapliekamo minimumu un IIN likmes, turpmākajos gados ierobežot mikrouzņēmumu nodokļa režīmu, kā arī palielināt ģimenes valsts pabalstu. Vienlaikus rosināts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem un arī pakāpeniski celt dabas nodokli atkritumu glabāšanai, atceļot šī nodokļa atbrīvojumus. Tāpat plānots piemērot samazināto PVN likmi medikamentiem, laikrakstiem, pārtikas produktiem un restorāniem.

Šobrīd ministriju izstrādātais piedāvājums nodokļu politikas pamatnostādņu izmaiņām no 2021.gada līdz 2025.gadam ir sākotnējais piedāvājums, kas diskusiju gaitā ar sociālajiem partneriem vēl var mainīties.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.