Menu
 

Ekonomists: Bezdarbs Latvijā šogad varētu palikt pērnā gada līmenī

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Lai arī pēdējā gada laikā ekonomikas izaugsme Latvijā ir kļuvusi lēnāka, darba tirgus Latvijā joprojām ir ļoti silts un pērn bezdarbs Latvijā noslīdēja līdz 6,3%, kas tikai nedaudz pārsniedz pirmskrīzes zemāko bezdarba līmeni 2007. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Taču šogad uzlabojumi darba tirgū, visticamāk, kļūs lēnāki un Latvijas ekonomikā gaidāms gana sarežģīts gads.

Lai arī esam veiksmīgi izvairījušies no nokļūšanas FATF pelēkajā sarakstā un pagājušā nedēļā Latvijas sniegumu novērtējusi arī S&P kredītreitinga aģentūra, paaugstinot Latvijas kredītreitingu līdz vēsturiski augstākajam līmenim, tomēr COVID-19 vīrusa parādīšanās un straujā izplatība ir radījusi jaunu, būtisku risku pasaules ekonomikā. Tas noteikti ietekmēs arī mūsu ekonomiku un Latvijas IKP izaugsme šogad varētu nepārsniegt 1-1,5%.

Ņemot vērā nenoteiktību ekonomikā, bezdarbs Latvijā šogad varētu palikt pērnā gada līmenī vai arī samazināties tikai nedaudz. Taču vidējā termiņā bezdarbs Latvijā noteikti turpinās samazināties, jo šobrīd Latvijas darba tirgū ienāk 90.tajos gados dzimušie un to skaits ir ievērojami mazāks kā cilvēku skaits kuri sasniedz pensijas vecumu. Jau pērn bezdarba kritums Latvijā bija vairāk saistīts ar darbaspējīgo iedzīvotāju skaitu samazināšanos, nekā darba vietu pieaugumu un, pat ja Latvijas ekonomika kādā brīdī nonāks recesijā, darba roku tādēļ vairāk nekļūs.

Šogad darba tirgus situācija Rīgā un tās apkārtnē varētu ļoti būtiski atšķirties no situācijas reģionos. Ap Rīgu darba vietas pēdējos gados pārsvarā tiek radītas pakalpojumu nozarēs, piemēram, viesnīcās un restorānos, IT un biznesa pakalpojumos, kā arī veselības aprūpe. No šīm šogad dēļ nenoteiktības pasaules ekonomikā un vīrusa izplatības nedaudz varētu ciest viesnīcu nozare, taču IT un biznesa pakalpojumi, visticamāk, turpinās augt. Vienlaikus reģioni ir daudz vairāk atkarīgi no būvniecības un rūpniecības, kā arī atsevišķas pilsētas arī no tranzīta nozares.

Nevienā no šīm nozarēm šis gads nebūs viegls. Tranzītā kravu kritums paātrinās un janvārī to apjoms bija ļoti zemas. Rezultātā Latvijas Dzelzceļš jau ir paziņojis par strādājošo skaita samazinājumu un tas noteikti ietekmēs arī saistītās nozares. Savukārt rūpniecībā pat pirms COVID-19 parādīšanās strauja izaugsme nebija gaidām. Atsevišķi uzņēmumi īstermiņā var iegūt no ražošanas ķēžu pārrāvumiem, jo klientiem meklēs alternatīvas Ķīnas ražotajiem, taču citiem būs apgrūtināta pieeja izejmateriāliem un arī pasaules ekonomika kopumā augs lēnāk. Tādēļ kopumā ietekme uz rūpniecību drīzāk būs negatīva.

Visbeidzot, arī būvniecība šogad, visticamāk, būs pa nullēm. Privātais pieprasījums aug, taču valsts budžetā tiek plānots investīciju samazinājums un kavējas lielo ES fondu projektu realizācija. Tādēļ pēc manām prognozēm bezdarbs Latvijā šogad būs robežās no 6% līdz 6,3%, savukārt algu kāpums nepārsniegs 6%.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.