Trīs noderīgas lietas par Mārtiņu Luteru

Mārtiņš Luters – gandrīz CV

Jāsāk ar to, ka Mārtiņš Luters ir viens no vēsturē visvairāk pētītajiem cilvēkiem. Tomēr, tā kā šodien Mārtiņš Luters ir krietni mazāk populārs par vairāk vai mazāk nopietni ņemamiem politiķiem, filmu zvaigznēm, sportistiem vai tā sauktajiem viedokļu līderiem, būtu vērts ieskatīties, kas viņš tāds bija. Tiem, kuri par viņu zina, parasti ir ļoti pretēji uzskati, jo pārsvarā Mārtiņu Luteru vai nu ļoti uzteic, vai nepārtraukti peļ. Šeit mēģināšu pieturēties pie faktiem, vērtējumu atstājot katra lasītāja paša ziņā.

Mārtiņš Luters ir dzimis 1483. gada 10. novembrī, pēc šodienas vērtējuma, veiksmīgā mūsdienu Vācijas centrālās daļas vidusslāņa pārstāvju ģimenē. Viņam bija gaiša galva un stūrgalvīgs raksturs, tāpēc ar vecāku atbalstu viņš ieguva ļoti labu izglītību un varēja «taisīt» lielisku karjeru. Tomēr jau kopš bērnības Luteram bija svarīgs Bībeles Dievs un Viņa atklāsme. Tāpēc, kad viņu kādā ceļojumā no mājas Mansfeldā uz universitātes pilsētu Erfurtā pārsteidza negaidīta vētra un zibens iespēra blakus esošā kokā, viņš deva solījumu savu dzīvi veltīt Dievam. Liekas, tik veiksmīgi sāktā dzīve un karjera ir sagrauta. Tomēr Dievam bija cits plāns.

Mārtiņa Lutera spējas klosterī tūlīt pamanīja, un viņš, ja tā par šo sfēru var sacīt, strauji virzījās uz augšu pa mācību un klostera karjeras kāpnēm – kļuva par teoloģijas doktoru un pasniedzēju, kā arī kalpoja par mācītāju. Luters bija apveltīts ar ļoti labām novērošanas spējām, tāpēc, kad viņu līdz sirds dziļumiem satrieca tā laika baznīcas novirzīšanās no Bībeles mācības un visa veida korumpētība, viņš nevis atsala pret kristīgo ticību, bet meklēja arvien dziļāk patiesību – kā Dievs ir pavēlējis un apsolījis. Šie meklējumi noveda viņu pie konflikta ar dažādiem cilvēkiem, bet viņš nebija viens, kas redzēja nepieciešamību lietas vērst par labu. Mārtiņš Luters nebija pirmais, kurš baznīcas vēsturē sludināja un aicināja atgriezties pie patiesās Bībeles mācības, bet viņš pilnīgi noteikti bija viens no tiem, kas šai ziņā visvairāk panāca.

Protams, visi negribēja piekrist, un daži arvien saskata tikai viltus klišejas par Luteru (lielākoties pārspīlējumi un pārpratumi) un viņa kļūdas (kādas, protams, bija). Tomēr nepieciešamība baznīcu atjaunot (reformēt) bija, un Luters godam darīja savu kristieša un mācītāja pienākumu – aicināt atgriezties pie pamatiem. Laikā, kad Luters dzīvoja, baznīcas oficiālā vadība samērā viegli tika galā ar šādiem nemiera cēlējiem, visbiežāk viņi savu dzīvi noslēdza strauji un karsti – viņus sadedzināja. Bet ar Luteru tā neizdevās, un viņš mierīgi aizgāja mūžībā savu draugu lokā dabiska iemesla dēļ.

Paturot prātā Mārtiņa Lutera vēsturisko nozīmi savā laikā (sarakste ar valdniekiem, ārkārtīgi daudz publikāciju un popularitāte sava laika Eiropas ietvaros) un vēlāko paaudžu interesi, var droši teikt, ka viņš ir bijis viens no visu laiku zināmākajiem un nozīmīgākajiem cilvēkiem.

Mārtiņš Luters un Latvija

Varētu pamatoti jautāt, vai mums Latvijā ir vērts atcerēties vairāk nekā pirms 500 gadiem dzīvojušu vācieti. Un tas ir ļoti pamatots jautājums, jo pasaule ir pilna ar cilvēkiem, kuru ietekme savā zemē un laikā ir bijusi gana ievērojama, bet līdz mūsu zemei atskaņas tā īsti nav atnākušas. Tā sacīt, mums pietiek savu vēstures balto plankumu, kurus šķetināt un pētīt. Kā tad īsti ir ar šādu saikni?

Iesākumā jāteic, ka Luters nekad nav bijis mūsu zemē (kas toreiz vēl nebija Latvija, bet Livonijas konfederācijas dienvidu daļa), viņš pat nav bijis pārlieku tuvu mūsu zemei. Un tomēr – septiņpadsmit no saviem ļoti daudzajiem darbiem Mārtiņš Luters ir veltījis Livonijai, to skaitā Rīgai un cilvēkiem mūsu zemē. Nav daudz tik augsta līmeņa cilvēku, kuri būtu pievērsuši kaut tik lielu uzmanību mūsu zemei. Bet tā ir tikai viņa tiešā “pēda” Latvijas vēsturē. Netiešās ir krietni ievērojamākas. Un te tikai pašas zīmīgākās.

Luters mudināja lasīt Bībeli, kas atstāja neaprakstāmi lielu nozīmi ne tikai uz cilvēku vēlmi to iepazīt un veltīt laiku tās pārdomāšanai un pārrunāšanai, bet arī visdažādākajās citās sfērās.

Otrkārt, Luters mudināja izglītot ne vien zēnus, bet arī meitenes, un šim solim tajā laikā bija teju sprādzienbīstams efekts. Mūs kā luterisku zemi šis mudinājums ietekmēja visus nākamos gadu simtus, un laikā, kad baznīca vēl bija atbildīga par cilvēku izglītību (līdz Pirmajam pasaules karam), latvieši bija Eiropas un pasaules visizglītotāko tautu skaitā.

Trešā lieta ir pirmā latviešu valodā drukātā materiāla – Bībeles tulkojuma – izdošana 17. gadsimta beigās. Visa mūsu rakstniecība un tik daudz kas no cita veida kultūras tieši vai pastarpināti ir šī pirmā monumentālā projekta iespaidots.

Vai tas ir daudz vai maz? To lai katrs lasītājs spriež pats.

Mārtiņš Luters un šodiena

Vai kaut kas no Mārtiņa Lutera darbības varētu būt noderīgs mums šodienā? Mūsdienās lasīt grāmatas vairs nav modē (un tas ir patiesi žēl), tāpēc krietni maz cilvēku interesēs fakts, ka Luters bija daudzu aizraujošu grāmatu autors, kuras arī šodien nav zaudējušas savu šarmu. Cerams, lielāku interesi raisīs tas, ka Luteram laba izglītība bija mērķis un viņš arvien vēlējās noskaidrot patiesību, tas ir, faktus, nevis sekoja kādam cilvēkam vai cilvēku grupai izdevīgām viltus ziņām. Pat ja tāds apgalvojums varētu likties paskaļš, vai pēc tā – patiesības, nevis sagrozījumiem – mūsdienās tik daudzi nejautā?

Ķeroties pie pēdējā salmiņa – varbūt kādam būs interesanti, ka Luters sev vietu vēsturē ir nodrošinājis ar to, ka pretēji vairākumam gribēja un spēja nostāties par to, kam ticēja, par spīti sagaidāmajām, ļoti reālajām un visai bēdīgajām sekām.

Visbeidzot – viņš ar sūra un grūta darba palīdzību spēja sasniegt ļoti daudz. Un tomēr – vai visas šīs lietas ir vajadzīgas šodienas cilvēkam? Populāras tās diez vai būtu, bet bez tām, visdrīzāk, mūsu sabiedrība neiztiks. Tāpēc sanāk, ka Luteram tomēr ir, ko teikt arī šodienas cilvēkam. Protams, ne vienmēr tas pirmajā brīdī būs patīkami, bet tas arvien ir ļoti aktuāli un svarīgi.

Noslēdzot par Dr. Mārtiņu Luteru, mums un mūsu laiku… 1546. gada 18. februārī noslēdzās šīs zemes mūžs dedzīgam kristietim, kurš atstājis ievērojamas pēdas pasaules vēsturē, kuram mūsu zeme (tolaik gan vēl ne Latvija, bet – tomēr) nebija nezināma skaņa pasaules telpā un kuram, izrādās, ir, ko teikt arī šodienai. Patīk mums Luters vai ne, bet, ja zinām par viņu un kaut nedaudz to, ko un kā viņš ir darījis, tas bagātina mūs pašus šeit un tagad. Vai tas nav labs mērķis?