Menu
 

Skolas direktore: Nedrīkst pārvilkt svītru skolām ar desmitiem gadu pieredzi Apriņķis.lv

  • Autors:  Inguna Gruzniņa, Talsu Kristīgās skolas direktore
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Izglītības politikas veidotāju ideja par skolēnu skaita sliekšņa noteikšanu privātskolām, lai saņemtu valsts līdzfinansējumu, skars daudzas Latvijas skolas. Daļai no skolām šīs izmaiņas var nozīmēt darbības izbeigšanu. Ikvienai ģimenei jābūt iespējām izvēlēties – sūtīt bērnu valsts vai privātajā skolā, un katrai skolai jādod iespēja strādāt.

Skolas pamatā personīgs stāsts

Talsu Kristīgā skola darbojas kopš 1995. gada un tās pamatā ir ļoti personīgs stāsts. Skolas rašanās iemesls ir manas ģimenes traģēdija. 1990. gada vasarā mana pusotru gadu vecā meitiņa, kas piedzima pilnīgi vesela, pamodās pa pusei paralizēta. Iemesls bija audzējs, kuru operēja, pirms tam brīdinot, ka meita pēc operācijas var arī nepamosties, savukārt, ja pamodīsies, nedzīvos ilgāk par sešiem gadiem. Es tolaik biju izmisu māte, ateiste, kā jau padomju laika produkts, tomēr devos uz baznīcu, nokristīju meitu un pirmo reizi dzīvē lūdzu Dievu. Apsolīju kalpot viņam, ja mans bērns izdzīvos.

Padomju laikos nebija bērnu ar īpašām vajadzībām

Meita izdzīvoja. Es sāku regulāri apmeklēt baznīcu, 1992. gadā absolvēju Kristus mācekļu skolu, iesaistījos ASV organizētā misionāru programmā un sapratu, ka stāsts par Dievu attiecas uz mani personīgi. Tieši ticība man sniedza pārliecību, ka mana meita dzīvos un ne tikai sešus gadus. Vienlaikus apzinājos, ka meita ir bērns ar īpašām vajadzībām. Tolaik tas nozīmēja, ka meita būs izolēta no sabiedrības, jo padomju laikos tādu bērnu “nebija” – viņi tika rūpīgi slēpti no sabiedrības acīm.

Skola vēra durvis ar 37 skolēniem

Es atcerējos savas lūgšana un meklēju iespēju, kā varu kalpot Dievam, līdz nonācu pie atziņas – kalpošana būs skolas izveide. Skolas, kurā bērni ar īpašām vajadzībām mācīsies kopā ar parastiem bērniem, kurā tiks apgūtas akadēmiskās zināšanas un Bībele. Pirms pieņēmu lēmumu par skolas dibināšanu, pat neapjautu, cik daudzas ģimenes ir līdzīgā situācijā. Piecus gadus pēc traģēdijas 1. septembrī Talsu Kristīgā skola vēra savas durvis ar 37 skolēniem no 1. līdz 4. klasei. Skolā bija pieci pedagogi un trīs tehniskie darbinieki. Manai meitai tolaik bija jau septiņi gadi.

Skolēnu skaits nemitīgi aug

Skola auga pakāpeniski, katru gadu pievienojām vēl vienu klasi. Kad 9. klasi pabeidza pirmie absolventi, vecāki vērsās pie mums ar lūgumu atvērt arī vidusskolu, ko arī īstenojām. Šobrīd skolā mācās 307 bērni no 1. līdz 12. klasei, neraugoties uz to, ka Talsos kopumā ir sešas skolas. Bērnu skaits turpina augt, piemēram, ja salīdzinām skolēnu skaitu 2009. un 2019. gadā, tad redzams, ka esam vienīgā Talsu skola, kurā šajā laikā bērnu kļuvis vairāk. Tomēr, ja izglītības politikas veidotāji paliks pie sava noteiktā skolēnu skaita sliekšņa, mēs to neizpildīsim, vismaz šogad nē.

Maza lauku skola var sasniegt daudz

Runājot par izglītības kvalitāti, uzreiz vēlētos kliedēt visus mītus par mazajām skolām – mēs varam visu to pašu, ko lielās skolas. Mūsu skolas mācību kvalitāte ir līdzvērtīga citu skolu piedāvājumam, patiesībā mēs pārsniedzam vidējos Latvijas rādītājus. Regulāri izcīnām godalgotas vietas dažādu priekšmetu mācību olimpiādēs, zinātniski pētniecisko darbu konkursos, šogad ieguvām 5. vietu  Draudzīgā aicinājuma balvas reitingā dabaszinātnēs. Maza lauku vidusskola var sasniegt atzīstamus rezultātus gan izglītībā, gan audzināšanas darbā.

No bērniem sagaidām labākas izvēles

Spējam bērniem sniegt arī kristīgās vērtības. Skolas principi darbojas arī ārpusskolas dzīvē, vecāki to redz un novērtē. Bērni ir mierīgi un draudzīgi, protams, kā jau visiem, gadās arī strīdi, jo neviens bērns nav eņģelis, tomēr šādu gadījumu ir maz un nav fiksēti smagi pārkāpumi. Mēs mācām skolēniem, ka viņi pārstāv kristīgās vērtības arī ārpus skolas un pasaule sagaida no viņiem labākas izvēles.

Vienlīdzīgas tiesības visiem

Pēdējā laikā dzirdētais par skolēnu skaitu kā kritēriju tam, vai skola saņems līdzfinansējumu, ir nekorekti un netaisnīgi. Šāds lēmums nozīmēs nevienlīdzīgu attieksmi pret skolēniem, lai gan Izglītības likums nosaka, ka visiem ir vienlīdzīgas tiesības uz izglītību. Privātskolas valstij neizmaksā daudz, patiesībā tā ir pati ekonomiskākā formācija. Mums nepieciešams tikai pats minimums, visu infrastruktūru finansējam paši vai piesaistām finansējumu no projektiem un fondiem. Talsu Kristīgā skola šobrīd īsteno piebūves celtniecību par 2,5 miljoniem eiro, kas ir ziedotāju līdzekļi.

Mācību gada laikā skolēnu skaits mainās

Nedrīkst pārvilkt svītru privātām skolām ar desmitiem gadu ilgu pieredzi tikai tāpēc, ka pietrūkst dažu bērnu. Šajā kontekstā jāatgādina, ka skolēnu skaits mācību gada laikā mēdz mainīties – Latvijā atgriežas reemigrējošās ģimenes, ģimenes izlemj mainīt skolu u.tml. Arī mēs 1. septembrī sākām ar 302 bērniem, bet šobrīd ir 307. Līdzfinansējums, kas tik fiksēts pirms mācību gada sākuma, nemainās.

Valsts pastāv cilvēku dēļ

Uzskatu, ka nedrīkst novelt visu atbildību uz skolu dibinātājiem. Valstij ir jābūt konsekventai, neatkarīgi no tā, vai skola ir valsts vai privāta. Tāpat kā katram iedzīvotājam pienākas garantētais veselības grozs, arī skolēnu izglītībai vismaz daļēji jābūt finansētai no nodokļiem. Nedrīkstam aizmirst, ka valsts pastāv cilvēku dēļ. Valsts jau šobrīd nefinansē visu, kas skolēnam nepieciešams, un mēs arī nelūdzam visu.

Katra skolēna dinamika

Izglītības politikas veidotājiem jāatceras, ka privātā izglītība nodrošina veselīgu konkurenci, tā ir būtiska alternatīvā sistēma, kas paaugstina kopējo izglītības un vides kvalitāti. Turklāt skolu kvalitāti var izmērīt pēc citiem kritērijiem, piemēram, skolēnu mācību sasniegumu dinamikas. Pirms kāda laika mūsu skolā sāka mācīties divi skolēni no Ukrainas. Uzsākot mācības 4. un 6. klasē, viņi neprata nedz latviešu, nedz krievu valodu. Šobrīd abi skolēni brīvi runā latviski, taču raksta bez garumzīmēm. Tas nozīmē, ka nevarēs nokārtot 12. klases eksāmenu, lai gan personīgā dinamika ir viena no augstākajām visos Talsos. Bērni var brīvi runāt un mācīties no grāmatām latviešu valodā, taču šo darbu jau neviens neredz un viņiem nekādas atlaides nedos.

Būtiska ir vide un tās ietekme

Lai izmērītu skolas kvalitāti, jāanalizē vide un tās ietekme – to palīdz īstenot aptaujas, ekspertu sarunas ar bērniem, mācību stundu vērošana, vecāku aptaujas u.c. Ja jau vecāki izvēlas privātskolas, tātad ir apmierināti ar kvalitāti. Mēs esam gatavi īstenot visas “Skola2030” prasības, esam par kvalitāti, vienlaikus aicinot saglabāt minimālo līdzfinansējumu katram bērnam. Vecākiem un bērniem ir tiesības izvēlēties! Ja politikas veidotāji neatņems mums iespēju, mēs strādāsim, lai bērniem būtu izvēle!

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.