Eksperts nedomā, ka iedzīvotāji masveidā pārkāps jaunākos ierobežojumus par uzturēšanos publiskās vietās
- Autors: LETA
Foto - Valsts policija
Valdības vakar noteiktie ierobežojumi par pārvietošanos publiskās vietās nav izkontrolējami ar klasisko policijas uzraudzību, taču patlaban nav pamata uzskatīt, ka šādus ierobežojumus sabiedrība masveidā neievēros, prognozēja Valsts policijas (VP) koledžas pasniedzējs un bijušais VP priekšnieks Artis Velšs.
Valdība svētdien nolēma, ka uz ārkārtējās situācijas laiku, neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var ne vairāk kā divas personas, personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā, vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā, kā arī personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus.
Velšs norādīja, ka atbilstoši cilvēka dabai daļa sabiedrības vienmēr neievēros noteikumus un likumus. Tam par pamatu ir cilvēku individuālās īpašības, izglītība, vērtības, dzīvesveids un citi faktori. Zināmas paralēles varot vilkt, piemēram, ar ceļu satiksmes noteikumiem, kurus, kā liecina Valsts policijas regulārie diennakts apkopojumi, daļa satiksmes dalībnieku turpina pārkāpt, neraugoties uz sodiem un plašām kontroles iespējām.
"Manuprāt, līdzīgi ir arī ar Covid-19 ierobežošanas pasākumiem - tie prasa cilvēkiem pārskatīt savus ikdienas ieradumus, mainīt uzvedības un saskarsmes formas, atrodoties sabiedrībā. Protams, ka lielākā daļa sabiedrības ierobežojumus ievēros, jo saprot, ka tie ir svarīgi un vajadzīgi sabiedrības drošībai," norādīja Velšs.
Viņš gan vērsa uzmanību, ka efektīvākai ierobežojumu realizēšanai sabiedrībai nepieciešams par tiem regulāri atgādināt. Tāpēc apsveicamas esot ieviestās rindas attāluma atzīmes uz grīdām pie kasēm veikalos, degvielas uzpildes stacijās.
Attiecībā uz valdības vakar pieņemto ierobežojumu "2+2" Velšs uzskata, ka lielākā daļa sabiedrības šādu ierobežojumu ievēros un pārkārtos savu ikdienu atbilstoši šiem noteikumiem.
"Manuprāt, šo ierobežojumu mērķis kopumā ir brīdinošs, zināms informatīvs signāls sabiedrībai, cerot, ka šāda uzvedība tiks ievērota, un ne tik daudz kā soda forma neievērošanas gadījumā. Skaidrs, ka, visticamāk katrs policists ar sertificētu mērlenti divu metru nomērīšanai apkārt nestaigās un arī neizbrauks uz katru gadījumu, kad kaut kur būs sapulcējušies, piemēram, četri cilvēki, lai pārbaudītu vai visi ir vienas ģimenes locekļi," norādīja Velšs.
Bijušais VP priekšnieks gan norādīja, ka pēc būtības šie ierobežojumi kopumā nav izkontrolējami ar klasisko policijas uzraudzību, bet tiek cerēts, ka sabiedrība pati ievēros noteiktu uzvedību.
"Nedomāju, ka šie jaunie ierobežojumi radīs iedzīvotājos naida pieaugumu, kas varētu pāraugt nekārtībās. Sabiedrība jau kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas marta sākumā iepriekš noteiktu ierobežojumu dēļ ir pārorientējuši savu ikdienu - daudz vairāk atrodas mājās, strādā no mājām, skolēni mācās no mājām, lielākā daļa publisko objektu ir slēgti. Tas nozīmē, ka lielākai daļai cilvēku "2+2" princips izmaiņas nenesīs. Manuprāt, kopumā sabiedrība ir pietiekami atbildīga," uzsvēra Velšs.
Viņš gan vērsa uzmanību, ka atbilstoši valdības vakar pieņemtajam lēmumam slodze būtiski varētu pieaugt Valsts policijai un pašvaldību policijai, jo pieaugs ziņojumu skaits par ierobežojumu pārkāpumiem.
Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas plāniem palielināt administratīvā soda sankcijas par ierobežojumu pārkāpumiem Velšs norādīja, ka soda palielināšanai ārkārtējā situācijā noteikti vairāk ir brīdinoša funkcija.
"Tas ir kā līdzeklis, lai vēlreiz akcentētu ārkārtas ierobežojumu būtiskumu. Lielākā sabiedrības daļa jau ievēro ierobežojumus, un domāju, pat nav informēta par esošajiem soda apmēriem. Arī policijas noformēto administratīvo protokolu skaits kopumā nav liels. Taču kāda sabiedrības daļa, dzirdot par soda apmēra palielināšanu, varētu piedomāt attiecībā uz ierobežojumu pārkāpšanu," uzsvēra Velšs.
Ņemot vērā minēto, Velšs neprognozē kopumā ļoti lielu ierosināto administratīvā pārkāpuma lietu skaita pieaugumu un sodu piemērošanu.
Jau ziņots, ka Administratīvo pārkāpumu kodekss iedzīvotājiem par valdības noteiktās ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu paredz naudas sodu līdz 350 eiro.
Administratīvās lietvedības sākšana automātiski nenozīmē, ka personai tiks piemērots sods. Policija vispirms noskaidro apstākļus un tikai tad pieņem lēmumu.
Savukārt Krimināllikums par ārkārtējās situācijas laikā noteikto ierobežojumu vai aizliegumu pārkāpšanu, ja ar to radīts būtisks kaitējums valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas interesēm, paredz brīvības atņemšanu līdz trim gadiem, piespiedu darbu vai naudas sodu. Ja minētās darbības izraisījušas smagas sekas, Krimināllikums paredz brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem.
No 13.marta līdz 14.aprīlim Latvijā saistībā ar Covid-19 vīrusu izsludināta ārkārtējā situācija, šajā laikā nosakot virkni ierobežojošu pasākumu ar mērķi ierobežot vīrusa izplatību.