Dzintris Kolāts studiju laikā uzlīdis pamestā naftas urbuma tornī Apriņķis.lv
- Autors: "Kodols"
Foto - no privātā arhīva
Desmit ekspresjautājumus ierasti esam uzdevuši ar kultūras nozari saistītiem cilvēkiem kāda drīzumā paredzēta pasākuma sakarā – jauna loma, pirmizrāde, grāmatas iznākšana vai cita tamlīdzīga aktualitāte. Taču valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir ieviesusi korekcijas ikviena dzīvē, tāpēc izmantosim iespēju iepazīstināt jūs ar vairāk vai mazāk zināmiem cilvēkiem, kuri piedalās “Rīgas Apriņķa Avīzes” un tās pielikuma “Kodols” veidošanā.
Dzintris Kolāts raksta komentārus gan “Rīgas Apriņķa Avīzei”, gan “Kodolam”. Asprātīgs, oriģināli domājošs komentētājs ar ļoti izteikti individuālu dažādu dzīves un sabiedrības norišu uztveri. Apveltīts ar brīnišķīgu humora izjūtu, vienlaikus ļoti smalki jūt robežu, lai smiekli nepārvērstos par izsmieklu.
Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esat darījis?
Studiju laikā biju ģeologu praksē Krievijas Tālajos ziemeļos. Vējainā dienā, kad darbi nenotika, aizklīdu tundrā līdz pamestam naftas urbuma tornim, uzlīdu augšā, bet, lai tiktu uz pašas augšējās platformas, vajadzēja abām rokām grūst nost sarūsējušu atvērtni. Esmu augstu virs zemes, viss šūpojas, konstrukcija nedroša. Ilgi domāju... un izdarīju – uzlīdu torņa pašā augšā! Šodien tā šķiet bezjēdzīga, riskanta rīcība. Ai, kas tik jaunībā nav darīts!
Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Bērnu dzimšana, sevišķi pirmās meitas Sarmītes nākšana pasaulē. Grūti aprakstīt izjūtas. Katrā ziņā – ļoti patīkamas, trauksmainas un spilgti atmiņā paliekošas.
Kas jūs iedvesmo darbam?
Nezinu, vai tas ir iedvesmojums, bet – rakstiska, pēc iespējas precīza darbu saplānošana iepriekšējā dienā.
Jūsu veselīgie ieradumi?
Auksta ūdens procedūras gandrīz cauru gadu.
Jūsu kaitīgie ieradumi?
Kaujos ar smēķēšanu. Brīžam es viņu, brīžam šī mani.
Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esat guvis?
Apmēram tā: tie abi vienmēr cieši blakus turas – mans dēmons melns un sargeņģelis balts... Vienkāršāk – jācenšas darīt labu, jo sliktās lietas vienmēr nāks atpakaļ. Arī labās, protams.
Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
Grāmata būtu “Fausts” (starp citu, fantastiska ir arī opera tepat Rīgā), bet pie filmām es ieteiktu internetā sameklēt režisora Vladimira Bortko “Meistaru un Margaritu” ar lielisku krievu aktieru zvaigznāju. Šim laikam ļoti piemēroti.
Kādu mūziku klausāties?
Nav kaut kā dominējoša. Ļoti mainīgi, atkarībā no daudziem apstākļiem. Vispār strādāt pie datora patīk klusumā.
Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Pusdienas mājās, kopā ar man tuvu cilvēku. Smalkākām vakariņām ieteiktu “Kapteiņu ostu” Salacgrīvā, bet Rīgā – “Locale” Grēcinieku ielā. Cita vidū tur pasniedz arī nostalģisko “cāli tabakā”, turklāt nav pārāk dārgi.
Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Ir gana labi un interesanti šobrīd, bet, ja ļauts pafantazēt, ļoti gribētu redzēt, kāda izskatījusies mana dzimtā puse, teiksim, pirms 400 gadiem. Ģeogrāfiski – vēlreiz gribētos aizbraukt uz Ziemeļkeniju Āfrikā, kur atrasti senākie pirmcilvēki un, kā vēsta leģenda, esot noslēpta Pandoras lāde. Kaut kāds dīvains noskaņojums bija tai nekurienē. Tur arī noskaidrojām, ka skorpiona dzēliens nav nekas īpašs.