Kā gudri rīkoties ar naudu Covid-19 krīzes laikā Apriņķis.lv
- Autors: Sanita Aldiņa, pārdošanas vadītāja un mentore uzņēmumā "Southwestern Advantage"
Foto: pixabay.com
Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas daudzām ģimenēm finanšu situācija ir pamainījusies ne vien ieņēmumu, bet arī izdevumu sadaļā. Kā šajā jaunajā ekonomiskajā situācijā gudri rīkoties ar naudu un kāpēc tagad ir piemērots laiks tērēt vairāk, nevis izdevumus samazināt, stāsta pārdošanas vadītāja un mentore uzņēmumā "Southwestern Advantage" Sanita Aldiņa.
Daudzi no mums kaut reizi ir dzirdējuši aicinājumu veidot uzkrājumus, bet cik daudziem ir sagatavots naudas drošības spilvens? Saistībā ar Covid-19 situācija vairākās nozarēs ir dramatiska, piemēram, tūrisms ir apstājies pilnībā, kafejnīcas un krogi ir slēgti, arī aktieri un mūziķi sēž mājās, un viņu ieņēmumi ir apsīkuši, jo koncerti un teātra izrādes nenotiek. Notiekošais skaidri parāda, kāpēc uzkrājumu veidošana ir tik svarīga, jo patlaban drošāk un mierīgāk jūtas tie, kam kontā nauda ir.
Pirmajā brīdī šķiet neloģisks aicinājums uzkrājumus veikt esošās krīzes laikā, taču patiesībā tas nav nekas neiespējams. Tieši pretēji, varbūt tagad būs vieglāk saņemties, izveidot jaunu kontu un uzsākt veikt uzkrājumus nekā normālos apstākļos. Ārkārtas stāvoklī visi sēžam mājās, tātad daudzas izdevumu pozīcijas ir apturētas, piemēram, transports, degviela, izklaides, apmeklējot kino vai teātri, pusdienas restorānos. Visus šos līdzekļus tagad būtu vēlams atlikt nebaltai dienai.
Ikdienā šādam solim saņemties ir grūtāk, jo katram nopelnītajam eiro pretī, visticamāk, ir viena vai pat vairākas izdevumu pozīcijas. Līdz ar to normālā situācijā, kad pasaulē neplosās vīruss, uzkrājumu veidošanai piemērots brīdis ir tad, kad izdevies nopelnīt vairāk, nekā ikdienas vajadzību apmierināšanai nepieciešams. Tas var būt pēc piepelnīšanās kādā zemnieku saimniecībā, sava mazā biznesa uzsākšanas skolas laikā, vīnogu mīcīšanas Francijā vai citiem peļņas avotiem ārpus Latvijas robežām.
Manuprāt, šis ir lielisks brīdis, lai izmantotu plašās iespējas bezmaksas izklaidēm, kas arī ir veids, kā rast līdzekļus uzkrājumiem. Tās var būt galda spēles, kas noputējušas stāv skapja augšā, vai garas pastaigas mežā, veloizbrauciens iepriekš neizpētītā rajonā. Arī Vecrīgas ielas tagad ir tik tukšas, ka bez ārvalstu tūristu čalām var mierīgi izpētīt galvaspilsētas sirds arhitektūras vaibstus un noslēpumus. Es jūtu lielu prieku, ka tik daudz laika pavadu mājās kopā ar ģimeni.
Tiesa, palikšana mājās nenozīmē, ka nevajag neko pirkt un pārtikt vien no griķu, rīsu un makaronu krājumiem. Piemēram, Jēkabpilī un citviet reģionos, un, protams, Rīgā liela daļa ēdinātāju ir pielāgojušies esošajiem apstākļiem un nodrošina piegādes uz mājām. Fitnesa treneres piedāvā tiešsaistes treniņus par simbolisku samaksu. Izmanto šīs iespējas! Sauklis "Atbalsti vietējo!" nav tukši vārdi – vietējiem ražotājiem, lauksaimniekiem, pakalpojumu sniedzējiem pircēju atbalsts, iespējams, ir pat dzīvības un nāves jautājums.
Atgādinu, ka Starptautiskais Valūtas fonds būtiski koriģēja Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs. Savukārt Latvijas Banka, ņemot vērā aktuālās norises un Covid-19 ietekmi, prognozē, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts 2020.gadā samazināsies par 6,5%, salīdzinot ar 2,6% kāpumu, ko banka prognozēja 2019.gada decembrī.
Ja tie, kas var atļauties tērēt naudu, neko nepirks, mūsu valsts ekonomikai klāsies grūti. Mans ieteikums ir kustināt ekonomiku un izvēlēties Latvijā ražoto – pasūti kūciņas no tuvējās kūkotavas, alu no iecienītās alus darītavas, abonē drukāto presi, pērc T kreklu ar Latvijas dizainu vai uzrunā meistaru vannasistabas remontam. Arī uzņēmumiem, kas apturējuši mārketinga aktivitātes, der ņemt vērā, ka medijiem ir grūti laiki, tāpēc reklāmas cenas ir pazeminājušās. Piedevām cilvēki vairāk laika pavada portālos, tātad šis ir labs mirklis, kad uzrunāt potenciālos klientus un reklamēt uzņēmuma zīmolu.
Padomi iedzīvotājiem, kas koronavīrusa dēļ nonākuši sarežģītā finanšu situācijā.
1. Tagad ir īstais brīdis veikt savu finanšu auditu. Ekseļa tabulā vai kaut uz baltas lapas sarakstiet: kādi ir ieņēmumi, kādas ir izmaksas un izdevumi, kam naudu tērējāt pirms Covid-19 krīzes, un ko tagad varētu ietaupīt.
2. Izdevumus, kuru vīrusa dēļ šobrīd nav, novirziet uzkrājumiem.
3. Varbūt pienācis laiks mainīt īres dzīvokli? Ņemot vērā, ka tūrisma nozare ir apstājusies, ārvalstu tūristu nav, cenas īres tirgū ir pazeminājušās. Tas nozīmē, ka ir iespējams atrast lielāku dzīvokli vai labāku vietu par zemāku cenu.
4. Ar nekustamā īpašuma pirkšanu jābūt piesardzīgiem. Iespējams, ka nekustamā īpašuma cenu kritums turpināsies, un tas var būt vilinoši nekustamā īpašuma iegādei. Tomēr, pirms pirkt īpašumu par zemāku cenu, ir jāizvērtē, vai jūsu darbs un ienākumi nākotnē būt tik stabili un garantēti, lai droši veiktu kredīta maksājumus.