Aptauja: Lielākā daļa iedzīvotāju ir norūpējušies par Covid-19, taču saglabā mieru un racionālu skatu uz dzīvi
- Autors: Apriņķis.lv
Foto - pixabay.com
80% Latvijas iedzīvotāju risku saslimt ar Covid-19 pašiem vai saviem ģimenes locekļiem vērtē kā zemu, bet iespējamu (42%) vai iespējamu (38%), 11% – kā augstu vai ļoti augstu, 9% – kā zemu. Par to liecina Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes pētnieku veiktā sabiedrības domas aptauja, ko iniciējusi Vītauta Dižā universitāte Kauņā.
Pētnieki Latvijā aptauju īstenoja no 9. līdz 20. aprīlim, saņemot 3483 anketas no dažāda vecuma labi izglītotiem interneta lietotājiem, lielākoties pilsētniekiem.
Raksturojot savu noskaņojumu, 84% aptaujāto izvēlējās atbildi “protams, esmu norūpējies, bet galvenais ir saglabāt mieru un racionālu skatu uz dzīvi”, 13% apgalvo, ka ir pilnīgi mierīgi, “jo tas ir tikai kārtējais vīruss; pasaulē notiek arī trakākas lietas”, 3% atzīst, ka izjūt paniku, jo “nekas vairs nav drošs šajā pasaulē”.
Pēc aptaujas rīkotāju informācijas, lielākā daļa respondentu parādījuši labas zināšanas par apdraudētajām sabiedrības grupām, vīrusa izplatības ceļiem, pazīmēm, kā arī ieteicamo profilaksi. Viņu domas dalās tikai par to, vai masku lietošana pasargā no vīrusa – katrs piektais uzskata, ka maska jāvalkā, gandrīz puse respondentu nezina, vai tas jādara, tikpat uzskata, ka sejas maska nepalīdz izvairīties no vīrusa. Šie rezultāti, iespējams, atspoguļo publiski izskanējušo pretrunīgo informāciju par sejas masku pieejamību un to valkāšanas noderīgumu, norāda pētījuma autori.
Izvērtējot saslimšanas risku, visvairāk respondentus satrauc, ja kāds klepo vai šķauda, neaizklājot muti. Lielākā daļa respondentu atzīst, ka cenšas mazgāt rokas ikreiz, kad nonāk kontaktā ar citiem cilvēkiem, piemēram, saņemot vai nododot kādu priekšmetu vai veicot maksājumu veikalā. Tāpat liela daļa uzsver, ka nevēlētos lietot zīmuli, kura galu kāds ir apgrauzis. Puse no aptaujātajiem nedzertu no drauga ūdens pudeles, trešdaļa noraidoši izturas pret lietota apģērba valkāšanu.
Runājot par avotu uzticamību, respondenti visaugstāk vērtē mediķu, valdības iestāžu un starptautisko institūciju sniegto informāciju, bet draugu, radinieku, kolēģu un politiķu informācija par Covid-19 lielākoties vērtēta kā daļēji uzticama vai neuzticama. Lielākā daļa respondentu visvairāk uzticas TV un radio sniegtajai informācijai par Covid-19, interneta ziņu portālu un laikrakstu informācija biežāk vērtēta kā daļēji uzticama – tai uzticas līdz 60% aptaujāto, informācijai sociālās tīklošanās platformās uzticas vai daļēji uzticas 42% respondentu.
Vismazāk aptaujātie uzticas slavenību un influenceru sniegtajai informācijai – divas trešdaļas respondentu tos uzskata par neuzticamiem informācijas avotiem, 7% – par daļēji uzticamiem vai uzticamiem, piebilstot komentāros, ka sociālajos medijos seko ārstiem un zinātniekiem, tāpēc tiem uzticas.