Menu
 

Ekonomiste: Algas kāpums privātajā sektorā kļūst vārgāks

  • Autors:  Agnese Buceniece, “Swedbank” vecākā ekonomiste
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Koronavīrusa radītais trieciens uzņēmumu apgrozījumam liek uzņēmumiem meklēt iespējas sarauties, lai pārlaistu vīrusa krīzi. Viena no parasti nozīmīgām izdevumu pozīcijām ir darbaspēka izmaksas. Lai tās samazinātu, uzņēmumiem jāizšķiras, vai griezt bonusus un pamatalgu, vienoties par darba stundu samazināšanu, sūtīt darbiniekus dīkstāvē vai pat atlaist.

Iepriekšējās krīzes laikā uzņēmumi galvenokārt deva priekšroku darbinieku atlaišanai. Bezdarba līmenis strauji uzlēca, kamēr nepilnu laiku strādājošo skaits pieauga ievērojami lēnāk un algas privātajā sektorā 2009.gadā samazinājās vien par aptuveni 1%.

Vēl pāragri spriest par ceļu, kuru uzņēmumi izvēlas iet šoreiz, jo izvērstu bildi pagaidām redzam vien par pirmo ceturksni, kur vīrusa krīzes ietekme tikai sāka izpausties. Jau tagad varam novērot, ka bezdarbnieku skaits un nepilnu darba laiku strādājošo skaits ir palielinājies. Tomēr atšķirībā no iepriekšējās krīzes ir pieejams valsts atbalsts – citiem lielāks, citiem mazāks, kas ierobežo bezdarba kāpumu.

Algas pirmajā ceturksnī vēl noturēja diezgan labu pieaugumu, proti, vidējā bruto alga palielinājās par 6,6%, salīdzinot ar atbilstošo periodu gadu iepriekš. Tas ir vien nedaudz lēnāk nekā 6,9% ceturtajā ceturksnī. Janvāris un februāris vēl uzrādīja ļoti noturīgu kāpumu, bet sabremzēšanās notika martā, kad algas auga par 5%.

Algas kāpuma atslābumu noteica privātais sektors, kur pirmajā ceturksnī vidējā bruto alga pieauga par 6,5% (7,4% ceturtajā ceturksnī). Savukārt sabiedriskajā sektorā algas kāpums paātrinājās līdz 6,7% (iepriekš 6,1%). Izmitināšana un ēdināšana, viena no vīrusa krīzes vissmagāk skartajām nozarēm, jau pirmajā ceturksnī piedzīvoja algas kritumu par 3,8%, salīdzinot ar gadu iepriekš.

Lielākā daļa pārējo nozaru novēroja algas kāpuma palēnināšanos. Vislielākā sabremzēšanās bija vērojama tādās nozarēs kā operācijas ar nekustamo īpašumu, būvniecība un veselības aprūpe. Savukārt nedaudz straujāks algas pieaugums kļuva, piemēram, tirdzniecībā un lauksaimniecībā. Jāpatur gan prātā, ka pirmā ceturkšņa datos vēl vīrusa ietekmi pilnā krāšņumā neredzam, jo vājāku sniegumu martā kompensē spēcīgs janvāris un februāris.

Vidējās neto algas izaugsme pirmajā ceturksnī sabremzējās līdz 6,3%. Pirktspēja turpināja uzlaboties, un, samazinoties inflācijai, pirktspējas pieaugums, t.i. algas kāpums, kas koriģēts ar inflāciju, saglabājās līdzīgā, pat nedaudz augstākā līmenī nekā pērn.

Darbaspēka trūkums, kādreiz tik augstu uzņēmējdarbību ierobežojošo faktoru sarakstā, ir uz krīzes brīdi, augot bažām par pieprasījumu, nozudis no uzņēmumu dienaskārtības. Savukārt iedzīvotāju vidū ir audzis satraukums par darba zaudēšanu. Tas nozīmē, ka darba devēji var brīvāk samazināt algas, daudz mazāk raizējoties par to, ka darbinieks varētu aiziet prom. Tomēr jārēķinās ar to, ka tas var ietekmēt darbinieka motivāciju un mazināt lojalitāti uzņēmumam ilgtermiņā.

Sagaidām, ka vidējās bruto algas izaugsme šogad kopumā stagnēs jeb būs tuvu nullei. Pirmais ceturksnis vēl uzrādīja diezgan spēju kāpumu, bet otrajā ceturksnī varam pat ieraudzīt kritumu. Tālākie notikumi darba tirgū ir pakārtoti epidemioloģiskās situācijas attīstībai, tam, cik ļoti tiks mīkstināti ierobežojošie mēri, un tam, cik efektīvi un plaši pieejami būs valsts atbalsta pasākumi.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.