Jāiemācās bērnu vieglums pret dzīvi. Atziņas par ģimenes dzīvi pandēmijas laikā
- Autors: Mammamuntetiem.lv/Apriņķis.lv
Vikotrija Ozola ar ģimeni. Foto – publicitātes
Maijs ir Ģimenes dienas mēnesis, un tam par godu vecāku organizācija “Mammamuntetiem.lv” sadarbībā ar Labklājības ministriju veidoja stāstu un interviju sēriju “Ģimene tuvplānā”. Apkopojam atklātās un anonīmās sarunās ar mammām un tētiem gūtās atziņas. “Mums šī krīze drīzāk patīk nekā nepatīk!”, “Vakariņās pelmeņi un roltoni”, “Secināju, ka ir jāmācās no bērniem – jāiemācās viņu vieglums” – par to, kā pavadīts sociālās distancēšanās laiks un kādas atziņas.
Ieguvumi
“Secināju, ka ir jāmācās no bērniem – jāiemācās tas vieglums un attieksme, ar kādu bērni izturas pret notiekošo. Mazā meita prasa, lai aizbraucam uz baseinu. Es atbildu, ka baseins nedarbojas, un sāku par to jau “gruzīties”. Tikām bērns saka: “Nu labi, tad ejam makšķerēt!” Krīze nesākas ārā, tā sākas galvā,” uzskata kāds trīs bērnu tēvs no Ropažiem.
“Es beidzot jūtos brīnišķīgi! Man ir pieci bērni, un parasti sevi šaustīju, ka netieku uz tik daudziem kultūras pasākumiem. Sabiedrības spiediena dēļ jutos kā atkritēja. Bet tagad mājās ar bērniem esam visi – es beidzot neesmu izņēmums,” gandarīta ir piecu bērnu mamma no Mārupes.
“Mēs ar ģimeni esam no tiem, kam šī krīze drīzāk patīk nekā nepatīk. Ir tīri labi! Man nav, par ko sūdzēties. Darbs ne man, ne sievai nav zaudēts, līdz ar to finansiālā situācija ģimenē nav mainījusies. [..] Bērni ar mācībām tiek galā paši. [..] Mēs ar dēliem arī iesaistāmies ēst gatavošanā – mizojam kartupeļus, burkānus,” tā Aidis Tomsons, četru bērnu tēvs, Latvijas Radio 1 žurnālists no Garkalnes. Viņš turpina:
“Ja bērniem vajag palīdzēt mācībās, vecākajam dēlam es varu līdzēt ar latviešu un krievu valodu, bet matemātika un fizika 9. klasei jau ir diezgan nopietna. Es redzu, ka vecākajam dēlam, piemēram, šāds mācību stils pat nāk par labu, jo reizēm viņam vajag vairāk laika, lai pabeigtu kādu darbu, un viņš var darboties savā tempā. Mums ir labi tas, ka bērni var satikties ar draugiem – iet divatā staigāt pa mežu, tāpēc saikne ar citiem bērniem viņiem nav zudusi.”
“Katrā lietā var meklēt plusus. Kamēr bērni mazi, ir sarežģīti iekļauties ikdienas virpulī, kur pulciņu daudzums un sastrēgumos pavadītās stundas, stresojot, vai varēšu visu paspēt, nozog dārgo laiku būšanai kopā mierā un saticībā. Kamēr visi veseli, var izbaudīt vienotību ģimenē. Var sniegt savas zināšanas bērnu attīstībā visos darbos. Daudzus koncertus un citus kultūras pasākumus var baudīt visi kopā – ģimenē. Paldies visiem māksliniekiem par radošo garu!” pateicas sešu bērnu mamma, aktrise Aurēlija Anužīte-Lauciņa.
Viktorija Ozola, piecu bērnu mamma no Rīgas: “Dažreiz mēs pasūtām ēdienu uz mājām. Septiņu cilvēku ģimenei šāds prieks izmaksā dārgi, tāpēc biežāk izvēlamies gatavot paši. Tagad ar pasūtījumiem un bezkontakta piegādi smieklīgi ir tas, ka jaunākajiem bērniem ir izveidojies priekšstats, ka pārtika vienkārši uzrodas pie durvīm, turklāt piezvana pati. Piemēram, pica reizi nedēļā nolemj mūs iepriecināt – piezvana pie durvīm un stāv kastēs!”
Grūtības
Turpina V.Ozola: “Lielā ģimenē visi ir pieraduši pie trokšņa, burzmas un tā, ka mājās vienmēr kāds ir. Bet šobrīd mājās visi ir visu laiku – tas tomēr nogurdina. Nav atslodzes, kad lielākie bērni aiziet uz dārziņu un skolu un mājās paliek vienīgi dvīņi. Ja mājās ir tikai dvīņi, liekas tāds “tikai” sīkums... Kad mājās ir arī skolēni un bērndārzniece, troksnis ir daudz lielāks. Visi grib darboties, runāt... Un viņi grib ēst! Visu laiku jāgatavo!”
“Galvenais, lai ir ko ēst, lai ir darbs. Bet grūti tāpat. Atnāku mājās no darba – sieva pie datora, bērni pie datora, neviens ar mani nerunā, jo visi strādā un mācās. Vakariņās pelmeņi un roltoni. Labās dienas mijas ar ne tik labajām. Kopumā nav slikti, bet nav arī viegli,” domā daudzbērnu tētis Rīgas.
“Tik daudz asaru, cik esmu izraudājusi Covid-19 laikā, nebiju raudājusi sen. Par grūtībām darbā, par bailēm no nākotnē sagaidāmā. Arī par grūtībām pāra attiecībās. Iepriekš šķita, ka dzīve iet kā pa sviestu, un te pēkšņi tev jāiemācās vienoties,” atzīst skolnieka mamma un uzņēmuma vadītāja no Salaspils.
Par attālināto mācīšanos
Baiba Ozola, 11 bērnu mamma no Jelgavas: “Mūsu bērni, mācoties attālināti, ir atklājuši, ka mājās ir arī brāļi un māsas, ar kuriem var arī sadarboties. Piemēram, pajautāt brālim padomu, kā atrisināt matemātikas uzdevumu, vai pajautāt māsai, kā atšķirt mūzikas instrumentus. Un, ja mājasdarbā ir jāveido video, tad izrādās, ka var iesaistīt ģimenes locekļus – tas līdz šim ne vienmēr izdevās. Dēls, kuram šķita, ka skolā kādreiz varēja norakstīt, nu saprata, ka tagad nav izvēles un jāmācās vien pašam, citādi mamma ārā no mājas uz skeitparku nelaidīs. Motivācija mācīties kādu laiku mums bija jāmeklē, un atradām to.”