Komentārs. Krīzes pirmā fāze ir beigusies
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
IKP izmaiņas Baltijas valstīs (salīdzināmajās cenās sezonāli un kalendāri neizlīdzināts, procentos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu). Grafika – Centrālā statistikas pārvalde
Situācija Latvijas ekonomikā turpina strauji mainīties un liels vairums ekonomikas rādītāju joprojām netiek līdzi faktiskajai realitātei. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada pirmajā ceturksnī Latvijas IKP ir samazinājies par 1,5% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo ceturksni.
Šobrīd gan ir skaidrs, ka otrajā ceturksnī IKP rādītāji Latvija būs daudz sliktāki, taču vienlaikus var teikt, ka šīs krīzes pirmā fāze jau ir beigusies. Maksājumu karšu apgrozījums, vakanču skaits, cilvēku pārvietošanās un satiksmes intensitātes dati liecina, ka zemākais punkts ekonomika bija aprīļa vidū un šobrīd situācija jau uzlabojas. Tā ir laba ziņa.
Otrā labā ziņa ir tā, ka patlaban faktiski nekas neliecina, ka ekonomikas lejupslīde Latvijā šobrīd būtu lielāka, kā citur Eiropā. Tieši pretēji, atsevišķos rādītājos ekonomikas kritums Latvijā pat šķiet zemāks it īpaši salīdzinājumā ar Dienvideiropu. Piemēram, Itālijā IKP kritums pirmajā ceturksnī ir pārsniedzis 5%.
Trešā labā ziņa ir tā, ka ekonomikas rādītāji pagaidām ir bijuši labāki, nekā tika gaidīts marta vidū un ekonomikas kritums šogad varētu nepārsniegt 6%, iepriekš prognozēto 8-9% vietā un te būtiski ir bijis arī valsts atbalsts. Kopējie valsts izdevumi atšķirībā no 2009.gada aug un dīkstāves pabalsti, kā arī citas atbalsta programmas uzņēmējiem ir ļāvušas ierobežot bezdarba kāpumu.
Taču vai tas nozīmē, ka krīze kopumā jau ir pārvarēta? Manuprāt, nē. Nenoteiktība ekonomikā joprojām ir ļoti liela gan par paša Covid-19 vīrusa tālāko izplatību, gan par ekonomikas spēju ātri atkopties pēc tik spēcīga šoka. Šobrīd Baltijā un lielā daļā Eiropas ir izdevies veiksmīgi ierobežot vīrusa izplatību un ir iespējams pakāpeniski mazināt fiziskās distancēšanās pasākumus. Tomēr citur pasaulē vīrus turpina izplatīties un šī brīža situācija nav ilgtermiņa risinājums.
Manuprāt, mums ir jārēķinās ar vismaz 50% varbūtību, ka gada otrajā pusē pasaulē un arī Latvijā redzēsim otru vīrusa izplatības vilni. Vispārējā sēdēšana mājās ir ļoti smags instruments gan psiholoģiski, gan ekonomiski. Tādēļ būtu svarīgi izvērtēt iepriekšējo pasākumu efektivitāti un, ja tādi būs nepieciešami atkārtoti, censties tos padarīt mērķētākus.
Bez paša vīrusa otrais krīzes vilnis iespējams arī ekonomikā. Šobrīd kopējā ekonomiskā aktivitāte noteikti aug, taču uzlabojumi nav visaptveroši. Tūrisma atkopšanās šovasar nenotiks, maksājumu karšu apgrozījums aug, bet daļa no tā varētu būt uzkrātais pieprasījums no iepriekšējiem mēnešiem un naudas plūsma bankomātos turpina samazināties. Tas liek domāt, ka mazais bizness jūtas daudz sliktāk, kā lielie uzņēmumi. Papildus tam jāatceras, ka biznesa cikls pasaulē jau pirms Covid-19 bija finiša taisnē un ne visas problēmas ekonomikā šobrīd varētu būt saistītas tikai ar vīrusu.
Ir neiespējami nodalīt Covid-19 izraisīto ekonomikas šoku no biznesa cikla svārstībām. Taču pēdējos divos mēnešos ekonomikas kritiens bija tik straujš, ka atkopšanās ir sākusies pirms biznesa cikla lejupslīdes procesi, piemēram, maksātspējas pasliktināšanās, ir sevi pilnībā parādījuši. Tomēr turpmākajos mēnešos ekonomikā arvien vairāk jutīsim martā un aprīlī pieņemtos biznesa lēmumus par investīciju samazinājumu vai atlikšanu, biroja platība optimizēšanu vai strādājošo skaita samazinājumu. Šie procesi notiks jau daļēji neatkarīgi no vīrusa tālākās izplatībās un tos jau redzam, piemēram, būvniecības noskaņojuma straujā kritumā aprīlī, kā arī maijā, kas liek domāt par ievērojamu būvniecības apjomu kritumu gada otrajā pusē.
Visbeidzot, ir šīs krīzes rezultātā iespējamas arī daudzas ilgtermiņa izmaiņas. Valstu parādi būtiski pieaugs, politiskie procesi, visticamāk, virzīsies deglobalizācijas virzienā, iespējams vairāk strādāsim attālināti un vēl ilgu laiku ceļosim mazāk. Tas viss var notikt un var arī nenotikt, bet to paredzēt nav iespējams un tādēļ arī satraukties daudz nav vērts.
Šobrīd rādītāji ekonomikā uzlabojas, taču daudzi no tiem joprojām ir zemā līmenī. Tādēļ ir svarīgi nepārtraukt krīzes atbalstu pārāk ātri un gatavoties otram vīrusa vilnim ar mērķētākiem ierobežošanas pasākumiem. Jo pat ja IKP lejupslīde šogad būs mazāka nekā sākotnēji gaidīt, nav izslēgts, ka ekonomikas atkopšanās var prasīt ilgāku laiku, nekā šobrīd domājam.