Menu
 

Žurnāliste Marta Dzintare: Pasaule būtu skumja vieta bez mūzikas

  • Autors:  "Kodols"
Foto - no privātā arhīva Foto - no privātā arhīva

Desmit ekspresjautājumus ierasti esam uzdevuši ar kultūras nozari saistītiem cilvēkiem kāda drīzumā paredzēta pasākuma sakarā – jauna loma, pirmizrāde, grāmatas iznākšana vai cita tamlīdzīga aktualitāte. Taču valstī izsludinātā ārkārtējā situācija ir ieviesusi korekcijas ikviena dzīvē, tāpēc izmantosim iespēju iepazīstināt jūs ar vairāk vai mazāk zināmiem cilvēkiem, kuri piedalās “Rīgas Apriņķa Avīzes” un tās pielikuma “Kodols” veidošanā.

Jau vairākus gadus par Siguldas apkārtnes problemātiku “Rīgas Apriņķa Avīzē” stāsta Marta Dzintare. Korekta un precīza kolēģe ar lielisku valodas izjūtu, par ko īpaši pateicīgi ir korektori. Marta ir žurnāliste, kurai īpaši labi padodas tēmas, kas saistītas ar izglītību un bērnu audzināšanu, un viņas rakstos allaž būs atrodama arī praktiski pielietojama informācija.

Kas ir ekstrēmākais, ko dzīvē esi darījusi?
Nāk prātā savulaik apmeklēti atrakciju parki ārzemēs, kur izmēģināju amerikāņu kalniņus, brīvā kritiena atrakcijas, gumijās iekārtu bumbu, kas šaujas gaisā, un beigās vairs nesaproti, kur debesis, kur zeme. Taču kopš bērnu piedzimšanas vairs nav vilkmes uz tamlīdzīgām izklaidēm.

Viens no aizkustinošākajiem brīžiem dzīvē?
Aizkustinošākie ir brīži, ko varētu dēvēt par robežsituācijām, – brīži, pēc kuriem dzīve izmainās. Un tādu ir bijis diezgan daudz. Vispār cenšos trenēt spēju paskatīties uz dzīvi it kā no malas, padomāt, ka pēc 10 gadiem šis laiks jau būs vēsture, un tad ikviens ikdienas mirklis var šķist aizkustinošs.

Kas tevi iedvesmo darbam?
Atkarībā no konkrētā darba. Rakstot “Rīgas Apriņķa Avīzei”, galvenais dzinulis ir zinātkāre un gandarījums, kad raksts labi izdodas. Savukārt, darot praktiskus darbus, piemēram, kārtojot māju vai kopjot dārzu, ir sajūta, ka tādējādi arī domas sakārtojas.

Tavi veselīgie ieradumi?
Domāju, ka diezgan veselīgi ēdu un labi izguļos. Labprāt staigāju pa Siguldas meža takām, un, tā kā tas ietver arī kāpšanu pa stāvām kāpnēm, tas ir labs kardiotreniņš.

Tavi kaitīgie ieradumi?
Vienmēr krājumos ir šokolāde “Lācītis Ķepainītis”.

Vērtīgākā atziņa, ko dzīves laikā esi guvusi?
Iedomājieties iņ un jaņ simbolu! Tāda ir dzīve. Kontrastu harmonija.

Grāmata vai filma, ko ieteiktu citiem?
No pēdējā laikā lasītām grāmatām aizkustināja Andželas Naneti “Mans vectēvs bija ķiršu koks”. No filmām ieteiktu vēsturisko drāmu “Karaliskā dēka” (“A Royal Affair”), kuras notikumi risinās 18. gadsimta Dānijā. Par Dānijas vēsturi mums maz kas zināms, un piedevām šī ir ļoti krāšņa filma.

Kādu mūziku klausies?
Atkarībā no noskaņojuma. Katrā ziņā mūzika man ir ļoti svarīga. Pasaule būtu skumja vieta bez mūzikas. Labi, ka šobrīd daudzi koncerti pieejami bez maksas internetā. Nesen vēlreiz ierakstā noskatījos mūzikas projekta “Latvijas gredzens” posmu “Kurzemes gredzens” – koncertu “Pūt, vējiņi!”, ko klātienē apmeklēju Vidzemes koncertzālē. No visiem “Latvijas gredzena” koncertiem “Pūt, vējiņi!” mani aizkustināja visvairāk.

Iecienīta vieta, kur pusdienot?
Ārpus mājas pusdienoju reti, bet, ja vēlamies ar vīru atpūtas vakaru, mēdzam aiziet vakariņās uz “Aparjodu” Siguldā.

Vieta un laiks, kurā gribētu dzīvot?
Mani pilnībā apmierina šī vieta un laiks. Bet būtu interesanti palūkoties, kas uz planētas Zeme notiks, piemēram, 3020. gadā.

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.