Dzintris Kolāts. Divi metri vai jauns telefons ^{Apriņķis.lv}

Kad preses konference beidzās, tās vadītāja saspringtu seju gaidīja auditorijas jautājumus. Tādus nesagaidot, tika rezumēts, ka tad jau laikam visi visu saprot un viss ripošot uz priekšu ar entuziasmu un izdošanos. Palika gan iespaids, ka publikas interese ir slābana un retie jautājumi vairāk liecināja nevis par sapratni, bet gluži otrādi.

Ja pēc kārtas, tad runāšana tika organizēta, lai pastāstītu un parādītu jaunu mobilo aplikāciju jeb lietotni, kura, citējot ziņu aģentūru LETA, "būs nozīmīgs instruments infekcijas izplatības ķēdes pārraušanai, jo ļaus ātrāk uzzināt, vai ir notikusi saskarsme ar Covid-19 sasirgušu personu".

Pasākuma nozīmību uzbužināja arī Ministru prezidents Krišjānis Kariņš un SIA "Latvijas Mobilais Telefons" vadītājs Juris Binde. Abi kungi uzlielīja gan jaunizgudroto instrumentu, gan tā veidotājus, gan disciplinēto Latvijas sabiedrību kopumā. Vēl tika pausta cerība, ka tāpat jau puslīdz labā situācija epidēmijas izplatībā kļūšot pavisam laba, mazliet pakratīts ar pirkstu, ka nedrīkst atslābt, un augstās personas naigi aizsteidzās svarīgākās gaitās. Atstājot jaunuma skaidrošanu citiem prātvēderiem.

Kā jau teikts, katrs cilvēks brīvprātīgi varēs (tātad, ja negribēs, arī ne) uzinstalēt telefonā tādu aplikāciju, kura signalizētu par notikušu kontaktu ar inficēto. Tiktāl labi, taču maza stostīšanās sanāca, skaidrojot, ka šāda iespēja būšot ne visiem telefoniem, tikai jauniem un moderniem. Ja disciplinēts pensionārs, tātad riska grupas pārstāvis, mēģinātu šo izpildīt, var gadīties, ka jāgādā jauns telefons. Vēl sarežģījumi ar pašas aplikācijas iedabūšanu ierīcē un Bluetooth sistēmas aktivizēšanu. Bez tās nekāda inficēto atrašana nesanāks. Vēl viena problēma – bažas par katra cilvēka privātuma pārkāpšanu. Speciālisti vienā balsī sauca, ka tā nebūs. Arī šo rindu autors nav šādos ieskatos. Ja gribētu, sen jau sekotu. Taču bažas ir dabiskas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka pilns internets ar dažādu sazvērestības teoriju sludinātājiem.

Jaunmodes rīka zinātāji gan mierināja, ka pat tikai 15% sabiedrības iekļaušanās šajā sistēmā būtiski drošināšot situāciju. Tā rādot modeļi. Savādi modeļi. Vēl jo vairāk, ka galvenās riska grupas – cienījama vecuma cilvēku – vidē šis procents, iespējams, būs mazāks.

Secinājumi, noklausoties, piedodiet, diezgan garlaicīgo preses konferenci, šādi: no tehnoloģiju sasniegumu viedokļa izgudrojums bez šaubām interesants pat pasaules mērogā. Par to cepuri nost. Savukārt tā ietekme uz praktisku vīrusa ierobežošanu mūsmājās – ļoti apšaubāma. Gan no jaunu telefonu iegādes, gan individuālas izmantošanas skatpunkta. Labā ziņa ir tā, ka lielākā daļa senioru jau tagad rūpīgi ievēro saprotamākos distancēšanās ieteikumus. Arī inficēto statistika lēnām un negribīgi, bet tomēr slīd lejup.

Atstāsim atklājuma priekus tā autoriem un neapsmiesim rezultātu. Taču turēties pie pārbaudītām un vienkāršākām drošības procedūrām tomēr būs labāk.