Viedoklis. Rūpniecībai vīruss gan traucē, gan palīdz
- Autors: Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists
Foto - arhīvs
Bija ārkārtīgi viegli uzminēt, ka statistiķi ziņos par rūpnieciskās ražošanas samazināšanos aprīlī, tā notika, taču rezultāts ir nedaudz labāks par gaidīto. Ir nozares, kas ir smagi cietušas. Pēc tam, kad martā jaunu auto pārdošana vairākās Eiropas valstīs gandrīz apstājās, ir loģisks arī auto daļu ražošanas kritums vairāk nekā uz pusi. Taču ir nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas ar pandēmiju acīmredzami saistītu iemeslu dēļ.
Ķīmiskajai rūpniecībai, kurā ievērojama daļa ir spirta un mazgāšanas līdzekļu ražošana, šī ir brīnišķīga krīze - aprīlī ražošana auga par 27,5% (šeit un tālāk norādītas izmaiņas gada griezumā). Elektrisko iekārtu ražotājiem (+10%) palīdz līdzšinējās īpaši straujās attīstības inerce, gan produktu specializācija, kas ir saistīta ar publiskajiem pasūtījumiem (ielu apgaismojums, elektriskā transporta iekārtas, energoefektivitātes risinājumi).
Diezgan labs rezultāts (-2,5%) ir C28 nozarē jeb "citas iekārtas", kur ir gan ražošanas iekārtas, gan citi produkti. Arī šīs nozares portfelī ir vairāki anticikliski produkti. Piemēram, Caljan ražo konveijerus, kurus plaši izmanto Amazon un līdzīgi uzņēmumi. Savukārt Interspiro ražo niršanas aparātus un citu tehniku speciālajiem dienestiem. Abi uzņēmumi šobrīd būvē jaunas rūpnīcas. Veiksme mīl tos, kas dara - tā nu ir gadījies, ka šie uzņēmumi ir pilsētā, kas nesenā pagātnē visvairāk darījusi, lai piesaistītu investīcijas jeb Liepājā.
Žēl, ka kopš aprīļa par konfidenciāliem pēkšņi kļuvuši elektronikas dati. Par nozares sniegumu jebkurā gadījumā var spriest pēc viena uzņēmuma rādītājiem, taču ir nesaprotami, kāpēc šāds lēmums pieņemts tieši šobrīd, jo būtībā nekas nav mainījies, Mikrotīkls nozarē ir dominējis jau gadiem. Iespējams, ka arī elektronikas datos mēs šobrīd redzētu ražošanas kāpumu, jo sakaru iekārtas ir ļoti pieprasītas. Labi turas kokapstrāde, te kritums tikai 4,3%, taču ir liels "izstieptā" krīzes scenārija risks. Auto daļu ražošana samazinājusies par -57%, turpretim šeit sliktākais jau varētu būt pāri.
Apstrādes rūpniecībā kopumā kritums gada griezumā aprīlī bija tieši tāds kā mazumtirdzniecībā jeb 9,0%. Atšķirībā no mazumtirdzniecības, nav pārliecības, ka aprīlis bija sliktākais mēnesis. Cerība ir, taču var nākties apbruņoties ar pacietību, pagaidām paliek spēkā prognoze par zemāko punktu kādā no vasaras mēnešiem. Varam būt puslīdz droši, ka nebūs tālāka dramatiska pasliktinājuma. Līdz ar to aug pārliecība, ka aprīlis bija sliktākais mēnesis ekonomikā kopumā, jo pozitīvās pārmaiņas iekšējo pakalpojumu nozarēs ir redzamas ar statistikas neapbruņotu aci.
Lai gan nevar droši teikt, ka zemākais punkts ir pārvarēts ražošanā, noteikti ir pārvarēts lielākā pesimisma brīdis prognozēs. Šodien saņemtie dati ļauj uzlabot vērtējumu par apstrādes rūpniecības sniegumu šogad. Ražošana šogad varētu samazināties apmēram par 6%, nākamgad līdzīgi pieaugot. Prognozes par šo nozari ir uzlabojušās straujāk nekā ekonomikā kopumā. Tikai apmēram 2% uzņēmumu ražošana aprīlī apstājās vispār. Dažās citās Eiropas valstīs tika apturēta visa ne pirmās nepieciešamības preču ražošana.
Datos ir arī daži nepatīkami pārsteigumi. Varēja gaidīt, ka saldumu un miltu izstrādājumu ražošanā, kā arī augļu un dārzeņu pārstrādē drīzāk būtu pieaugums, jo tie ir ilgi glabājami produkti, kurus cilvēki pirka pastiprināti. Savukārt zivju pārstrāde aprīlī mēneša griezumā auga, gluži tā, kā to varēja lasīt ziņās. Ļoti labs rezultāts poligrāfijā, acīmredzot cilvēki rūpējās, lai būtu ko darīt papildus brīvajā laikā.
Pagaidām neapstiprinās bažas, ka ražošana saglabājusies, pateicoties noliktavu pildīšanai. Apgrozījums ir krities mazāk nekā izlaide (par 6%), gandrīz nemainīgo ražotāju cenu dēļ tie šobrīd ir salīdzināmi rādītāji.
Cerīgs ir arī noskaņojuma rādītāju izmaiņu virziens, lai arī līmenis joprojām ļoti zems. Eirozonas rūpniecības PMI indekss aprīlī nokritās līdz 33,4, bet maijā uzlabojās līdz 39,4. Ko tas nozīmē? Noskaņojuma neitrālais punkts ir 50, bet 60 un 40 punktus var uzskatīt par attiecīgi ļoti liela optimisma vai pesimisma robežu. Tātad maijā noskaņojums uzlabojās no gandrīz apokaliptiska līdz vienkārši ļoti sliktam. Ir cerības uz tālāku uzlabošanos jūnijā. Par Baltijas valstīm PMI indeksu nav, bet vēja rādītājs ir Polija, kurā indekss pieauga no 31.9 līdz 40.6.
Par Latviju un Baltiju ir pieejami ekonomikas, tai skaitā rūpniecības noskaņojuma indeksi. Gada sākumā rūpniecības noskaņojums bija virs vēsturiski vidējā, marta sākumā - gandrīz precīzi šajā punktā, bet kritums aprīlī (līdz -18,8 punktiem) bija apmēram puse no ceļa no vēsturiski vidējā (-2,9) līdz šim vissliktākajām rezultātam (-36,3). Maijā indekss uzlabojās līdz -14,4 punktiem. Īpaši strauji uzlabojās nākotnē vērstais ražošanas gaidu apakšindekss, kāpjot par 18,4 punktiem. Pasūtījumu vērtējums palika gandrīz nemainīgs, tas ir lēnāk reaģējošs, rāda garās tendences. Turpina pasliktināties nesenās pagātnes notikumu vērtējums, kas ir likumsakarīgi.