Ekonomists: Eksportā atkopšanās norit straujāk, nekā gaidīts

Šobrīd nav pamata domāt, ka straujie uzlabojumi eksportā būtu vienreizējs notikums. Līdzīgas tendences vērojamas arī Lietuvā un Igaunijā, kā arī pasaulē kopumā jauno pasūtījumu apjoms rūpniecībā ir būtiski pieaudzis kopš pavasara mēnešiem. Īstermiņa indikatori liecina, ka situācija Latvijas rūpniecībā turpina uzlaboties, tādēļ tuvākajos mēnešos Latvijas eksports atkal varētu būt plusos.

Jūnijā tāpat kā iepriekšējos divos mēnešos lielākajā daļā preču kategoriju joprojām ir vērojams eksporta apjomu samazinājums. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu jūnijā par 40% samazinājās graudu eksports un par 7,4% kritās koka izstrādājumu eksports. Taču daudzās nozarēs mīnusi ir kļuvuši jūtami mazāki, kas signalizē par ārējā pieprasījumu pakāpenisku stabilizēšanos. Tikmēr farmācijas produktu un elektrisko iekārtu eksports palielinājies par vairāk nekā 30% un mēbeļu eksports pieaudzis par 7,3%. Pie labvēlīgas faktoru sakritības neizslēdzu, ka tuvākajos mēnešos Latvijas eksportā atkal redzēsim pieaugumu pret iepriekšējo gadu.

Uzņēmēju aptaujas liecina, ka jaunie pasūtījumi rūpniecībā aug gan Latvijā, gan citur pasaulē. Arī elektroenerģijas patēriņš Latvija ir tuvu pērnā gada līmenim, savukārt pēc dīkstāves pabalstu pārtraukšanas bezdarbs nav pieaudzis. Tas liek domāt, ka jūlijā un augustā situācija Latvijas rūpniecībā, kā arī eksportā turpināja uzlaboties. Papildus tam Latvijas eksportu tuvākajos mēnešos pozitīvi varētu ietekmēt šogad gaidāmā labā graudu raža, kā arī spēcīgs koksnes cenu kāpums pasaules tirgos, ko veicinājis Covid-19 laikā pieaugušais pieprasījums pēc būvmateriāliem. Pie veiksmīgas faktoru sakritības domāju, ka tuvākajos mēnešos Latvijas eksports atkal varētu būt plusos, un šis ir kārtējais apstiprinājums tam, ka situācija ekonomikā turpina normalizēties daudz straujāk, nekā gaidījām pirms dažiem mēnešiem, un IKP kritums šogad būs ievērojami mazāks, kā prognozēts.