Komentārs. Liberālā konservatīvo ministre Apriņķis.lv
- Autors: Eva Lūse, "Rīgas Apriņķa Avīzes" redaktore
Foto - arhīvs
Pēc dažām dienām piedzīvosim tā saukto mazo Jaungadu – 1. septembri. Šogad īpašu – vīrusa riska ēnā. Dažs labs klasesbiedrs vai skolotājs, ieradies klasē ar maskas daļēji aizsegtu seju, var šķist svešāds, tomēr, visticamāk, ikgadējais satraukums un prieks par atkalredzēšanos nebūs mazāks kā citus gadus. Un tomēr… Pieaugušo – gan vecāku, gan pedagogu un skolas vadītāju – prātus nodarbinās neziņa: cik ilgi skolas būs atvērtas? Vai atkal nesekos pavasarī piedzīvotais?
Neziņu vairo ne tikai neparedzamais vīruss, bet arī izplūdušie, dažādu variantu nekonkrētībā tapušie valdības noteikumi. Šobrīd Izglītības ministrija it kā lēmusi, ka mācības it kā atsāksies klātienē. Taču konkrēts lēmums, kā skolām un pašvaldībām rīkoties, tiek atstāts pašu vietvaru ziņā.
Nodrošināt visu mācību procesu klātienē? Nodrošināt to daļēji klātienē un daļēji attālināti vai pilnībā attālināti? Turklāt netiek piedāvāti skaidri kritēriji, pēc kuriem būtu jāizvēlas viens vai otrs modelis. Un ko lai saprot vecāki, skolēni un pedagogi no šāda valdības lēmuma? Kā tad galu galā mācības notiks? Vai tas atbilst it kā lemtajam par skolu darbību klātienē?
Amorfā nespēja pieņemt skaidru lēmumu un par to arī atbildēt jau šobrīd, kad Perevoščikova kungam vēl nav nācies savu tiesājošo pirkstu vērst kādas skolas virzienā, norādot, ka tieši tā bijusi avots un vieta, kur sērga skārusi kādu skolēnu, jau tagad ir radījusi tik dažādu skolu vadību un vietvaru attieksmi pret skolu darbību atsākšanu!
Dažas, kuras uzskata, ka spēj nodrošināt attiecīgus apstākļus, izvēlas mācības atsākt pilnībā klātienē. Arī skolas ar lielu apmācāmo skaitu. Dažas izvēlas vidusskolēniem piešķirt pāris dienu nedēļā, lai viņi “atpūstos” no pedagogu klātbūtnes. Citas noteikušas, ka arī ģimnāzijas vecumposma bērniem jeb skolēniem, sākot no 7. klases, tomēr kādu dieniņu nedēļā būs jāseko tiem standartiem, ko nosaka datortehnikas un tīkla pieslēgumā ieprogrammētās mācību vielas apguves specifika.
Bail pat iedomāties, kas notiks brīdī, ja, piemēram, kādā no lielajām Pierīgas skolām tiks konstatēts kāds koronavīrusa nēsātājs. Vai skolas direktora skaidrais skats izturēs žurnālistu spožo prožektoru gaismas spozmē un degsmē uzdotos jautājumus: kā rīkosieties? Vai slēgsiet visu skolu vai izolēsiet tikai “vainīgā” klasi? Līdz kādai saskarsmes pakāpei sniegsies sabiedrības “apdraudētāja” statuss? Līdz brāļiem, māsām, ģimenes locekļiem? Mūzikas skolas un interešu izglītības pulciņu kopīgiem apmeklētājiem un viņu ģimenēm?
Karantīnas skarto loks var izvērsies visai plašs, un skolas vadības spēja saglabāt skaidru skatu, vēsu prātu un realitātes sajūtu var tikt nopietni pārbaudīta. Un droši vien, visu šo baiso ainu iztēlē skatot, Šuplinskas kundzei jau tagad sameties nelāgi ap dūšu, tāpēc pretēji viņas partijas nosaukumā minētajam konservatīvo vārdam ir pieņemts tik liberālajai pasaulei raksturīgs lēmums – sak, varat paši izvēlēties, kā mācību darbs organizējams, paši nosakot arī kritērijus un mērauklu savai rīcībai.
Ministres kundzei vairāk pa prātam ir situācijas, kurās var neiespringst, uzveļot sev smago atbildības nastu, bet vieglu gaitu, kā caur parku pastaigājoties, izsoļot no situācijas, spriedzes izraisītu sviedru lāsīšu tecēšanu pa muguru un atbilžu sniegšanu uz revolveržurnālistu jautājumiem atstājot skolas direktoru un pašvaldību vadītāju ziņā.
Un tieši viņiem būs jāizdara ministres darbs, proti, jānosaka skaitliskas vai citādi izmērāmas robežas, pēc kurām vadīties lēmumu pieņemšanā.