Ekonomists: IKP Latvijā šogad varētu samazināties par 4,5%
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
IKP izmaiņas Baltijas valstīs. Grafika - CSP
Stimulējoša fiskālā politika, efektīva Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošana, kā arī sabalansēta ekonomika attīstība pirms krīzes ir palīdzējusi mazināt Covid-19 krīzes radīto šoku Latvijas ekonomikā. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī Latvijas IKP samazinājās par 8,9%, kas ir ievērojami mazāks ekonomiskās aktivitātes kritums nekā daudzās citās Eiropas un pasaules valstīs.
Piemēram, eirozonā kopumā IKP kritums otrajā ceturksnī pārsniedza 15%, taču vienlaikus Latvijas ekonomikas sniegums otrajā ceturksnī ir bijis vājāks, kā Lietuvā un Igaunijā, kur IKP samazinājās par attiecīgi 4,2% un 6,9%.
Lai arī IKP kritums Latvijā otrajā ceturksnī ir lielāks, kā kaimiņos, tomēr īstermiņa ekonomikas rādītāji starp Baltijas valstīm būtiski neatšķiras. Piemēram, “Google” un “Apple” iedzīvotāju mobilitātes, maksājumu karšu apgrozījuma, mazumtirdzniecības un rūpniecības rādītāju dinamika kopš krīzes sākuma Latvijā ir bijusi ļoti līdzīga, kā Lietuvā un Igaunijā. Tas liek domāt, ka relatīvi vājais Latvijas ekonomikas sniegums drīzāk ir saistīts ar problēmām tranzīta nozarē, lielu aviācijas nozari, atšķirīgiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, kā arī dažādām pieejām ekonomikas stimulēšanā.
Domāju, ka turpmākajos ceturkšņos šīm atšķirībām vajadzētu mazināties, jo arī bezdarba pieaugums otrajā ceturksnī Latvijā bija identisks kā Lietuvā un Igaunijā.
IKP dati apliecina, ka Covid-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi atsevišķas pakalpojumu nozares. Otrajā ceturksnī visvairāk ir sarukusi viesnīcu un restorānu (-63,4% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu), mākslas un izklaides (-46,3%), kā arī transporta pakalpojumu (-26,6%) izlaide. Domāju, ka atgriešanās pie iepriekšējā līmeņa šajās nozarēs būs iespējama vien tad, kad pret Covid-19 vīrusu būs pieejama vakcīna vai efektīva ārstēšana. Tikmēr pārējās nozarēs izlaides kritums nepārsniedza 10% un īstermiņa dati liecina, ka aktivitāte tajās jau ir būtiski uzlabojusies.
Otrais ceturksnis noteikti bija šīs krīzes zemākais punkts un ekonomiskā aktivitāte aprīlī, kā arī maijā bija būtiski zemāka nekā jūnija otrajā pusē. Tas nozīmē, ka trešajā ceturksnī Latvijas IKP rādītāju ievērojami uzlabosies un gadā kopumā IKP kritums Latvijā varētu būt ap 4,5%.
Īstermiņā iekšējais patēriņš un it īpaši tirdzniecība atkopjas ievērojami labāk, kā rūpniecība vai eksports, bet arī ārējos tirgos situācija stabilizējas. Taču nenoteiktība joprojām ir ļoti augsta un lielāko risku izaugsmei šobrīd noteikti rada iespējamais Covid-19 otrais vilnis, kur gadījumā būtu ļoti svarīgi domāt par mērķētākiem un ekonomikai mazāk kaitīgiem ierobežojumiem.
Tikmēr no budžeta viedokļa labāks nekā gaidīts ekonomikas sniegums rada jautājumus par to, cik daudz papildus vēl ir nepieciešams stimulēt ekonomikas izaugsmi. Manuprāt, tuvākajos gados ir risks gan pārlieku pārstimulēt ekonomiku, nevajadzīgi palielinot valsts parādu un karsējot būvniecības nozari, gan nepietiekoši atbalstīt izaugsmi, pārāk strauji mazinot deficītu. Tādēļ budžeta politikai būtu jābūt pēc iespējas elastīgākai, lai spētu reaģēt uz izmaiņām ekonomikā.
Papildus valsts budžeta tēriņiem tuvākajos gados Latvijas ekonomikā ieplūdīs būtiski ES atjaunošanas fonda līdzekļi un ir svarīgi šos līdzekļus saprātīgi investēt ilgtermiņa izaugsmes nodrošināšanai.