Māris Zanders. Tirgus pārdale vai mērķauditorijas samazināšanās? Apriņķis.lv
- Autors: Māris Zanders, publicists
Foto - arhīvs
Tie, kuri izjūt apmierinājumu par to, ka “Saskaņa” zaudējusi varu Rīgā, riskē izdarīt kļūdainus secinājumus, balstoties uz varas maiņu galvaspilsētā. Būsim reālisti: Ušakova agrākie atbalstītāji nesāks balsot nedz par “Jauno Vienotību”, nedz “Attīstībai/Par!”, par citām tā sauktajām latviskajām partijām nemaz nerunājot. Skaitliski mazāk šo cilvēku arī nekļūs. Tādēļ Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu iznākums nenozīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas politiskajā ekosistēmā – raugoties, piemēram, uz nākamgad plānotajām pašvaldību vēlēšanām (piemēram, Latgalē, kur “Saskaņa” tradicionāli ir bijusi spēcīga) vai Saeimas vēlēšanām 2022. gadā.
Vai prognozējama tā saukto krievvalodīgo vēlētāju tirgus pārdale tādā izpratnē, ka daļu “Saskaņas” vēlētāju sev piesaistīs, piemēram, gluži cienījamus rezultātus Rīgā guvusī (ja patur prātā tās līdzšinējo marginālo raksturu) Latvijas Krievu savienība? Šāds scenārijs būtu pavisam nelāgs, jo faktiski nozīmētu noteikta vēlētāju segmenta radikalizēšanos.
Domāju, ka šāda prognoze tomēr nepiepildīsies, jo Latvijas Krievu savienības iekļūšana Rīgas domē drīzāk saistāma ar to, ka tā savus tradicionālos atbalstītājus spēja mobilizēt, savukārt “Saskaņa” to šoreiz nespēja. Citiem vārdiem sakot, Latvijas Krievu savienības pievilcīgums diez vai palielināsies.
Jāšaubās, vai tirgus pārdalē varētu piedalīties “Gods kalpot Rīgai!”, jo “Saskaņas” vēlētājiem, lai cik neapmierināti viņi būtu ar “savu” partiju kopumā un Ušakovu atsevišķi, Burovs būs “nodevējs”, kurš tieši līdzvainīgs varas grožu Rīgā zaudēšanā. Citiem vārdiem sakot, nedomāju, ka “Saskaņai” jārēķinās ar nopietnām alternatīvām savā segmentā.
Cita lieta, ka šis segments var kļūt politiski mazāk aktīvs vai, runājot ekonomiskās kategorijās, samazināsies mērķauditorija. Proti, agrāk par “Saskaņu” balsojušie (neaizmirsīsim, ka “Saskaņa”, lai gan Saeimā arvien ir opozīcijā, formāli joprojām ir Saeimas vēlēšanās vislielāko atbalstu guvusī partija) par Ždanoku & Co. nebalsos, par Burovu vai vēl kādu “projektu” arī ne, toties vienkārši neies balsot vispār.
Šāda scenārija iespējamība lielā mērā atkarīga no tā, ko “Saskaņa” savam vēlētājam tuvākā gada laikā piedāvās. Vājie rezultāti Rīgā, cik saprotams, saistāmi ar Ušakova distancēšanos no priekšvēlēšanu kampaņas. Jautājums ir, vai bez Ušakova “Saskaņas” vēlētājs arī nākamgad un aiznākamgad balsošanas dienā izvēlēsies palikt mājās, vai arī šī mājās palikšana izrādīsies tikai 29. augusta fenomens.
“Saskaņa” var mēģināt atgūt sava elektorāta interesi, ciešāk saspēlējot ar Kremļa diskursiem, respektīvi, veicinot apdraudētības sajūtu tā sauktajā krievvalodīgo kopienā. Ja tā būs un tas tiks darīts polittehnoloģiski veiksmīgi, “Saskaņa” atgūs balsis arī bez Ušakova. Jautājums: vai partija šādai radikalizācijai pati ir gatava?
Nezinu, tikai jāšaubās, ka tam gatavi ir tie latvieši, kuri ir partijā (piemēram, Saeimas frakcijā), par kuriem mēs varam domāt dažādi, bet kuriem tomēr, kā saka, arī ir savs sāpju slieksnis dreifā uz Ždanokai tuvāku retoriku. Cita iespēja ir, ka tā sauktās latviskās partijas tuvākā gada laikā darbojas tik neveiksmīgi, ka 2021.–2022. gadā uz vēlēšanām savukārt aiziet mazāk par šīm partijām balsojušo un balsojums, ja tā var teikt, atgriežas ierastajās proporcijās.