Menu
 

Valdības aizņemšanās dzīres uz iedzīvotāju rēķina Apriņķis.lv

  • Autors:  Imants Vīksne
Foto: pixabay.com Foto: pixabay.com

Finanšu ministrijas iecere Covid-19 pandēmijas un priekšvēlēšanu solījumu radītos robus valsts budžetā aizpildīt ar pašvaldību naudu ir netaisnīga un kaitēs iedzīvotājiem. 2020. gads jau tāpat nav vienkāršs – kovids, krīze ekonomikā, administratīvi teritoriālā reforma, un te pēkšņi kā auksta duša brīdinājums par 10 procentu ieņēmumu konfiskāciju valdības labā. Un, jo trūcīgāka pašvaldība, jo neiespējamāk būs izpildīt saistības pret saviem iedzīvotājiem.

150 miljoni mīnusā

Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks Aino Salmiņš stāsta, ka tiešā ietekme, pārdalot iedzīvotāju ienākuma nodokļa proporciju starp valsti un pašvaldībām, būtu 91 miljons eiro mīnusā. Taču jāņem vērā arī prasība celt garantēto minimālo ienākumu un dzīvokļa pabalstus, jāceļ arī minimālās algas. Tādējādi kopējais samazinājums, pēc sākotnējām aplēsēm, būtu vismaz aptuveni 150 miljoni eiro jeb 10–12 procenti no visu pašvaldību budžeta. Un vēl jau būs arī netiešie zaudējumi apturētu projektu dēļ. Tas trāpīs uzņēmējiem un viņu algotajiem darbiniekiem. Un par jaunu dzīvokļu māju celtniecību vispār var aizmirst. Pašvaldībām šim nolūkam nebūs naudas. Tas, ka zināms samazinājums pašvaldību pusē varētu būt, bijis sagaidāms, bet ne jau, ka tik liels. Iedzīvotāju ienākuma nodoklis ir pašvaldību galvenais ienākumu avots, un katru gadu notiek cīņas par tā proporcijas palielināšanu par labu pašvaldībām, jo klāt nāk arvien jauni pienākumi un funkcijas. Bet tagad tā vietā gaidāms samazinājums no 80 uz 75 procentiem.

Jūs taupiet, mēs tērēsim

"Mēs to nesaprotam!" saka padomnieks Aino Salmiņš. "Mūs aicina savilkt jostu, bet viņi savus tēriņus tikai palielina. Valdības izdevumu daļa nemitīgi pieaug." Un nekādu sarunu ar Finanšu ministriju faktiski nav bijis. Tikai trešdien tāda ieplānota.

Tikmēr koalīcijas politiķi turpina izplatīt mītu par pārfinansētajām pašvaldībām, kas peldas naudā, bet vienlaikus paši atkāpjas no saviem nesenajiem solījumiem. Papildu naudas administratīvi teritoriālās reformas īstenošanai nebūs, arī 300 miljoniem eiro reģionālajos ceļos neviens vairs netic. Krītot pašvaldību ieņēmumiem, sociālās palīdzības saņēmēju skaits nenovēršami samazināsies. Turklāt naudas atņemšana notiek uz kovida krīzes fona, kas jau pati par sevi paģēr lielākus izdevumus, piemēram, saistībā ar mācību darba organizēšanu skolās. Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis uzskata, ka pie šāda finanšu samazinājuma valstij būtu jāpārņem daļa funkciju no pašvaldībām. Piemēram, pirmsskolas pedagogu algošana.

Valdībai kosmisks parāds

Par valdības plānotajām izmaiņām pirmām kārtām jāsatraucas pussabrukušajai Rīgai, kurai draud 40 miljonu iztrūkums apmaiņā pret solījumiem par tā kompensāciju. Ļoti ticams, ka tie netiks izpildīti, jo Latvijas valsts iestigusi kosmiskos parādos. Centrālās valdības parāds otrā ceturkšņa beigās pārsniedza 12,3 miljardus eiro, kas ir 44 procenti no iekšzemes kopprodukta, un valdība arvien turpina aizņemties. Tikmēr pašvaldību aizņemšanās ir ierobežota, un īpaši sarežģītā situācijā ir tās pašvaldības, kuras administratīvi teritoriālās reformas gaitā plānots likvidēt, pievienojot vai apvienojot ar citām pašvaldībām. Tās nedrīkst aizņemties.

Lūk, Baldones novada piemērs. Pašvaldības plānotais budžets 2020. gadā ir 6,7 miljoni eiro uz 5387 iedzīvotājiem. Tas ir salīdzinoši maz. Ko nozīmē 10 procentu atņemšana, "Rīgas Apriņķa Avīze" vaicāja Baldones novada domes pašreizējai vadītājai – priekšsēdētāja vietniecei Inesei Jēkabsonei. Īsā atbilde: jo mazāks ir budžets, jo lielākas problēmas. Turīgam cilvēkam ir dažādas iespējas, no kā atteikties, ja maks spiež, – nu neizpīpēs to cigāru. Bet trūcīgam no maizes jāatsakās...

Baldones piemērs

Lielākā tēriņu pozīcija Baldonei ir izglītības nodrošināšana. Tur aizejot 60 procenti budžeta naudas. Tai seko pilsētas uzturēšana. Vienīgais attīstības projekts, par ko jau noslēgts līgums, ir bijušā kultūras nama pārbūve. Novadā ir stipras kultūras tradīcijas, taču nav piemērotu telpu kultūras pasākumiem. Līgums ar būvniekiem jau noslēgts. Ja tagad budžeta samazinājuma dēļ nāktos projektu apturēt, līguma sankcijas pēc būtības vajadzētu apmaksāt valdībai. Domes vadītāja atzīst, ka situācija ir ļoti komplicēta, jo vienlaikus jācīnās ar vairākiem sarežģījumiem. Pašvaldības nākamā gada budžeta veidošana jau pusceļā, bet valdība piepeši paziņo, ka atņems naudu. Tuvojas administratīvi teritoriālās reformas fināls, fonā plosās kovids, izglītībā jāievieš kompetenču pieeja. Un tad vēl Izglītības un zinātnes ministrija uzsūtījusi Baldones skolām akreditāciju. Dievs dod, ka epidemioloģiskā situācija nepasliktinās, jo otro mājmācības sezonu vecāki neizturēs. Pašlaik mācību procesa organizācija jau tāpat ir kļuvusi ļoti dārga un sarežģīta. Darbs vidusskolā tiek organizēts divās maiņās. Autobuss viena brauciena vietā dodas trīs. Tas izraisa tālāku ķēdes reakciju, jo mākslas skolā, kas ir interešu izglītības sastāvdaļa, darbs sākas un beidzas vēlāk. Nu jau pat ap deviņiem vakarā. Lai dzīve šķistu vēl interesantāka, prasība par iekļaujošo izglītību Baldones skolu aplaimojusi ar diviem huligāniem, un to dēļ jādomā par nepilngadīgo lietu inspektora pastāvīgu klātbūtni skolā. Respektīvi – noskaņojums pašvaldībā nepavisam nav optimistisks.

Kā odziņa uz kūkas – autonodokļi

Iedomāties, ka valdības plāni attiecas tikai uz mistisku birokrātu kopu pašvaldībās, nav nekāda pamata. Līdz ar pašvaldību budžetu apcirpšanu saruks arī vietvaru iespējas pildīt savas tiešās un brīvprātīgās funkcijas, iespējas palīdzēt saviem iedzīvotājiem. Turklāt valdība plāno arī pasākumus, kā palielināt nodokļu slogu iedzīvotājiem. Kāps akcīze smēķiem, kāps akcīze alkoholam, bet pats galvenais – kāps visu veidu autonodokļi, un kā kritērijs te izvēlēts automašīnas vecums. Tādējādi bagātiem ļaudīm, kuri brauc ar jaunām un dārgām mašīnām, nodoklis būs mazs. Arī tiem, kuri mašīnas pērk kredītā, iedzenot savu ģimeni parādu jūgā. Turpretī vidusšķirai un trūcīgākiem iedzīvotājiem, kas brauc ar uzticamām gadus desmit vecām mašīnām, būs jāmaksā ļoti lieli nodokļi. Apzinoties, ka šāds nodokļu kāpums varētu izraisīt milzu pretenzijas, jo īpaši Rīgas domes vēlēšanu laikā, valdība plānoto autonodokļu kāpumu paslēpusi informatīvajā ziņojumā "Par nodokļu politikas attīstības virzieniem valsts sociālās ilgtspējas un ekonomikas konkurētspējas veicināšanai". Finanšu ministrija plāno papildināt transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokli ar maksu par automobiļiem, kas ievesti no ārzemēm. Atkarībā no CO2 izmešu daudzuma tas varēs sasniegt līdz pat 540 eiro. Ministrija piedāvā palielināt arī uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli un darba mašīnām ar dzinēju virs trim litriem ieviest vēl vienu atsevišķu papildu likmi. Pārskatītas tiks arī transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes – atbilstoši jaunai CO2 novērtēšanas metodikai. Īsāk sakot, jāmaksā būs visiem, kam naudas maz. Tikmēr tie, kuri var atļauties nopirkt teslu, nemaksās gandrīz neko. Tādas, lūk, dāvaniņas valdība sarūpējusi tautai.

UZZIŅAI

Finanšu ministrijas skaidrojums*

Lai risinātu identificētās problēmas saistībā ar sociālo un veselības nodrošinājuma nepietiekamību nodarbinātām personām, tiek plānots ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, sākot no nākamā gada.

Pirmajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2021. gada:

  • tiks samazināta valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likme par 1 procentpunktu;
  • līdz 1800 eiro tiks palielināts ienākumu slieksnis, kuram piemēro diferencēto neapliekamo minimumu;
  • tiks ieviests minimālais VSAOI objekts vispārējā nodokļu režīmā un alternatīvajos nodokļu režīmos nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī nesasniedz minimālās algas apmēru. Nodarbinātie, kuru ienākumi mēnesī sasniedz vai pārsniedz minimālās algas apmēru, veic VSAOI vispārējā apmērā un no starpības starp ienākumiem un brīvi izraudzītā objekta veic VSAOI 5% apmērā pensiju un 5% sociālajai apdrošināšanai;
  • tiks reorganizēts mikrouzņēmuma nodokļa režīms;
  • iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pārdale pašvaldību budžetam no 80% uz 75% un valsts pamatbudžetu no 20% uz 25%;
  • lai VSAOI likmes samazinājums neradītu administratīvo slogu, paredzēts samazināt IIN likmi ienākumiem, kas pārsniedz 62 800 eiro, un, lai sabalansētu VSAOI un solidaritātes nodokļa likmes, paredzēts samazināt solidaritātes nodokļa likmi, atsakoties no personificētās solidaritātes nodokļa daļas;
  • tiks ieviesti atbalsta pasākumi IIN politikas attīstības virzienu īstenošanai.

Otrajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2022. gada, plānots veikt izmaiņas, kas attiecas uz saimnieciskās darbības veicējiem vispārējā režīmā, nosakot, ka par saimnieciskās darbības ienākumiem virs 20 004 eiro gadā (1667 eiro mēnesī) tiek palielinātas VSAOI, t.i., ienākumiem virs 20 004 eiro gadā veiks VSAOI no visa saimnieciskās darbības ienākuma. Spēkā stājas atbalsta pasākums nodokļu politikas attīstības virzienu īstenošanai par automātisku IIN atmaksu.

Trešajā nodokļu izmaiņu posmā, kas stāsies spēkā no 2023. gada, tiks noteikts, ka visos saimnieciskās darbības ienākumu līmeņos VSAOI maksā pilnā apmērā no faktiskajiem ienākumiem, bet ne mazāk kā minimālo VSAOI.

* Izplatītajā skaidrojumā netiek pieminēts plānotais akcīzes nodokļa un autonodokļu kāpums, bet arī tāds tiek plānots jau no nākamā gada.



Mediju atbalsta fonda
ieguldījums no Latvijas valsts
budžeta līdzekļiem

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.