Menu
 

Ekonomists: Zema inflācija Latvijā saglabāsies līdz gada beigām

  • Autors:  Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists
Publicitātes foto Publicitātes foto

Pēc viena mēneša pārtraukuma Latvijā atkal ir atgriezusies neliela deflācija, un augustā patēriņa cenas Latvijā ir sarukušas par 0,2% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija. Deflācijas atgriešanās Latvijā gan, visticamāk, būs īslaicīga un ir saistīta ar apkures tarifu samazinājumu Rīgā, taču arī straujš cenu kāpums tuvākajā laikā nav gaidāms, un zema inflācija Latvijā saglabāsies vismaz līdz gada beigām. Pēc manām prognozēm, patēriņa cenas Latvijā šogad palielināsies par aptuveni 0,5%, savukārt nākamgad inflācija kļūs straujāka un cenu kāpums varētu atkal pietuvoties 2%.

Zemais inflācijas līmenis Latvijā šobrīd ir saistīts gan ar ārējiem faktoriem un it īpaši naftas cenu relatīvi zemo līmeni, gan ar situāciju darba tirgū. Pēc straujā naftas cenas krituma šī gada martā un aprīlī naftas cenas pasaulē ir stabilizējušās ap 40 ASV dolāriem par barelu. Reaģējot uz to, iepriekšējos mēnešos Latvijā samazinājās degvielas cenas un šobrīd zemo naftas cenu ietekmi redzam arī siltumenerģijas tarifos. Augustā siltumenerģijas tarifs Rīgā tika samazināts par vairāk nekā 11%, un tas bija galvenais iemesls, kādēļ Latvijā atkal ir atgriezusies deflācija. Bez naftas cenām ārējie faktori ietekmē arī pārtikas cenas Latvijā, kuras augustā augušas vien par 2,2%. Tomēr turpmākajos mēnešos pārtikas cenu inflācija Latvijā varētu atkal nedaudz pieaugt, jo saskaņā ar Apvienoto Nāciju datiem pēc 11% kritiena gada pirmajos mēnešos neapstrādātas pārtikas cenas pasaulē vasaras laikā ir augušas par 5,6%.

Papildus ārējiem faktoriem inflāciju Latvijā ietekmē arī iekšējie faktori it īpaši situācija darba tirgū. Covid-19 ekonomiskā šoka ietekmē bezdarbs Latvijā ir pieaudzis no 6% pērnā gada nogalē līdz 8,6% šī gada otrajā ceturksnī. Tas ir ievērojami mazinājis spiedienu uz darba algām. Salīdzinājumā ar iekšējo gadu vidējā alga Latvijā otrajā ceturksnī pieauga par 3,4%, kas ir viens no lēnākajiem algu kāpumiem Latvijā kopš 2010.gada. Norises darba tirgū vistiešāk atspoguļojas pakalpojumu cenās, kuras augustā augušas vien par 1,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Lai arī bezdarba līmenis pēdējās nedēļās Latvijā ir sācis samazināties un reģistrēto bezdarbnieku skaits kopš jūlija vidus sarucis par vairāk nekā 5000 cilvēku, tomēr situācija darba tirgū vēl laiku neatgriezīsies iepriekšējā stāvoklī. Tādēļ sagaidāms, ka arī nākamgad pakalpojumu cenu kāpums nepārsniegs 2%.

Šobrīd ne tikai Latvijā, bet arī citur Eiropā ir vērojama deflācija, tomēr lielie budžeta deficīti un monetārie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ir radījuši jautājumu, vai tuvākajos gados nav gaidāms straujāks inflācijas pieaugums. Iespējams, tomēr līdzīgas bažas bija arī pēc 2009.gada finanšu krīzes, un līdz šim tās ir bijušas nepamatotas. Īstermiņā bezdarba pieaugums pasaulē bremzēs algu kāpumu, Covid-19 joprojām ir būtisks risks ekonomikas attīstībai, privātais sektors ir piesardzīgs attiecībā pret jaunām investīcijām, un arī patērētāju inflācijas gaidas nav būtiski mainījušās. Tas viss ierobežo iespējamo patēriņa cenu kāpumu, un īstermiņā deflācija joprojām ir lielāks risks nekā inflācija.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.