Menu
 

Ekonomists: Pandēmijas izraisītajai krīzei Latvijā sekos eksporta un investīciju bums

  • Autors:  Pēteris Strautiņš, "Luminor" bankas ekonomists
Publicitātes foto Publicitātes foto

Pandēmija ir radījusi nepatīkamus satricinājumus Latvijas ekonomikā, taču atkopšanās no tās var būt sākums straujas izaugsmes laikam. Baltijas eksporta nozares sekmīgi pārvar krīzi, un to attīstības perspektīvas ir labas, saka ekonomists Pēteris Strautiņš, daloties ar “Luminor” bankas Baltijas ekonomikas apskata secinājumiem.

Pēc krīzes nāks izaugsmes gadi

2020.gads Latvijas un pasaules ekonomikā ir neparasts, grūts, izaicinošs laiks. Ir cilvēki, kuriem pandēmija ir pilnīgi izjaukusi dzīves un darba ritmu, tāpēc šogad nodarbinātība un ienākumi Latvijā būs mazāki, nekā varēja būt. Vienlaikus šī globālā drāma arī mūsu valstij ir bijusi iespēja parādīt, ka spējam ko panākt, rīkojoties efektīvi un izlēmīgi.

Šobrīd situācija ekonomikā ir ļoti kontrastaina. Pandēmijas pirmā viļņa izraisītās grūtības vairumā gadījumu ir pārvarētas, lai gan dažu nozaru darbība joprojām ir gandrīz apturēta. Vienlaikus ir uzņēmumi un nozares, kas ir izrādījušās ieguvējas.

Arī IKP līkne ir kā zāģa zobi – kritums 2.ceturksnī bija tik krass, ka tas pat raibajā Latvijas ekonomikas vēsturē izrādījās ceturksnis ar lielāko kritumu pret iepriekšējo periodu. Šobrīd, 3.ceturksnī, varētu tikt reģistrēts visu laiku straujākais IKP pieaugums šādā griezumā. Šī gada beigas un nākamā gada sākums varētu būt pauze ekonomikas atlabšanas procesā.

“Luminor” bankas ekonomisti sagaida, ka vakcīna apvienojumā ar citiem koronavīrusa kontroles pasākumiem sāks ietekmēt pandēmijas gaitu no nākamā gada 2.ceturkšņa. Krīzes laikā lietoto izaugsmes stimulu novēlota iedarbība, pieaugušie mājsaimniecību uzkrājumi un vēlme tos tērēt, kā arī milzīgi valsts investīciju projekti – tas viss Latvijā un Baltijā veidos unikāli spēcīgu ekonomiku sildošu apstākļu kombināciju. Ja šogad Latvijas IKP samazināsies apmēram par 4,8%, nākamgad pieaugs par 4,4%, tad 2022.gadā izaugsme Latvijā turpinās paātrināties, prognozē “Luminor” eksperti.

No nākamā gada līdz šīs desmitgades vidum izaugsme vairākus gadus būs strauja, ja pasaule atkal nesagādās kādus ārkārtējus pārsteigumus. Šajā laikā galvenā rūpe būs – kā nodrošināt, ka ekonomikas sasilšanas un pat pārkaršanas apstākļos investīciju resursi tiktu izlietoti saprātīgi. Izaugsmes tempa samazināšanās var kļūt par problēmu desmitgades otrajā pusē, kad lielais sabiedrisko investīciju bums pamazām apsīks un pienāks brīdis, kad ekonomikā varēs arvien vairāk sajust demogrāfijas pārmaiņu ietekmi.

Ekonomikas lokomotīve sprauslā, bet brauc

Jau martā spriedām, ka daļa no eksporta nozarēm krīzi pārcietīs labi, varbūt pat iegūs – piemēram, pārtikas un medikamentu ražošana, IT un biznesa pakalpojumi. Tā arī notika, turklāt patīkama izrādījās atbilde uz bažīgajiem jautājumiem par pandēmijas ietekmi uz kokapstrādi, labi attīstījās arī ķīmijas, elektroniskā un elektrotehniskā rūpniecība. Nevarēja būt nekādu ilūziju par to, kas notiks ar tūrismu. Preču eksporta nozaru sniegums ir bijis viens no labākajiem ES, bet tūrismā un aviācijā atkopšanās ceļš būs ilgs.

Tālākas nākotnes prognozes Latvijas eksportam ir labvēlīgas, jo Latvijas eksporta produktu portfelis ir izrādījies piemērots jaunajiem apstākļiem, krīze jau ir paātrinājusi ekonomikas pārstrukturēšanos. Eksporta nozaru attīstībai ļoti svarīga būs gaidāmā vietējās pārvaldes kvalitātes uzlabošanās Rīgā, kā arī citu reģionu pašvaldību augošā kompetence industriālajā politikā.

Šogad cilvēki taupa, nākamgad – tērēs

Statistiķu aprēķinātais patēriņa kritums Latvijā 2.ceturksnī par 21% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu bija vairākas reizes lielāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Tas izraisīja neviltotu pārsteigumu, jo mazumtirdzniecības apgrozījuma izmaiņas, mobilitātes dati un citi “ātro” ziņu avoti vēsta par diezgan līdzīgu situāciju.

Algu fonds reālā izteiksmē Latvijā šajā laikā samazinājās tikai par 3,5%, turklāt iedzīvotāju ienākumus papildināja valsts atbalsts. Līdz ar to ir vērojama uzkrājumu palielināšanās iedzīvotāju bankas kontos – bankās esošo privātpersonu noguldījumu apjoms 2.ceturkšņa beigās bija par 10% lielāks nekā pirms gada.

Ir ļoti grūti prognozēt, kā rīkosies patērētāji, taču pastāv iespēja, ka patēriņa bums pēc pandēmijas beigām var būt ļoti spēcīgs, jo valsts lielā mērā ir pasargājusi mājsaimniecības no finansiālās situācijas pasliktināšanās un cilvēki centīsies atgūt 2020.gadā nokavēto, aktīvi dodoties ceļojumos un apmeklējot pasākumus.

Gaidāma “uguņošana” darba tirgū

Ekonomiskā aktivitāte tuvākajos gados strauji augs un kļūs nesavienojama ar iedzīvotāju skaita tālāku samazināšanos. Mēs jau zinām, kas līdzīgā situācijā notika kaimiņvalstīs – tur mainījās migrācijas bilance, un iedzīvotāju skaits stabilizējās. Tam agri vai vēlu jānotiek arī Latvijā. Strauji augs pieprasījums pēc darbiniekiem, kas novedīs pie darba tirgus pārkaršanas straujāk augošajos Latvijas reģionos, imigrācijas, kā arī vēl spēcīgākas iekšējās migrācijas. Ir reģioni, kur darbavietu trūkst, un tas saglabāsies arī nākotnē. Straujais algu kāpums varētu kļūt par problēmu daudziem uzņēmumiem, taču tas veicinās ekonomikas pārstrukturēšanos.

Cenas un dzīves līmenis pietuvosies ES vidējam līmenim

Nākamgad prognozējams arī straujš inflācijas pieaugums, ko veicinās gan inflāciju samazinošo faktoru sarukums, gan lielas investīcijas un fakts, ka mājsaimniecības tērēs pandēmijas laikā uzkrāto naudu. Ja 2020.gadā vidējā inflācija būs dažas procenta desmitdaļas, tad nākamgad vidējā inflācija pārsniegs 2% un turpmākajos gados tā turpinās palielināties, pārkarstot darba tirgum. Tas ietekmēs arī nodokļus – spēcīgā vēlme samazināt darbaspēka nodokļus mudinās paaugstināt produktu nodokļus. Latvijas dzīves līmenis pamazām pietuvosies Eiropas Savienības vidējam līmenim, un līdz ar to pieaugs arī cenas.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.