Ekonomists: Situācija rūpniecībā ir labāka nekā citās nozarēs
- Autors: Mārtiņš Āboliņš, bankas “Citadele” ekonomists
Foto - pixabay.com
Pēc viena pozitīva pieauguma mēneša apstrādes rūpniecība Latvijā augustā atkal ir ieslīdējusi nelielos mīnusos, taču ražošanas apjomi rūpniecībā jau ir tuvu pirms krīzes līmenī, un kopējā situācija nozarē noteikti ir labāka nekā citās nozarēs.
Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija, augustā, salīdzinājumā ar 2019. gada augustu, Latvijas apstrādes rūpniecības izlaide ir samazinājies par 1,5%. Lai arī salīdzinājumā ar jūliju ražošanas apjomi Latvijā ir nedaudz sarukuši, tomēr Latvijas ražotāju noskaņojums septembrī ir ievērojami uzlabojies, ražošanas un nodarbinātības gaidas kļūst pozitīvākas, savukārt ārējos tirgos aug jauno pasūtījumu apjoms.
Tās ir pozitīvas ziņas. Tomēr Covid-19 vīrusa atkārtotā izplatība Eiropā rada jaunu nenoteiktību un piesardzību, un tādēļ strauju rūpniecības izaugsmi tuvākajos mēnešos es nesagaidu.
Priecē, ka apstrādes rūpniecībā jau otro mēnesi pēc kārtas vairāk nekā pusē no apkašnozarēm ir pozitīvs pieaugums, savukārt vairāk nekā 10 % kritums šobrīd vērojams vairs tikai auto detaļu ražošanā. Augstā Latvijā visstraujāk ir augusi poligrāfijas un koka izstrādājumu ražošana, kas, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir palielinājusies par attiecīgi 7,6 % un 6,9 %. Šīs nozares noteikti ir ieguvušas no pandēmijas laikā patēriņa pārmaiņām.
Cilvēki vairāk laika pavada mājās un izmanto šo laiku, lai veiktu dažādus mazus remontus un labiekārtotu savu dzīvesvietu, savukārt, samazinoties izklaides iespējām, populārāka ir kļuvusi grāmatu lasīšana. Tikmēr nozarēm, kuras vairāk ir atkarīgas no investīcijām, piemēram, metālizstrādājumu vai nemetālisko minerālu ražošana, izlaides apjomi augustā samazinājās.
Latvijas rūpniecība šobrīd lielā mērā ir atkopusies no Covid-19 sākotnējā šoka, tomēr strauja un spēcīga izaugsme pagaidām vēl neseko. Līdz ar dažādiem fiziskās distancēšanās ierobežojumiem gan Latvijā, gan citur pasaulē patēriņš no pakalpojumiem ir pārvirzījies uz precēm. To labi redzam tirdzniecības apgrozījumā, kas Latvijā gada griezumā jau ir atgriezies pie pozitīvas izaugsmes. Vienlaikus ražošanas pārrāvumi pavasara mēnešos radīja nepieciešamību atjaunot preču krājumus, un tas kopā dod pozitīvu impulsu rūpniecībai gan Latvijā, gan citur pasaulē.
Taču ir atklāts jautājums, cik noturīgs būs pašreizējais pieprasījums rūpniecībā. Salīdzinājumā ar gada sākumu bezdarbs visā pasaulē ir pieaudzis, un mājsaimniecību ienākumu kritumu ne visur ir kompensējis valsts atbalsts. Papildus tam jaunus riskus izaugsmei rada arī Covid-19 atkārtotā izplatība Eiropā.
Tomēr priecē, ka ražotāju noskaņojums gan Latvijā, gan pasaulē turpina uzlaboties, un tādēļ atkārtotu lielu rūpniecības izlaides kritumu, visticamāk, neredzēsim. Drīzāk turpmākajos mēnešos Latvijas rūpniecības rādītāji turpinās svārstīsies ap nulli, un pie noturīgākas izaugsmes nozare, visticamāk, atgriezīsies tikai nākamgad.