41% strādājošo atzīst: Covid-19 pandēmijas apstākļi ir ietekmējuši viņu emocionālo labsajūtu ^{Apriņķis.lv}

Augustā veiktais pētījums par strādājošo emocionālo stāvokli darbā, to ietekmējošiem faktoriem un sekām, atklāj, ka divas piektdaļas jeb 41% strādājošo Covid-19 pandēmijas ierobežojumi un apstākļi ir ietekmējuši viņu emocionālo labsajūtu, tomēr 57% darbinieku ir norādījuši, ka šie ierobežojumi un apstākļi viņu emocionālo labsajūtu nav būtiski ietekmējuši.

Kopumā salīdzinoši biežāk ietekmi uz savu emocionālo labsajūtu ir izjutušas sievietes, augstākā līmeņa speciālisti, pakalpojumu un tirdzniecības jomā strādājošie, tie, kuri strādā mazāk nekā 40 stundas nedēļā un kuri nav apmierināti ar savu pašreizējo darbu.

Raugoties, kāda tieši ir bijusi pandēmijas ierobežojumu un jauno apstākļu ietekme, pētījuma autori secinājuši, ka absolūtais vairākums, kuri to izjutuši kā viņu emocionālo labsajūtu ietekmējošu, ir vērtējuši kā negatīvu – 81% strādājošo norādīja, ka ietekme bijusi negatīva, tomēr 10% atzina, ka tā bijusi pat pozitīva. Caurmērā biežāk Covid-19 pandēmijas radīto ierobežojumu negatīvo ietekmi uz savu emocionālo labsajūtu ir izjutuši darbinieki, kuri strādā vairāk nekā 44 stundas nedēļā, kā arī tie, kuri savu emocionālās labsajūtas līmeni gan kopumā, gan darbā vērtē kā zemu.

Nedaudz vairāk kā puse jeb 54% strādājošo savu emocionālās labsajūtas līmeni darbā novērtē kā kopumā augstu.

Lūgti novērtēt savu emocionālās labsajūtas līmeni tieši darbā, 10 punktu skalā, kur 1 nozīmē “emocionālās labsajūtas līmenis ir ļoti zems” un 10 nozīmē “tas ir ļoti augsts”, strādājošo sniegtais vidējais vērtējums ir 6,5 punkti, kas kopumā vērtējams kā vidējs rādītājs. Tīkams darbs un tā saturs, stabilitātes sajūta, patīkami kolēģi ir biežāk spontāni nosauktie faktori, kas pozitīvi ietekmē emocionālās labsajūtas līmeni darbā.

Savukārt neskaidrība par nākotni, nestabilitātes sajūta, problemātiskas attiecības ar kolēģiem un vadību, nepietiekams atalgojums, fizisks un garīgs nogurums, liels darba apjoms, Covid-19 ir faktori, kas negatīvi ietekmē strādājošo emocionālās labsajūtas līmeni darbā.

Emocionālo labsajūtu būtiski ietekmē pēkšņas izmaiņas, kas sev līdzi nes nepieciešamība pielāgoties kam jaunam un neierastam. Šādus apstākļus ikvienam radīja Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas noteiktie ierobežojumi un apstākļi valstī šī gada pavasarī. Cik veiksmīgi strādājošie Latvijā pielāgojās jaunajiem darba apstākļiem?

Pētījuma rezultāti rāda, ka strādājošiem šajā laikā salīdzinoši visgrūtāk bija salāgot darba un privāto dzīvi, kā arī rūpes par ģimeni. Iezīmējas tendence, ka sievietes, strādājošie ar zemiem ģimenes vidējiem ienākumiem (līdz 300 eiro mēnesī) un tie, kuriem ģimenē ir bērni (it īpaši, ja vairāk nekā četri), salīdzinoši biežāk ir noradījuši, ka bija grūti sabalansēt attālināto darbu ar rūpēm par bērniem, bērnu audzināšanu. Domājams, to ietekmēja bērnu attālinātais mācību process un ikdienas kārtības izmaiņas, par kurām rūpes galvenokārt nācās uzņemties sievietēm paralēli savu darba pienākumu pildīšanai neatkarīgi no režīma (klātienē vai attālināti).

Jāuzsver, ka sociālo izolēšanos grūtāk izturēt bija tieši gados jaunākajiem strādājošiem (18-24 gadi), kas skaidrojams ar jauniešu aktīvāku sabiedrisko dzīvi pirms Covid-19 radītajiem ierobežojumiem un socializēšanās iespēju trūkumu to laikā. Savukārt caurmērā vieglāk izturēt sociālo izolēšanos bija lauksaimniecībā un mežsaimniecībā strādājošajiem, kas potenciāli saistāms ar viņu darba specifiku, t.i., ka arī “parastajos” apstākļos ikdienā šajā jomā strādājošajiem nav raksturīgi intensīvi sociālie kontakti. Interesanti arī atzīmēt, ka arī iestādes, uzņēmumu augstākā līmeņa vadītāji kopumā biežāk ir norādījuši, ka viņiem nav bijušas grūtības ar sociālo izolēšanos, kas, iespējams, saistāms ar zināmu garīgās “atslodzes” pauzi, samazinoties kontaktu intensitātei.

Raksturīgi, ka salīdzinoši biežāk droši par savu darba vietu jutās valsts vai pašvaldības (sabiedriskajā sektorā) strādājošie.