Komentārs. "Laulība nav domāta tev" Apriņķis.lv
- Autors: Eva Lūse
Foto: pixabay.com
Par šo teikumu, kuru nesen izlasīju Austrālijā kalpojoša latviešu mācītāja Guntara Baikova grāmatā "Un divi tapa viens", nācās domāt, vērojot pagājušajā nedēļā pie Saeimas notiekošo piketu ar mērķi mainīt valstī noteikto laulības un ģimenes tiesisko regulējumu. Nesaprātīga ļaužu vēlme nevis mainīt savu ievainoto, iemaitāto, aplamo un aizvainoto dzīvi, bet mēģināt tai pakārtot iedibināto kārtību un noteikumus. Nesaprātīga tāpēc, ka nav pamata domāt, ka likumu maiņa šiem cilvēkiem dos vairāk drošības, dzēsīs nodevības, novērsīs pārpratumus un veltās cerības. Turklāt vēl mēģināt šo ačgārno izpratni pasniegt kā kaut ko progresīvu un modernu! Bet vai pie Saeimas sanākušie cilvēki ir mēģinājuši nopietni aizdomāties, kas būtībā ir laulība, kas ir ģimene?
Pirmajā mirklī, šķiet, paradoksālie virsrakstā lasāmie vārdi "laulība nav domāta tev" ir viens no laulības pamatprincipiem, ko autors uzsver savā grāmatā. Citiem vārdiem to varētu izteikt arī tā: stāšanās laulībā nav tavam labumam. Šie vārdi apgāž izplatīto uzskatu, ka laulība ir domāta manu vēlmju un vajadzību apmierināšanai. "Laulība nav stāsts par mani, bet gan par manu apņemšanos kalpot cilvēkam, ar kuru stājos laulības attiecībās... Lai cik neparasts pirmajā brīdī šis uzstādījums varētu šķist, tas ir gan loģisks, gan efektīvs. Cik ilgi gan varētu pastāvēt attiecības, kurās abi vēlas tikai saņemt un saņemt, lai apmierinātu savas vajadzības, bet nevēlas dot? Drīz vien attiecību trauks būtu izsmelts tukšs, vairs nebūtu nedz ko dot, nedz saņemt," raksta mācītājs Guntars Baikovs. Savu dzīvi veltīt otram cilvēkam, bērniem – tā beigu beigās izrādīsies piepildītas dzīves formula, lai gan sākotnēji slinkums un paša ego tam varētu būt samērā grūti pārvarami šķēršļi.
Šis princips atbilst nu jau pat pirms vairāk nekā 10 gadiem lasītajam kādā intervijā, ko sniedza mans bijušais kolēģis, radio žurnālists Aidis Tomsons, kurā viņš uz jautājumu, kas ir mīlestība, atbildēja apmēram tā: tas ir tad, kad, atnākot piekusušam mājās no darba, bet, redzot sievu nogurušu, es paņemu grīdas lupatu un izmazgāju grīdu. Man šie vārdi ir palīdzējuši daudz ko saprast.
Un, ja mēs palūkojamies apkārt un pavērtējam savu tuvinieku, radu un draugu ģimenes dzīvi, domāju, ka secinājums par to, kurš mūža nogalē būs izrādījies lielāks ieguvējs, būs acīm redzams. Vai bērni, kuri būs piedzīvojuši, ka vecāki tiek pāri arī sarežģītiem un smagiem dzīves periodiem, vai slavenību atvases, kas jau kā pieauguši cilvēki intervijās un grāmatās būs spiesti lasīt, ka esot radīti vienas nakts ballītes sakaros? To ļoti gribētos ieteikt tiem, kas iet pie Saeimas, raksta petīcijas un grib mainīt Dieva un cilvēku likumus, tādā veidā cerot uzlabot un izlabot savu dzīvi.
Un visbeidzot. Protams, vērtīgas atziņas un ieteikumi, pat ja tos esam gatavi uzklausīt, nav garantija stabilai laulībai. Cilvēki, kuriem tāda ir dota, var būt ļoti pateicīgi! Taču palikt ar skaidru galvu un sapratni par pamatlietām šajā sajaukto terminu laikmetā var izrādīties izšķiroši gan katram savā, savu bērnu dzīvē, gan domājot arī par tautas spēju izdzīvot, lai nepapildinātu zudušo valstu un cilšu sarakstu. Tēvs ir tēvs, māte ir māte, laulība ir laulība, un ģimene ir vīrieša un sievietes savienība, uz laulības pamata radīta. Pārkāpta laulība, nodevība, bezatbildība, nenoslēgta laulība nerada pamatu likuma maiņai. Ja zaglis zog un pārkāpj likumu, tas nenozīmē, ka likums ir slikts un būtu jāmaina.