Menu
 

Eksperte: Sabiedrībā ir vērojams pandēmijas pagurums Apriņķis.lv

  • Autors:  Jana Bunkus, Biznesa augstskolas “Turība” Komunikācijas virziena vadītāja
Foto - publicitātes Foto - publicitātes

Virkne Latvijas pašvaldību, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju ir iesaistījušās Jeruzalemes dejas izaicinājumā, pulcējot kuplu dejotāju skaitu. Tajā pašā laikā ir arī tādi, kuri uzskata – latviešiem ir gana daudz skaistu tautas deju, lai nevajadzētu aizgūt svešzemju tradīcijas. Šī pozitīvā izaicinājuma popularitāte slēpjas “labo ziņu” trūkumā, kas sabiedrībā valdošajā pandēmijas pagurumā ir īpaši būtiskas.

Dejas izaicinājums nogurušai sabiedrībai

Jeruzalemes dejas izaicinājums būtībā nav nekas ārkārtēji unikāls. Pasaule jau iepriekš ir dejojusi līdzi lipīgām melodijām – vecākie no mums zinās spāņu dueta “Los Del Rio” hitu “Macarena”, kam soļus dažs labs atceras vēl šodien. Aizvadītās desmitgades sākumā daudzas ballītes nebija iedomājamas bez spāņu grupas "Las Ketchup" dziesmas "Ketchup Song". Līdzīgus piemērus var minēt vēl un vēl.

Jeruzalemes dejas izaicinājums vienkārši ir nācis īstajā brīdī. Ja atveram sociālos tīklus, redzam, ka lielāko daļu satura veido informācija par Covid-19, karu, nemieriem, nodokļiem un depresiju. Arī paraugoties uz dažādu publikāciju noformējumu, redzams, ka aizvien biežāk iezīmējas drūmāki un tumšāki toņi.

Pozitīvas emocijas, spītējot apkārt notiekošajam

Cilvēki ir psiholoģiski nospiesti, tomēr – ļoti vienoti, jo Covid-19 skar visu cilvēci. Tas kalpojis par labvēlīgu augsni šādam dejas izaicinājumam. Ņemot vērā, ka daudzās valstīs sākas atkārtots un pat daudz lielāks pandēmijas uzliesmojums nekā iepriekš, ir jūtams sabiedrības nogurums. Parādās aizvien vairāk skeptiķu un pesimistu, kā arī to, kuri cenšas iedzīvināt pozitīvas emocijas, spītējot apkārt notiekošajam.

Aizstājam kultūras pasākumus un ceļošanu

Cilvēkus raksturo viņu domas, emocijas un rīcība. Ja cilvēks ir noguris domāt, atliek tikai emocijas un rīcība. Ņemot vērā, ka lipīgā melodija un vienkāršie dejas soļi izsauc pozitīvas emocijas, daudzos gadījumos neizpaliek arī rīcība un cilvēki atkārto šo deju. Šī iniciatīva skaidri parāda, ka sabiedrība ir noilgojusies pēc bezrūpīgās un bezbēdīgās dzīves, ka šobrīd trūkst ierasti labo un pozitīvo emociju, ko mums sniedza kultūras pasākumi un ceļošana.

Sabiedrība, kas nogurusi no negācijām, vīrusa un skandāliem

Dziesma pati par sevi nav nekas ārkārtējs, tas nav unikāls muzikālais šedevrs. Spilgts piemērs ir starptautiskais dziesmu konkurss “Eirovīzija”, kur uzvar neordināras dziesmas vai kompozīcijas ar ļoti lipīgu meldiņu – šī dziesma viennozīmīgi ir otrais gadījums. Sabiedrība, kas nogurusi no negācijām, vīrusa un skandāliem, rezonē uz pozitīvām emocijām.

Latviešu vienošanās dejā

Arī tas, ka vairāki kolektīvi vai pašvaldības, šīs dejas vietā devuši priekšroku latviešu tautas dejām, ir apsveicami. Būtiskākais, ka tiek sekmētas pozitīvās emocijas. Latviešu tautai jau izsenis bijusi tradīcija pulcēties kopā dejā vai dziesmā gan vieglos, gan smagos brīžos, šajā gadījumā tas vienkārši ir izpaudies dejā, kas atceļojusi pie mums no ārvalstīm.

Protams, var diskutēt par to, cik ļoti šāda deja atbilst latviešu tautas pamatvērtībām, tomēr es aicinātu raudzīties plašāk – cik daudziem šī deja uzlaboja omu un sniedza patīkamas emocijas?

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.