Māris Zanders: Vasaras mēneši – garām palaista iespēja Apriņķis.lv
- Autors: Māris Zanders, publicists
Foto - arhīvs
29.oktobra pēcpusdienā ziņu portālos parādījās šāda vēsts: “Saņēmuši informāciju par vairākiem mākslas galerijas “Apsīda” apmeklētājiem, kuriem apstiprināta jaunā koronavīrusa izraisītā saslimšana ar Covid-19, Slimību profilakses un kontroles centrs aicina citus apmeklētājus, kuri 15. oktobrī apmeklēja šo galeriju Rīgā, novērot savu veselību.” Vēlreiz: 29. oktobrī runa ir par notikumu 15. oktobrī! Ir pagājušas divas nedēļas, kuru laikā 15. oktobrī galeriju apmeklējušie… Domāju, ka nav jāturpina.
Es nepārmetu Slimību profilakses un kontroles centram neprasmīgu epidemioloģisko izmeklēšanu. Es šo ziņu interpretēju tā, ka saslimšanas apjomi ir tā palielinājušies, ka epidemiologi objektīvi nespēj vairs izsekot ja ne visu, tad procentuāli vismaz tik lielu inficēšanās ķēdīšu daļu, lai mēs varētu teikt, ka situācija tiek kontrolēta.
Vai mēs varējām nenonākt šādā situācijā? Skaidrs, ka Latvija nevarētu ilgstoši saglabāties kā puslīdz droša teritorija, ja citur pasaulē situācija ar Covid-19 pasliktinās. Un tomēr…
Vēl kāda 29. oktobra ziņa: “Veselības ministre Ilze Viņķele aicina valdību domāt par valsts apmaksātām viesnīcām tiem, kuriem nepieciešama pašizolācija Covid-19 dēļ.” To ministre paudusi mikroblogošanas vietnē “Twitter”. Līdzīgu ideju izteica Saeimas deputāts Aleksandrs Kiršteins televīzijas raidījumā “Kur tas suns aprakts?”. 8. septembrī. Gandrīz trīs mēnešus agrāk (pieņemu, ka Kiršteins domu paudis vēl pirms tam, bet tas nemaina manu domu). Trīs mēneši pa tukšo.
Saeimas sēde 29. oktobrī. Deputāte Jūlija Stepaņenko par aizsargmaskām: “..lai cilvēki varētu tās uzvilkt, novilkt, turklāt mest nevis miskastē, bet speciālos konteineros, jo tas tomēr ir bakterioloģisks materiāls.” Atļaušos būt bezkaunīgs un citēt pats savu rakstu: “..nevajadzētu sagaidīt to brīdi, kad tūkstošiem lietotu masku atrodas, teiksim, atkritumu tvertnēs pie sabiedriskā transporta pieturām, nemaz nerunājot par zemē nomestajām.” 30. aprīlis. Jā, 30. aprīļa teksts ar nosaukumu “Plāns B, C, D, E…”. Es biju tik naivs, ka domāju – mēs izmantosim vasaras mēnešus, lai sagatavotos rudenim: modelētu situācijas, prognozētu utt.
Godīgi sakot, es pat nezinu iemeslu tam, kādēļ ir tik stulbi sanācis (taisnības labad jāpiebilst, ka ne tikai Latvijā). Mēs, protams, varam lamāt politiķus un ierēdņus, tomēr nedomāju, ka runa ir par apzinātu ļaunprātību. Galu galā no saslimšanas nav pasargāti arī lielie un varenie. Iespējams, kārtējo reizi pie vainas ir paļaušanās, sak, varbūt kaut kā izspruksim, kas raksturīga cilvēkiem vispār (līdzīgi, starp citu, būs ar klimata pārmaiņām). Varbūt cēlonis ir tik elementārs kā nepareiza laika plānošana. Proti, tik daudz laika tiek tērēts visādās sanāksmēs, intrigās, runu teikšanās un cita veida blēņās, ka lēmumu pieņēmējiem neatrodas spēks un vēlēšanās šajā skrējienā apstāties un rūpīgi pārdomāt iespējamos variantus.
Jebkurā gadījumā – nekas negaidīts un neparasts tajā, kādās auzās esam iebraukuši, nav. Manuprāt, valdība šobrīd vienkārši velk laiku un, kā saka, cērt sunim asti pa posmiem, klusībā zinot, ka ierobežojošos pasākumus novembrī nāksies būtiski pastiprināt.