Dzintris Kolāts. Nu kā tā var, nu kā tā var... Apriņķis.lv
- Autors: Dzintris Kolāts
Foto - youtube.com, Kolāta Kuivižu televīzija
Tāda dīvaina sajūta. Jau vairākas dienas pagājušas kopš ASV prezidenta vēlēšanām, bet skaidrības nav. Nevar pat teikt, ka “laikam Tramps” vai “laikam Baidens”, tik cieši blakus ir abu kanidātu rezultāti. Cīņa neparasti līdzīga, asa un kašķīga. Vēlētāju aktivitāte ļoti augsta.
Kā tad tā? Mums gandrīz četrus gadus, siekalas šķiežot, stāstīja, cik Donalds Tramps ir neizdevies un nekompetents prezidents. Kā cieš un mokās amerikāņu tauta. Rādīja vēlēšanu prognozes un aptaujas, kur taču bija pareģota Trampa pilnīga sakāve. Sausais zaudējums.
Klusi jāpiezīmē, ka bija arī citi materiāli, taču tie Eiropas un amerikāņu liberāļu histērijai nebija vēlami un nobāžami dziļākos plauktos. Lūk, jau 2017. gada decembra makroekonomisko norišu apskatā Latvijas Bankas analītiķi norāda, ka “konfidences rādītāji (apkopojoši, situāciju raksturojoši rādītāji) ASV norāda uz spēcīgas izaugsmes gaidām tuvākajā nākotnē”. 2019. gada jūnija apskatā Latvijas Banka vēsta, ka ASV iekšzemes kopprodukta izaugsme paātrinās, kas atspoguļojas arī darba tirgū. Arī pagājušā gada nogalē Štatu tautsaimniecība nodrošinājusi pozitīvu pārsteigumu, kurš bijis augstāks par gaidīto.
Tāpat citu ekonomistu garlaicīgajos tekstos var lasīt, ka ASV dolāra vērtība un procentu likmes Trampa laikā ir augstas, ka palielina ražošanu un krājumus, ka ir darbavietu pieaugums un zems bezdarbs.
Donalds liek pie vietas gan Eiropu, gan Ķīnu, gan nelegālos ieceļotājus. Donalds sāk dot kurvīšus starptautiskām organizācijām, kas radušas labi dzīvot par amerikāņu naudu, īsti neko pretī nedodot.
Šāda rīkošanās, brīžiem arī politiski neveikla un haotiska, izsauc asus protestus. Tā ne vienmēr pozitīvi vērtējama arī no Latvijas interešu viedokļa. Pavisam nesmuka tā ir no savā tolerancē, neizlēmībā un ļumīgumā uzburbušo Vakareiropas priekšnieku viedokļa.
Taču liela daļa amerikāņu šādu rīcību un ekonomikas aktivizēšanu apsveic, atbalsta un ir gatavi balsot, ko tagad redzam. Vairākums Eiropas plašsaziņas līdzekļu par to neziņo un aprāda ASV prezidentu kā histērisku jefiņu, kurš nekā nejēdz ne no ģeogrāfijas, ne vēstures, ne dzīves kā tādas. Jā, protams, ir daļa amerikāņu, kas Trampu nepieņem... Tā ir harizmātisku politiķu bēda – viņus pārspīlēti slavē un tikpat pārspīlēti neieredz. Ko, autora ieskatā, Trampam var pārmest, tā ir nespēja prognozēt un apsteidzoši reaģēt uz briestošiem vardarbīgiem nemieriem un plašu vandālisma un laupīšanu eskalāciju ASV lielpilsētās.
Un tad pēkšņi ir 3. novembris. Ir ASV prezidenta vēlēšanas, un Eiropas liberālajās vērtībās ieaijāti ļaudis ar izbolītām acīm brēc: kā, nu KĀ amerikāņu tauta var balsot par to briesmoni, šo, šo...?! Ak, pieklājīgu vārdu pat trūkst!
Es drīzāk gribētu jautāt citu: kā, nu KĀ liela Eiropas un, piedodiet, arī Latvijas tautas daļa var būt tik aprobežota, klausoties un ņemot par pilnu visas tās dumības, kas četrus gadus gāzušās pār Donaldu Trampu no viņa oponentiem un tiem paklausīgiem medijiem?! Diemžēl jāsecina, ka esam turpat, kur pirms dažiem tūkstošiem gadu, – papirusa ruļļu un māla plāksnīšu laikā. Toreiz informācijas par notikumiem tālās zemēs nebija gandrīz nemaz, tagad ir par daudz, taču pilnīgs brāķis. Turklāt – nevis “MADE in CHINA”, bet “Made in USA” un “Made in Europe”.