Menu
 

Ekonomiste: Bezdarbs vīrusa ierobežojumu spīlēs

  • Autors:  Agnese Buceniece, “Swedbank” vecākā ekonomiste
Foto - arhīvs Foto - arhīvs

Ekonomikas aktivitātes atgūšanās un ikgadējais sezonas darbu pieaugums vasaras mēnešos un rudens sākumā bija labvēlīgi darba tirgum. Iekšzemes kopproduktā pēc rekordliela krituma ceturkšņa ietvaros redzējām rekordlielu kāpumu izaugsmē. Uz šī fona uzlabojums darba tirgū trešajā ceturksnī ir bijis diezgan piezemēts – viennozīmīgi mazāks nekā tas, ko bijām pieraduši redzēt iepriekšējos trīs gados.

Bezdarba līmenis trešajā ceturksnī samazinājās līdz 8,4% un bija par 0,2 procentpunktiem mazāks nekā šī gada otrajā ceturksnī. Nodarbināto skaits atsāka augt, bet piesardzīgi. Pēc strauja krituma aprīlī Nodarbinātības Valsts aģentūrā reģistrēto vakanču skaits tā arī nav uzrādījis atgūšanās pazīmes. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, bezdarbnieku skaits ir par vairāk nekā trešo daļu lielāks (38%), bet nodarbināto skaits ir samazinājies par 2,7%. Varam secināt, ka atkopšanās ceļš darba tirgū ir diezgan lēns un nevienmērīgs.

Otrajā ceturksnī redzējām, ka pandēmijas krīze smagāk skāra mazāk izglītotus darba tirgus dalībniekus. Kā varēja gaidīt, atveseļošanās fāzē tieši šī grupa redzēja lielāko uzlabojumu, jo vasaras laikā šie cilvēki parasti visvairāk iegūst no sezonālo darbu pieejamības. Joprojām gan bezdarba līmenis cilvēkiem ar pamatizglītību vai zemāku par to turas pie augstajiem 19%. Salīdzinājumā bezdarba līmenis cilvēkiem ar augstāko izglītību bija vien 5,1%. Šī krīze palielina un vēl vairāk palielinās jau tā augsto ienākumu nevienlīdzību.

Ņemot vērā, atkārtotu un daudz nopietnāku vīrusa uzliesmojumu, pirms kļūs labāk, vēl redzēsim situācijas pasliktināšanos darba tirgū. Izskatās, ka iedzīvotāju nogurums no pandēmijas un atsevišķos gadījumos, visticamāk, arī iztikas līdzekļu trūkums, ir mazinājis ierobežojumu ievērošanas disciplīnu. Tas rada bažas, jo diemžēl var nozīmēt vēl stingrākus ierobežojumus. Ekonomikai un darba tirgum tas, protams, nenāk par labu, tomēr nekontrolēta un plaša vīrusa izplatība un slimnīcu pārslodze ekonomikai var radīt daudz graujošākas sekas. Valdība ir piedāvājusi virkni atbalsta pasākumus darba tirgum, kuru mērķis ir mazināt ierobežojumu blaknes. Šobrīd lielākais risks ir atbalstīt par maz, nevis par daudz.

Aptauju dati jau rāda, ka rudenī uzņēmumi, galvenokārt pakalpojumu sektorā, sākuši atkal nedaudz piesardzīgāk vērtēt darbinieku skaita palielināšanu tuvākajos mēnešos. Dati par reģistrēto bezdarbu, kas ir šaurāks bezdarba rādītājs nekā faktiskais bezdarbs, liecina, ka bezdarbnieku skaits turpināja samazināties oktobrī, bet novembra pirmajā pusē jau bija vērojams neliels kāpums. Uz gada beigām bezdarbs parasti pieaug, vasaras sezonas darbiem beidzoties. Šo tendenci, protams, pastiprinās arī stingrāki vīrusa ierobežošanas pasākumi. Kopumā bezdarba līmenis šogad vidēji būs ap 8,3%, bet nākamgad samazināsies līdz 8,1%. Bezdarba līmenis sāks straujāk sarukt nākamā gada otrajā pusē un pirms krīzes 6% līmeni tas varētu sasniegt 2022.gada beigās. Nostrādāto stundu skaits atgūsies ātrāk nekā nodarbināto skaits, kurš varētu atsākt augt, t.i. pārsniegt 2020.gada līmeni, 2021.gada beigās.

Atstāt komentāru

* Ar zvaigznīti ir atzīmēti obligātie lauki, kas ir jāaizpilda

atpakaļ uz augšu

Jūs varat autentificēties ar Apriņķis.lv vai kontu.