Jānis Biķis: Šī izpludināto dzimumu sērga ir lipīga ^{Apriņķis.lv}

– Nesen portāls “Mana balss” atteicās publicēt jūsu iesniegto iniciatīvu par dabiskas ģimenes aizsardzības nostiprināšanu Latvijas Republikas Satversmē. Kādi apsvērumi jūs mudināja tādu iniciatīvu iesniegt?

– Būtībā visu mūžu, bet jo īpaši pēdējā desmitgadē, man personīgi ir svarīga Latvijas sabiedrības morāles un ģimenes vērtību nosargāšana un stiprināšana. Pat ja valsti mums var atņemt, kā jau tas noticis vēsturē, ģimeni mēs nedrīkstam ļaut atņemt vai sakropļot nevienam! Tā ir mūsu nācijas pamata šūna un izdzīvošanas garants!

Tādēļ esmu ļoti pateicīgs tiem politiķiem, kuri 2005. gadā nodefinēja un iekļāva laulības un ģimenes vērtības Satversmes 110. pantā. Tika noteikts, ka valsts aizsargā laulību – attiecības starp vīrieti un sievieti, ģimeni. Tolaik juristi laikam neprognozēja, ka, ja precīzi nenodefinēs arī ģimenes jēdzienu kā savienību starp vīrieti un sievieti, viņu bērniem, tad pēc piecpadsmit gadiem kāds mēģinās to izmantot kā likuma caurumu, lai ienestu ģimenes jēdzienā papildinājumu par viendzimuma partneru ģimeni. Tādēļ būtībā juridiski korekti jāpapildina ģimenes definīcija Satversmē, lai turpmāk vairs nebūtu iespēju staipīt ģimenes jēdzienu, piedāvājot tā paplašināšanu.

Bet katalizators tam, lai es vēl jo vairāk iestātos par dabiskas ģimenes aizsardzību Satversmē, bija šokējošais un konstitucionāli pretlikumīgais Satversmes tiesas šā gada 12. novembra spriedums, ka tēvam paredzētais bērna piedzimšanas desmit dienu atvaļinājums pienākas mātes homoseksuālajai draudzenei! Tas ir absurds, nepieņemami!

– Kāpēc, jūsuprāt, ir svarīgi nostiprināt dabiskas ģimenes definīciju tieši Satversmē? Un kādas būs sekas, ja neizdosies to izdarīt?

– Kā zināms, ja kādu lietu vēlas dabūt cauri, ir jāiet runāt ar augstāko priekšniecību, nevis padotajiem. Līdzīgi ir ar Latvijas likumdošanu. Valsts likumu hierarhijas augšgalā ir konstitūcija jeb Satversme – likumu likums. Pārējiem likumiem ir jābūt pakārtotiem augstākajam. Faktiski var teikt, ka Satversme ir kā lietussargs, kas pārklāj pārējos likumus. Līdz ar to ģimenes vērtības ir jānodefinē un jānostiprina Satversmē, tad visi pārējie likumi jāpakārto tai.

Ja referenduma “Par dabisku ģimeni” veidā vai esošā Saeimas sasaukuma politiskās gribas veidā dabiskas ģimenes vērtības netiek nostiprinātas, jau tuvākajā nākotnē mums var nākties saskarties ar nācijas vērtības degradējošas homoseksuālas ideoloģijas invāziju – sākot no likumdošanas, sadzīves, masu medijiem un beidzot ar bērnudārziem, skolām. Ļaunākā scenārija gadījumā, pieņemot “naida runas” likumu, mums Latvijā var tik liegta vārda un ticības brīvība, bet bērniem un jauniešiem var sākt mācīt, ka dabiskais dzimums ir pārdefinējams līdz pat 30 dažādos veidos, arī provocēt viņus to izmēģināt. Tāpat arī var tikt aizliegts saukt tēvu par tēvu un māti par māti, bet citos terminos. Arī, piemēram, tualetes un dušas var tik pārveidotas par visiem dzimumiem paredzētām, tas ir, vienās telpās. Un vēl daudz dažādu negatīvu ietekmju var būt, kā jau tas diemžēl ir citās valstīs.

Gribu uzsvērt, ka šī izpludināto dzimumu jeb transgender sērga ir lipīga un viegli var pieķerties vēl nenobriedušajiem bērnu un jauniešu prātiem, vēl jo vairāk, ja bērns aug disfunkcionālā ģimenē, kur trūkst mīlestības un rūpju par viņu.

Šie ir tie brīdinājumi, kuru dēļ mums jābūt atbildīgiem par savām ģimenēm, kā arī jābūt pilsoniski aktīviem un, piemēram, 14. Saeimas vēlēšanās pēc diviem gadiem jābalso par konservatīviem spēkiem, kas aizsargātu dabiskas ģimenes vērtības Latvijā. Tikko bija dzirdama arī iedvesmojoša ziņa par to, ka līdzīgi dabiskas ģimenes vērtības nostiprinātas Ungārijas konstitūcijā, arī aizliedzot bērnu adopciju homoseksuāliem pāriem. Šādi būtu jārīkojas arī Latvijā!

– Kā vērtējat platformas “Mana balss” atteikumu publicēt jūsu iniciatīvu?

–  Pēc būtības mani tas nepārsteidz. Līdzīgi kā Satversmes tiesas tiesnešiem, kas pieņēma aplamo lēmumu, tā ir kārtējā iznākšana “no skapja”. “Mana balss” atbalsta viendzimuma partnerattiecību, marihuānas dekriminalizācijas, ieslodzīto un pat dzīvnieku tiesību aizstāvības iniciatīvas, bet balsojumu par dabisku ģimeni aizliedz! Tā ir cenzūra un ideoloģiski angažēts balsošanas mehānisma monopols, kuru aicinu boikotēt un tam neziedot!

Līdzīgi diemžēl ir ar daudziem Latvijas masu medijiem, kas ignorē informāciju par dabiskas ģimenes nostiprināšanu vai sagroza faktus, pat atklāti melo par informāciju dabiskas ģimenes aizstāvības sakarā. Bet liberālās domas un viedokļus ar sabiedrības morāli degradējošām idejām kāri izķer un baro sabiedrībai kā gardu kumosu.

– Ja vēl pirms gadiem divdesmit, šķiet, sabiedrībā izpratne par to, kas ir ģimene, piederēja pie pašsaprotamām kategorijām, kā jūs skaidrotu, kas ir mainījies un kāpēc?

– Patiesībā ģimenes vērtības degradējošas ietekmes pasaulē vērojamas jau vismaz no hipiju revolūcijas laikiem, kad ģimenes vērtības tika stipri izpludinātas. Arī ASV un Pasaules Veselības organizācija no saviem dokumentiem ir izņēmusi faktu, ka homoseksualitāte ir patoloģija un novirze, uz ko balstoties LGBTI (lesbietes, geji, biseksuāļi, transseksuāļi un interseksuāļi, – red.) kustība aktīvi cenšas viendzimuma attiecības iekļaut ģimenē un laulībā.

Latvijā šī vēsture ir pat mērāma jau no 90. gadu sākuma, kad pie mums darbību uzsāka ārvalstu mecenātisma fonds, kas atbalstīja ne tikai kultūru un mākslu, bet tieši un netieši arī seksuālo minoritāšu tiesību aizstāvību.

Diemžēl Latvijas sabiedrība vismaz pēdējos divdesmit gadus tiek apzināti caur medijiem, politiku utt. pamazām sagatavota iepriekš absolūti nepieņemamu lietu, piemēram, viendzimuma savienības, pieņemšanai un akceptam pat likumdošanā. Šo sabiedrības smadzeņu skalošanu sauc par Overtona logu, par ko var atrast daudz materiālu internetā. Principā to var salīdzināt ar dzīvu varžu vārīšanu katlā, kad sākumā remdenais ūdens nemanāmi kļūst verdošs un beigas nav pārāk labas…

Šīs ārvalstu degradējošās dzimumus izpludinošās ideoloģijas mērķis ir samaitāt Latvijas sabiedrības morālās vērtības, mainīt likumdošanu un zem viltīgiem lozungiem – “atvērtā sabiedrība”, “minoritāšu cilvēktiesības” – patiesībā apspiest lielākās daļas sabiedrības pamatnostādnes ģimenes, laulības, dzimuma un citos jautājumos.

Jāatgādina, ka vēsturiski, kaut vai Romas impērijas norietā un citur, jau varam redzēt, ka impērijas sabrukums ir tuvu tad, kad sabiedrībā izplatās morāli degradējošas vērtības un izvirtība. Arī nācijas gals ir tuvu, kad šāda degradācija cenšas saindēt sabiedrību, un Latvijā mēs to nedrīkstam pieļaut!

– Satversmes tiesas priekšsēdētāja Sanita Osipova, komentējot Satversmes tiesas spriedumu un runājot par Satversmes “tēvu” laikā pieņemtajām tolaik liberālajām normām, piemēram, laulības šķiršanu, minēja faktu, ka vislielākā pretestība tām nāca tieši no reģioniem. Vai tā ir arī mūsdienās, ka novados cilvēkiem ir konservatīvāka izpratne par laulību un ģimeni? Ar ko tas, jūsuprāt, būtu skaidrojams?

– Jau divpadsmit gadus dzīvojot Siguldas novadā, esmu pamanījis, ka sabiedrība šeit ir sirsnīgāka, draudzīgāka un tuvāka dabas ritumam nekā modernajam dzīves stilam. Savukārt pilsētā daudziem ir deguns gaisā, svarīgs ir statuss, izskats, ietekme – tāds kā “pilsētas gars”, nebūt ne pozitīvs. Protams, ir arī pretējas vērtības manāmas gan pilsētā, gan reģionos – cilvēcība un dabiskums pilsētā un augstprātība reģionos, taču proporcionāli mazāk. Taču konservatīvās vērtības reģionos tomēr ir vairāk manāmas, jo, varētu teikt, dzīve tur ir tuvāk dabai, kas normāli vedina uz sadzīvi, ģimeni un laulību pēc dabas un Dieva dotās kārtības.

– Ja būtu jānosauc tās jomas, kas šobrīd visvairāk ietekmē izpratni par laulību un ģimeni, kurus jūs minētu kā pozitīvos, kurus – kā negatīvos piemērus?

– Pozitīvi ir tas, ka mūsu Latvijas sabiedrības vairākuma morāle un vērtības, tajā skaitā ģimenes vērtības, joprojām ir konservatīvas, tradicionālas un dabiskas, vismaz gribētos tam ticēt. Mums noteikti ir jānosargā tradicionālas, dabiskas ģimenes vērtības, tās popularizējot bērniem, jauniešiem un iestājoties par vēl nedzimušo paaudzi.

Negatīvāka, bet diemžēl reālistiska situācija ir Latvijas nācijas demogrāfijas jomā, kurā tieši šobrīd ir viszemākais punkts, jo ikgadējā tautas dzimstība jeb ataudze ir katastrofāli samazinājusies. Tādēļ nevar būt nekādas diskusijas par sevi neatražojošām viendzimuma “ģimenēm”, bet stingra valstiska virzība vienīgi dabiskas ģimenes atbalstam.

Diemžēl Latvijā šobrīd ir arī ļoti liels šķirto laulību procents, kas ir visaptveroša problēma, tomēr, uzskatu, risināma. Bet tas ir ļoti plašs jautājums, kuram būtu jāpieslēdzas visos līmeņos, ieskaitot sociālo nodrošinājumu un psiholoģisko, garīgo atbalstu, laulības vērtības celšanu.

– Diskusijās nereti tiek minēts, ka ģimenes un arī laulības jēdziens ir jāpaplašina, jo tā esot sociālā realitāte. Vai piekrītat?

– Protams, ka nepiekrītu! Pat jāsaka, manuprāt, tas nav apspriešanas vai diskusijas cienīgs jautājums. Kā vispār var tik tālu nonākt, lai par šādu tēmu diskutētu?! Šeit jau parādās tā smadzeņu skalošana vairākus gadu desmitus.

Terminu “sociālā realitāte”, ko lieto seksuālās minoritātes, es vēlos tieši parādīt apgrieztā veidā. Patiesā sociālā realitāte ir tāda, ka ģimenē, lai radītu pēcnācējus, ir vajadzīga divu dzimumu savienība, vīrieša un sievietes tuvība. Citu variantu nav. Tā ir sociālā realitāte, kas nāk no dabas, tā ir Dieva dota.

Vēlos arī pieminēt Satversmes preambulu, kurā skaidri definēts, ka mūsu nācijas pamatu veido latviskā dzīvesziņa un kristīgās vērtības. Neviena no tām nekad nav pieņēmusi un nepieņems ģimeni citādāku, kā vienīgi starp vīrieti un sievieti, mammu un tēti, bērniem, vecākiem, vecvecākiem. Bībelē, piemēram, viendzimuma attiecības ir definētas par grēku un negantību. Tā nu tas ir un nemainīsies!

Domāju, neviens no mums nevarētu paskatīties acīs saviem vecvecākiem un arī saviem bērniem un paziņot, ka turpmāk mums Latvijā būs paplašinātas homoseksuālas “ģimenes”, ka karogs būs varavīksne un himnu vairs nedziedāsim, kā līdz šim. Nē, aicinu to nepieļaut un nosargāt Latvijas vērtības nemainīgas!

– Aizstāvot viendzimuma pāru attiecību legalizāciju, bieži dzirdam vārdus “iecietība”, “tolerance”, “līdzjūtība”, “cieņa”. Vai jūs esat iecietīgs pret homoseksuāliem cilvēkiem?

– Jā, es esmu iecietīgs pret homoseksuāliem cilvēkiem, pat dažus pazīstu ar šādām tendencēm. Taču cieņa pret cilvēku nenozīmē viņa jebkādu nedabisko, destruktīvo vēlmju un izpausmju pieņemšanu.

Vēlos nodalīt divas cilvēku grupas – cilvēkus ar homoseksuālām tendencēm no radikāliem LGBTI kustības cīnītājiem par savu “taisnību”. Pirmajiem ir iespējams palīdzēt gan psiholoģiski, gan garīgi atbrīvoties no šīs problēmas. Jāsaka, es kā kristietis nodalu cilvēku kā vērtību, Dieva radību, no viņa nepareizajām izvēlēm, dzīvesveida, grēka. Tāpat arī, ja, piemēram, Jēzus Kristus būtu atnācis mūsdienās, viņš noteikti sarunātos ar homoseksuāliem cilvēkiem un dziedinātu viņus no šīm pretdabiskajām tieksmēm, bet ar nosacījumu, ka viņi nedzīvo noliegumā un vēlas tikt brīvi no samaitātības, nevis attaisno to.

Savukārt pret otro grupu jeb radikāliem savu seksuālo uzskatu uzspiedējiem pārējai sabiedrības daļai diemžēl nevar būt nekāda tolerance, iecietība. Pret šādu propagandu un vēlmi savas nepilnības nevis risināt, bet nostiprināt likumdošanā un dominēt pār absolūtā nācijas vairākuma tiesībām ir stingri jānostājas!

– Šķiet, ka, runājot par konkrēto Satversmes tiesas spriedumu, kas lēma, ka sievietei kā otras sievietes partnerei pienākas tēva pēcdzemdību atvaļinājums, ir viena persona, par kuru tiek aizmirsts šajā pieaugušo diskusijā, un tas ir jaundzimušais bērniņš. Ko bērnam nozīmē augt divu vīriešu vai divu sieviešu modelētā kopdzīvē?

– Pirmkārt, Satversmes tiesa ar šo spriedumu ir, varētu teikt, pati sev iešāvusi kājā, jo ģimenes jēdzienam vairs robežu nav. Sanāk, ka pēc šī sprieduma ģimeni var izveidot bezmaz vai attiecībās arī ar vairāk nekā diviem pieaugušiem cilvēkiem, iespējams, arī ne tikai ar cilvēkiem… Pretīgi pat turpināt, bet šāda absurda situācija nu ir radusies, jo tiek mēģināts graut dabiskas, tradicionālas ģimenes robežas.

Bet jāsaka, ka vienlīdzīgi ar ģimenes vērtībām mums ir jāierauga bērns jeb jaunā paaudze kā vērtība, kā mūsu nācijas turpinātāji. Un katram bērnam ir tiesības uz savu bioloģisko māti sievieti un tēvu vīrieti. Tā ir vislabākā vide bērna augšanai un attīstībai. Protams, ir gadījumi, kad bērnam ir tikai viens no vecākiem vai viņu audzina vecvecāki, aizbildņi, audžuģimene. Tās visas ir ģimenes, kas jāsargā, jāatbalsta. Tāpat jāatbalsta arī bāreņi un jāveicina viņu integrēšana ģimenēs.

Esmu arī pret bērnu adopciju viendzimuma savienībām, jo pēc tā, ko esmu agrāk lasījis, zinu, ka bērni, kas uzaug homoseksuālu partneru attiecībās, ir ar daudz izteiktākām tendencēm uz depresiju, pašnāvību, arī viendzimuma attiecībām. Būtībā tādā veidā bērna nevainīgā domāšana un dzīves skatījums tiek izkropļots jau no mazotnes un bērna izvēles tiesības uz dabisku ģimeni, tēti vīrieti, mammu sievieti tiek pārkāptas un ierobežotas.

– Kāda būs jūsu tālākā rīcība pēc iniciatīvas noraidīšanas?

– Noteikti turpināšu aktīvi darboties izveidotajā domnīcā “Par dabisku ģimeni”, kurā iesaistījušies konservatīvi, sabiedrībā zināmi un mazāk zināmi cilvēki, lai kopā ar nevalstiskajām ģimeņu organizācijām no asociācijas “Ģimene”, nostiprinātu dabiskas ģimenes un divu dzimumu vērtības Latvijā. Padomā ir arī jauna interneta portāla izveide, lai radītu alternatīvu, neatkarīgu ģimenes vērtību pārstāvniecības mediju. Tiek strādāts arī pie neatkarīga balsošanas mehānisma izveides.  

Man sirdī ir arī iestāties par vērtību, vārda un ticības brīvības aizsardzību Latvijā, lai nepieļautu vēl viena totalitāra režīma okupāciju, bet šajā nemateriālajā cīņā noturētu un izcīnītu Latvijas brīvību un neatkarību!